uzšļākties
uzšļākties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšļācos | uzšļācamies | uzšļācos | uzšļācāmies | uzšļākšos | uzšļāksimies |
| 2. pers. | uzšļācies | uzšļācaties | uzšļācies | uzšļācāties | uzšļāksies | uzšļāksieties, uzšļāksities |
| 3. pers. | uzšļācas | uzšļācās | uzšļāksies | |||
Pavēles izteiksme: uzšļācies (vsk. 2. pers.), uzšļācieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšļācoties (tag.), uzšļākšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšļāktos
Vajadzības izteiksme: jāuzšļācas
1.Refl. → uzšļākt1; neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
2.Refl. → uzšļākt2; tikt uzšļāktam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šausmu pārņemtajam Anatolijam Šneideram uzšļācās virsū Semjona Maļceva smadzenes.
- Pašķīst sula, daži pilieni uzšļācas man uz cigaretes.
- Dažas lāses uzšļācās arī uz meitenes kleitas, taču Magoņmaizīte tikai iesmējās, domādama, ka jauneklis jokojas.
- Linam uzšļācās asiņu un sadriskāta auduma šalts, kā sastindzis viņš blenza uz noslīgušo Toma galvu, kas bija pārvērtusies asiņainā gaļas murckulī.
- Viņš sniedzās ar roku pie aparāta, netīšām apgāza kafijas tasīti, aplēja svarīgus dokumentus — daži pilieni pat uzšļācās uz biksēm — un lamādamies nospieda interkoma taustiņu.