apstulbt
apstulbt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstulbstu | apstulbstam | apstulbu | apstulbām | apstulbšu | apstulbsim |
| 2. pers. | apstulbsti | apstulbstat | apstulbi | apstulbāt | apstulbsi | apstulbsiet, apstulbsit |
| 3. pers. | apstulbst | apstulba | apstulbs | |||
Pavēles izteiksme: apstulbsti (vsk. 2. pers.), apstulbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstulbstot (tag.), apstulbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstulbtu
Vajadzības izteiksme: jāapstulbst
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Oficiante laikam apstulba, bet vēlāk nopriecājās par tik rijīgu klienti.
- — Es biju tā apstulbusi, ka nesapratu, kas notiek.
- Cilvēki gāja savās gaitās, neviens nebolījās apstulbušu ģīmi kā es.
- prezidents apstulbis vaicāja, taču izglītības ministre jau bija nolikusi klausuli.
- Viņa sejas izteiksme pārvērtās, viņš vispirms samulsa, tad apstulba.