piekārties
piekārties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekaros | piekaramies | piekāros | piekārāmies | piekāršos | piekārsimies |
| 2. pers. | piekaries | piekaraties | piekāries | piekārāties | piekārsies | piekārsieties, piekārsities |
| 3. pers. | piekaras | piekārās | piekārsies | |||
Pavēles izteiksme: piekaries (vsk. 2. pers.), piekarieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekaroties (tag.), piekāršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekārtos
Vajadzības izteiksme: jāpiekaras
1.Refl. → piekārt1; tikt piekārtam.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kad kāds tiem piekaras,
- Coeloplana, kurai nav šādu airplātnīšu, spēj tikai rāpot pa substrātu vai piekārties pie ūdens virsmas plēvītes. "
- Kamēr kāpuri ir mazi, tie paliek kopīgā kamolā, kļūstot lielākiem, tie grupējas atsevišķi vai pa vienam uz kameras grīdas, bet dažreiz ( sīkām skudrām) piekaras pie kameras griestiem.
- Es jūtu kā viņa karstā mēle piekaras manam ānusam un iekļūst tajā
- No tā laika Dīvulīna eglēs pulkstin divpadsmitos naktī pie vāģu pakaļas piekāries braucot saimnieks