piekarst
piekarst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekarstu | piekarstam | piekarsu | piekarsām | piekarsīšu | piekarsīsim |
| 2. pers. | piekarsti | piekarstat | piekarsi | piekarsāt | piekarsīsi | piekarsīsiet, piekarsīsit |
| 3. pers. | piekarst | piekarsa | piekarsīs | |||
Pavēles izteiksme: piekarsti (vsk. 2. pers.), piekarstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekarstot (tag.), piekarsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekarstu
Vajadzības izteiksme: jāpiekarst
Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Telpa piekarsusi no saules, smacīga kā cepeškrāsns.
- Minūtes rit, automašīna piekarst.
- Viņa gulēja piekarsusi, ieklausīdamās, kā noklust un attālinās kaislības viļņi.
- Izeju uz mazā balkoniņa virs piekarsušās, skaļās ielas un skatos pretējā nama dīvaini izrotātajos akmens mūros.
- Alpu kalnu pakājē esošie Itālijas ezeri ir vesela ceļojuma vērti un vasarā priecēs daudz vairāk nekā skaistās, bet piekarsušās viduslaiku pilsētas.