Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es palūkojos apkārt: visi līdz pēdējam, kas sēdēja ap baltajiem galdiem, gluži kā spogulis atspulgoja manas sejas svētlaimīgo izteiksmi.
- Es gāju pa grantsceļu, bet visapkārt, cik tālu vien sniedza acis, pletās slapjas pļavas, ezeriņi, kuros atspulgoja zilās debesis ar čauganajiem mākonīšiem.
- Mūsu popiem jauni, grezni, debeszili tērpi, tieši tādā pašā krāsā kā ikonas kastīte ( īstenībā šī necilā kastīte, kas atspulgo zilu, lai gan pati ir pelēka, esot stikla seifs), īsta ortodoksālās modes skate.
- Attēlotā jūtu skala sniedzas no vietumis patiesi nedzejiskas prozas ( 85) līdz tik oriģināli vārām rindām: Zieda klusumu plūcot satikāmies nojautu tālumā – ( 74) Tomēr pārdomu dzeja atspulgo šāsdienas cilvēka emocijas un intelektu – pārdzīvojumus, kas būtībā nav atraisāmi no vēstures un vides saitēm un iespaidiem.
- Ezers neatspulgo nakti, tas pats ir nakts, tam trūkst tikai Mēness un zvaigžņu.