uzvēsmot
uzvēsmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvēsmoju | uzvēsmojam | uzvēsmoju | uzvēsmojām | uzvēsmošu | uzvēsmosim |
| 2. pers. | uzvēsmo | uzvēsmojat | uzvēsmoji | uzvēsmojāt | uzvēsmosi | uzvēsmosiet, uzvēsmosit |
| 3. pers. | uzvēsmo | uzvēsmoja | uzvēsmos | |||
Pavēles izteiksme: uzvēsmo (vsk. 2. pers.), uzvēsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvēsmojot (tag.), uzvēsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvēsmotu
Vajadzības izteiksme: jāuzvēsmo
Iesākt vēsmot; īsu brīdi vēsmot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzvēsmoja pēc dūmiem.
- No kamparkoka plaisas Uzvēsmo smarža