ridāt
ridāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ridāju | ridājam | ridāju | ridājām | ridāšu | ridāsim |
| 2. pers. | ridā | ridājat | ridāji | ridājāt | ridāsi | ridāsiet, ridāsit |
| 3. pers. | ridā | ridāja | ridās | |||
Pavēles izteiksme: ridā (vsk. 2. pers.), ridājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ridājot (tag.), ridāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ridātu
Vajadzības izteiksme: jāridā
1.Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
1.1.Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr vecāmāte ridāja nost vakariņu galdu, mammucis ņēma blakus ārdīkļu kaudzi un ķērās pie cauras zeķes, bet papucis pie pelēkas stieples rituļa.