atspulgot

atspulgot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: atspulgo (vsk. 2. pers.), atspulgojiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: atspulgojot (tag.), atspulgošot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: atspulgotu

Vajadzības izteiksme: jāatspulgo

1.intransitīvs Sākt spulgot (par gaismu, gaismas avotu).

1.1.Sākt spulgot, tiekot apgaismotam.

2.intransitīvs Spulgojoši atspoguļoties (kur).

2.1.Mest spulgojošu atspīdumu (kur).

2.2.pārnestā nozīmē Izpausties (sejā, acīs) – par pārdzīvojumu.

3.transitīvs Spulgojoši atspoguļot.

3.1.pārnestā nozīmē Izpaust (pārdzīvojumu) – par seju, acīm.

4.transitīvs; lieto: pareti Atspoguļot₄.

Avoti: LLVV

Piemēri valodas korpusos

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Es palūkojos apkārt: visi līdz pēdējam, kas sēdēja ap baltajiem galdiem, gluži kā spogulis atspulgoja manas sejas svētlaimīgo izteiksmi.
Es gāju pa grantsceļu, bet visapkārt, cik tālu vien sniedza acis, pletās slapjas pļavas, ezeriņi, kuros atspulgoja zilās debesis ar čauganajiem mākonīšiem.
Mūsu popiem jauni, grezni, debeszili tērpi, tieši tādā pašā krāsā kā ikonas kastīte ( īstenībā šī necilā kastīte, kas atspulgo zilu, lai gan pati ir pelēka, esot stikla seifs), īsta ortodoksālās modes skate.
Attēlotā jūtu skala sniedzas no vietumis patiesi nedzejiskas prozas ( 85) līdz tik oriģināli vārām rindām: Zieda klusumu plūcot satikāmies nojautu tālumā – ( 74) Tomēr pārdomu dzeja atspulgo šāsdienas cilvēka emocijas un intelektu – pārdzīvojumus, kas būtībā nav atraisāmi no vēstures un vides saitēm un iespaidiem.
Ezers neatspulgo nakti, tas pats ir nakts, tam trūkst tikai Mēness un zvaigžņu.