padibene
padibene apvidvārds
1.Tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā.
2.Pēdējais maļamās labības metiens.
3.Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es biju piedzēries padibene ar aizpampušām acīm.
- Kad es ar viņiem kontaktējos, pats esmu padibene, esmu tumšs, bez sejas, bez tautības, bez īpašībām.
- Bet cilvēka blāķis, asociālais latvietis, padibene, kārtīgo ļaužu pūles un posts, bija it kā paslēpies aiz novietoto automašīnu rindas, gulošais saplūda ar asfaltu un iestājušos tumsu.
- Ietriec man dunci sirds padibenē
- Tātad politiķis ir sabiedrības padibene