runāties
runāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | runājos | runājamies | runājos | runājāmies | runāšos | runāsimies |
| 2. pers. | runājies | runājaties | runājies | runājāties | runāsies | runāsieties, runāsities |
| 3. pers. | runājas | runājās | runāsies | |||
Pavēles izteiksme: runājies (vsk. 2. pers.), runājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: runājoties (tag.), runāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: runātos
Vajadzības izteiksme: jārunājas
Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
Stabili vārdu savienojumiRunāt pašam ar sevi; runāties pašam ar sevi.
- Runāt pašam ar sevi; runāties pašam ar sevi; runāt ar sevi; runāt pie sevis; runāties ar sevi kolokācija — Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus
Stabili vārdu savienojumiRunāties zem četrām acīm.
- Runāties zem četrām acīm frazēma — runāties divatā
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākām runāties, un es pārsteigta konstatēju, cik līdzīgi domājam.
- Dažkārt tā ir baigi labā lieta, lai runātos ar cilvēkiem.
- Runājos ar meitiņu puncī, stāstīju, kā pīšu viņai bizes...
- Neesmu runājusies ar brāli kopš tās dienas, neesmu viņu satikusi.
- Ar šiem cilvēkiem ir jārunājas, jo viņi ir ļoti atvērti.