uzšļākt
Lietojuma biežums :
uzšļākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
1.1.intransitīvs Uzšļākties virsū (uz kā, kam).
2.Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
2.1.intransitīvs Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri