uzšļākt
uzšļākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšļācu | uzšļācam | uzšļācu | uzšļācām | uzšļākšu | uzšļāksim |
| 2. pers. | uzšļāc | uzšļācat | uzšļāci | uzšļācāt | uzšļāksi | uzšļāksiet, uzšļāksit |
| 3. pers. | uzšļāc | uzšļāca | uzšļāks | |||
Pavēles izteiksme: uzšļāc (vsk. 2. pers.), uzšļāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšļācot (tag.), uzšļākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšļāktu
Vajadzības izteiksme: jāuzšļāc
1.Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
1.1.intransitīvs Uzšļākties virsū (uz kā, kam).
2.Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
2.1.intransitīvs Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – sauca Sandors un pusi krūzes uzšļāca mūsu tikko nokristītajam egles bērnam.
- Es nosprāgšu,” sodījās Vegars, uzšļākdams sev ūdeni.
- Pagriežu krānu uz zilo pusi un uzšļācu sejai ledusaukstu ūdeni.
- Tā vietā, lai uzsistu kaķim ar avīzi, uzšļāciet tam mazliet ūdens.
- Enito un Mičes limonādi viņš izšļāca augstu gaisā, daļu uzšļākdams pats sev virsū.