uzšļakstēt
uzšļakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšļakstu | uzšļakstam | uzšļakstēju | uzšļakstējām | uzšļakstēšu | uzšļakstēsim |
| 2. pers. | uzšļaksti | uzšļakstat | uzšļakstēji | uzšļakstējāt | uzšļakstēsi | uzšļakstēsiet, uzšļakstēsit |
| 3. pers. | uzšļakst | uzšļakstēja | uzšļakstēs | |||
Pavēles izteiksme: uzšļaksti (vsk. 2. pers.), uzšļakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšļakstot (tag.), uzšļakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšļakstētu
Vajadzības izteiksme: jāuzšļakst
1.Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
2.Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, par spīti visam, viņš nekad nerunāja, pat tad, kad dubļi bija uzšļakstējuši viņa ratiem un izgāzuši no tiem saritinātu stiepli.
- Un , ja tas to izvelk , no viņa muguras laukā iznāk duncis , no viņa žults uzšļakst asins strūkla , nāves izbailes sabrūk pār viņu
- 25 Un, ja tas to izvelk, no viņa muguras laukā iznāk duncis, no viņa žults uzšļakst asins strūkla, nāves izbailes sabrūk pār viņu.
- no augusta mēneša jau vienu reizi paciemojās pie juveliera, tās meitenes kuras dzīvo pilsētā un kurām ir mierīga dzīve var nesatraukties viss būs ok. Jo es savu gredzenu sabeidzu saimniecībā graudaugiem ķīmiju taisot, protams bija cimdi, bet iespējams uzšļakstēja pilīte un rezultāts nav patīkams , izskatās pēc vecas bižutērijas