apstulbināt
apstulbināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstulbinu | apstulbinām | apstulbināju | apstulbinājām | apstulbināšu | apstulbināsim |
| 2. pers. | apstulbini | apstulbināt | apstulbināji | apstulbinājāt | apstulbināsi | apstulbināsiet, apstulbināsit |
| 3. pers. | apstulbina | apstulbināja | apstulbinās | |||
Pavēles izteiksme: apstulbini (vsk. 2. pers.), apstulbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstulbinot (tag.), apstulbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstulbinātu
Vajadzības izteiksme: jāapstulbina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pats piezvanīja Smokijam, kuru šī pēkšņā nodomu maiņa apstulbināja.
- Auto pabrauca garām, apstulbinot zēnu ar gaismām un bremžu ugunīm. "
- Viņš ir autoritāte savam lecīgajam, no pārgalvības apstulbinātajam mazdēlam.
- Šāds apstulbinošs redzējums iedūšināja beidzot doties uz Rīgas Modeļu namu.
- Klusums ir apstulbinošs, īpaši te koridorā piecos ziemas pēcpusdienā.