padibenis
padibenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | padibenis | padibeņi |
| Ģen. | padibeņa | padibeņu |
| Dat. | padibenim | padibeņiem |
| Akuz. | padibeni | padibeņus |
| Lok. | padibenī | padibeņos |
1.Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai.
PiemēriSavukārt tiem, kurus mājās negaida neviens, ja neskaita to pašu “Elektrolux”, sāk negribēties pamest iesēdēto darba vietas padibeni.
- Savukārt tiem, kurus mājās negaida neviens, ja neskaita to pašu “Elektrolux”, sāk negribēties pamest iesēdēto darba vietas padibeni.
- Šis krēsls bija neredzams padibenis, kas uzradās tiem, kuri bija gatavi tur apsēsties.
- Mazākie parast labprāt meklē kādu lielāku pakalniņu no kura var šķļūkt ar padibeni, vienkārši plēvi vai ragaviņām.
2.Ļoti grūta situācija, zemākais punkts (emocionāli).
PiemēriBet dažkārt vajag sasniegt emocionālo padibeni, lai atspertos.
- Bet dažkārt vajag sasniegt emocionālo padibeni, lai atspertos.
- Tā ir milzīga afēra, par ko liecina kaut vai tas, ka varoņi tiek nevis norakstīti politikas padibenī, bet iesēdināti par prezidentiem un EK darboņiem.
3.apvidvārds Tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā.
4.apvidvārds Pēdējais maļamās labības metiens.
5.apvidvārds Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
Avoti: KV, T
Korpusa piemēri:šeit