runātmāka
runātmāka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātmāka | runātmākas |
| Ģen. | runātmākas | runātmāku |
| Dat. | runātmākai | runātmākām |
| Akuz. | runātmāku | runātmākas |
| Lok. | runātmākā | runātmākās |
Runātprasme; māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā izkopt propagandista runātmāku?
- Nevienam nav noslēpums, ka reperi savu runātmāku pieprot labi un var ļoti ātri „ nobērt” tekstu, kad vien tas vajadzīgs.