inkvizīcija
inkvizīcija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | inkvizīcija | inkvizīcijas |
| Ģen. | inkvizīcijas | inkvizīciju |
| Dat. | inkvizīcijai | inkvizīcijām |
| Akuz. | inkvizīciju | inkvizīcijas |
| Lok. | inkvizīcijā | inkvizīcijās |
1.Katoļu baznīcas tiesa cīņai pret ķecerību (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
1.1.pārnestā nozīmē Ļoti nežēlīga rīcība; mocības, spīdzināšana.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmās asociācijas, tajās ieejot, – esam viduslaiku inkvizīcijas kambaros.
- Svētās inkvizīcijas pamatuzdevums bija noskaidrot, vai apsūdzētais nav vainojams ķecerībā.
- Karalis Ferdinands vērsās pie pāvesta ar lūgumu atļaut izveidot savu inkvizīciju.
- Šo procedūru ar nelielām izmaiņām katrā konkrētā gadījumā pārņēma mūku inkvizīcija.
- Divos moku ratos iesietu, inkvizīcija plēš Ārijas dvēseli uz pusēm.