rutīns
rutīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rutīns | rutīni |
| Ģen. | rutīna | rutīnu |
| Dat. | rutīnam | rutīniem |
| Akuz. | rutīnu | rutīnus |
| Lok. | rutīnā | rutīnos |
Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savas esības jēgas aizmiršana nozīmē dzīvot lietu gūstā, ikdienas rutīnā.
- Izrādās, ka tie divi cilvēki spējīgi būt kopā tikai rutīnā.
- Labāk ne, ja nevēlies, lai attiecības ieslīgst neglābjamā rutīnā.
- Bijām iegājuši patīkamā rutīnā, kad vairs īsti netika skaitītas dienas.
- Nav dzīves degsmes, viena vienīga, patstāvīga rutīna un depresija.