runātnieks
runātnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
[LLVV ]
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātnieks | runātnieki |
| Ģen. | runātnieka | runātnieku |
| Dat. | runātniekam | runātniekiem |
| Akuz. | runātnieku | runātniekus |
| Lok. | runātniekā | runātniekos |
runātniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[LLVV ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātniece | runātnieces |
| Ģen. | runātnieces | runātnieču |
| Dat. | runātniecei | runātniecēm |
| Akuz. | runātnieci | runātnieces |
| Lok. | runātniecē | runātniecēs |
runātnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātnīca | runātnīcas |
| Ģen. | runātnīcas | runātnīcu |
| Dat. | runātnīcai | runātnīcām |
| Akuz. | runātnīcu | runātnīcas |
| Lok. | runātnīcā | runātnīcās |
runātnīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātnīte | runātnītes |
| Ģen. | runātnītes | runātnīšu |
| Dat. | runātnītei | runātnītēm |
| Akuz. | runātnīti | runātnītes |
| Lok. | runātnītē | runātnītēs |
runātnīce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātnīce | runātnīces |
| Ģen. | runātnīces | runātnīču |
| Dat. | runātnīcei | runātnīcēm |
| Akuz. | runātnīci | runātnīces |
| Lok. | runātnīcē | runātnīcēs |
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Pievēršoties filmu uzņemšanai jau sešdesmito gadu vidū, īstenais Ņujorkas režisors – runātnieks Vudijs Alens ir paspējis ne vien pabeigt pāri par četrdesmit filmām, bet arī konsekventi veidot tās tikai sev raksturīgā filmu žanrā.