uzritināties
uzritināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzritinos | uzritināmies | uzritinājos | uzritinājāmies | uzritināšos | uzritināsimies |
2. pers. | uzritinies | uzritināties | uzritinājies | uzritinājāties | uzritināsies | uzritināsieties, uzritināsities |
3. pers. | uzritinās | uzritinājās | uzritināsies |
Pavēles izteiksme: uzritinies (vsk. 2. pers.), uzritinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzritinoties (tag.), uzritināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzritinātos
Vajadzības izteiksme: jāuzritinās
1.Saritināties virsū (uz kā, kam) – parasti par kaķi, čūsku.
2.Refl. → uzritināt2; tikt uzritinātam.
3.Refl. → uzritināt3; tikt uzritinātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rotaļlietu veikalā Bārnijs plunčājas vannā, un skolēnu plecu soma kļuvusi smagāka — uz tās uzritinājies dinozaurēns krietna kaķa lielumā.
- Tā nevar sekot galvas pagriezienam pa kreisi, tā ir spiesta veidot maigi uzritinājušos izcilni, vijuma daļu, kas šķērso iekšējās matu masas pa labi.
- Katra sēnes cepurītes apakšdaļas kroka ( " lapiņa") sastāv no divām plāksnītēm, kuru malas sausumā uzritinās, bet mitrā laikā iztaisnojas, atsedzot himēniju ar sporām.
- Taču viena guļammaisa kūniņa tai pa virsu tomēr bija uzritinājusies
- Kā par laimi , uzbraukšana nebija jāveic pa slaloma trasi , bet bija jāizmanto akmeņains ceļš , kurš tā mazliet pieklājīgāk uzritinājās līdz virsotnei