inkvizitors
inkvizitors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | inkvizitors | inkvizitori |
| Ģen. | inkvizitora | inkvizitoru |
| Dat. | inkvizitoram | inkvizitoriem |
| Akuz. | inkvizitoru | inkvizitorus |
| Lok. | inkvizitorā | inkvizitoros |
1.Inkvizīcijas tiesas tiesnesis.
1.1.pārnestā nozīmē Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecākiem joprojām būtu jāpaliek uzmanīgiem, katrā ziņā - ne inkvizitoriem.
- Klibodams pa gaiteni, inkvizitors Glokta sev jautāja jau tūkstošo reizi.
- Sevišķi asi inkvizitori vērsās pret bērnu saņēmējām jeb vecmātēm un citām dziedniecēm.
- Inkvizitors visu pirms bija garīdznieks un garīgās varas oficiālais pārstāvis.
- Glokta redzēja, ka tagad vecākajam inkvizitoram tas sāk patikt.