uzvērpties
uzvērpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvērpjos | uzvērpjamies | uzvērpos | uzvērpāmies | uzvērpšos | uzvērpsimies |
| 2. pers. | uzvērpies | uzvērpjaties | uzvērpies | uzvērpāties | uzvērpsies | uzvērpsieties, uzvērpsities |
| 3. pers. | uzvērpjas | uzvērpās | uzvērpsies | |||
Pavēles izteiksme: uzvērpies (vsk. 2. pers.), uzvērpieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvērpjoties (tag.), uzvērpšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvērptos
Vajadzības izteiksme: jāuzvērpjas
1.Refl. → uzvērpt1; tikt uzvērptam.
2.Refl. → uzvērpt3; tikt uzvērptam; uzvirpuļot1, arī uzvīties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reizēm viņš metās skriešus, cilpoja turp atpakaļ, ar kāju tesa koku lapas, tā ka tās uzvērpās gaisā, un kāpa uz celmiem un kritušiem kokiem taciņas malā.