ričuračs
ričuračs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ričuračs | ričurači |
| Ģen. | ričurača | ričuraču |
| Dat. | ričuračam | ričuračiem |
| Akuz. | ričuraču | ričuračus |
| Lok. | ričuračā | ričuračos |
riču-račs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riču-račs | riču-rači |
| Ģen. | riču-rača | riču-raču |
| Dat. | riču-račam | riču-račiem |
| Akuz. | riču-raču | riču-račus |
| Lok. | riču-račā | riču-račos |
Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- • Kā radās spēles ‘‘Cirks” un ‘‘Ričuračs”?
- Uz grīdas starp ričurača kauliņiem un alus pudelēm guļ Vainososs ar sadragātām krūtīm.
- Viens nindzja apkrita kā apgāzts ričurača kauliņš.
- Tad mēs spēlējam ričuraču un graužam kampara ledenes, un klausāmies vectantes un vectēva stāstītos stāstus.
- – Vai tu gribētu uzspēlēt ričuraču?