majorāts
majorāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | majorāts | majorāti |
| Ģen. | majorāta | majorātu |
| Dat. | majorātam | majorātiem |
| Akuz. | majorātu | majorātus |
| Lok. | majorātā | majorātos |
1.Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā.
2.Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grauzde ir Drachenfelsu īpašums un kā Drachenfelsu majorāts pastāv līdz pasaules karam.
- Grauzde līdz lielajam karam paliek Drachenfelsu rokās, kuri to pārvērš par majorātu.
- Grauzde paliek Drachenfelsu majorāts līdz pasaules karam.
- Attīstoties interesei par Jūrmalu kā atpūtas vietu, Firksu majorāta zemes samērā agri tika sadalītas apbūves gabalos vasarnīcu celtniecībai.
- Pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P. Komarovska ierosinājuma dievnams tika nodots draudzes vajadzībām 1919. gadā, kad tika nodibināta katoļu draudze.