uzvērpties

uzvērpties 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	uzvērpjos	uzvērpjamies	uzvērpos	uzvērpāmies	uzvērpšos	uzvērpsimies
2. pers.	uzvērpies	uzvērpjaties	uzvērpies	uzvērpāties	uzvērpsies	uzvērpsieties, uzvērpsities
3. pers.	uzvērpjas	uzvērpās	uzvērpsies

1.Refl. → uzvērpt (1); tikt uzvērptam.

2.Refl. → uzvērpt (3); tikt uzvērptam; uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1).

Avoti: LLVV

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzvērpjos	uzvērpjamies	uzvērpos	uzvērpāmies	uzvērpšos	uzvērpsimies
2. pers.	uzvērpies	uzvērpjaties	uzvērpies	uzvērpāties	uzvērpsies	uzvērpsieties, uzvērpsities
3. pers.	uzvērpjas		uzvērpās		uzvērpsies