runātnīgums
runātnīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātnīgums | runātnīgumi |
| Ģen. | runātnīguma | runātnīgumu |
| Dat. | runātnīgumam | runātnīgumiem |
| Akuz. | runātnīgumu | runātnīgumus |
| Lok. | runātnīgumā | runātnīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pusaudzis neapzināti kopē savu vecāku uzvedības stilu vai reaģē tieši pretējā veidā, esot noguruši no vecāku runātnīguma.