majordoms
majordoms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | majordoms | majordomi |
| Ģen. | majordoma | majordomu |
| Dat. | majordomam | majordomiem |
| Akuz. | majordomu | majordomus |
| Lok. | majordomā | majordomos |
1.Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
2.novecojis Mājas pārvaldnieks.
Avoti: LLVV, KV, SV33
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Majordoms jau pastiepa roku, lai paņemtu spožo zelta ķēdi.
- 751. gadā majordoms Pipins Īsais sevi iecēla par karali un baznīca viņu iesvaidīja.
- - majordoms, ieraudzījis ķēdi, salēcās.
- 718. gadā franku majordoms Karls Martels pieteica karu sakšiem par to, ka viņi palīdzēja Neistrijai.
- Viņam šķita, ka kaut kas te notiek pagalam nepareizi, bet tad pienāca vikonta majordoms.