apstulbot
apstulbot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstulboju | apstulbojam | apstulboju | apstulbojām | apstulbošu | apstulbosim |
| 2. pers. | apstulbo | apstulbojat | apstulboji | apstulbojāt | apstulbosi | apstulbosiet, apstulbosit |
| 3. pers. | apstulbo | apstulboja | apstulbos | |||
Pavēles izteiksme: apstulbo (vsk. 2. pers.), apstulbojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstulbojot (tag.), apstulbošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstulbotu
Vajadzības izteiksme: jāapstulbo
Stabili vārdu savienojumiApstulbot acis.
- Apstulbot acis sarunvaloda, frazēma — apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī tevi apstulbojusi viņas slava, — sieviete iesmejas.
- Apstulbotie, kaisles pārmāktie radījumi klupa mazajam suņukam virsū, kamēr mākslinieka spieķis dancoja pa to pinkainajām mugurām; parasti kaunpilnais gājiens norisinājās tieši pretī tirgus laukumam, kur nekad netrūka smējēju.
- Viņā nebija tas saucošais krāsotais skaistums, kas pirmā acumirklī apstulbo, lai pēc rastu daudzas nesamērības, gan skaistums, uz kuru raugoties redzam, cik viņš pilnīgs neuzkrītošā formu maigā veidojumā.
- Ja Kursā nebūtu reliģijas apstulboti valdnieki?
- Stāstītājs, kas pārstāv vāciešus, min tikai vispārīgus faktus un to, ka iespaidu apstulbots Kaupo nodod savējos.