atspulgs
atspulgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atspulgs | atspulgi |
| Ģen. | atspulga | atspulgu |
| Dat. | atspulgam | atspulgiem |
| Akuz. | atspulgu | atspulgus |
| Lok. | atspulgā | atspulgos |
1.Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums.
1.1.pārnestā nozīmē Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
2.Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs krāsas ir kā draiskas saules zaķīšu rotaļas jūras zilajā atspulgā.
- kas bija spilgts atspulgs Eiropas aristokrātu un baroka kādreizējam spožumam Mītavā.
- Viena maza lapiņa, bet uz tās vesela laikmeta atspulgs”.
- Automašīnas spoguļstiklos bija skaidri redzams, ka man steidzīgi jāuzlabo savs atspulgs
- Tas palīdzēs reflektēt augu kompozīcijas un sveču radītos atspulgus rotaļīgā noformējumā.