rutilus
rutilus vārds svešvalodā; latīņu
Karpu dzimtas ģints.
Stabili vārdu savienojumiRutilus rutilus.
- Rutilus rutilus — rauda
Avoti: LD
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rauda ( " Rutilus rutilus") ir sapalu dzimtas ( " Leuciscidae") anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
- Šaurlapu grupā ietilpst tādas sugas kā " P. rutilus" ( iesārtā glīvene), " P. compressus" ( plakanā glīvene) un " P. berchtoldii" ( Berhtolda glīvene). "
- Ezerā atzīmētas 17 zivju sugas: sams ( " Silurus glanis"), vēdzele ( " Lota lota"), zandarts ( " Sander lucioperca"), zutis ( " Anguilla anguilla"), ālants ( " Leuciscus idus"), karpa ( " Cyprinus carpio"), līdaka ( " Esox lucius"), rudulis ( " Scardinius erythrophthalmus"), sapals ( " Squalius cephalus"), līnis ( " Tinca tinca"), zelta karūsa ( " Carassius auratus"), asaris ( " Perca fluviatilis"), karūsa ( " Carassius carassius"), plaudis ( " Abramis brama"), rauda ( " Rutilus rutilus"), ķīsis ( " Gymnocephalus cernua"), plicis ( " Blicca bjoerkna").
- Latvijā sastopama viena raudu ģints suga — rauda ( " Rutilus rutilus"), kas ir viena no visizplatītākajām saldūdens zivīm.
- Latvijā mājo 13 sapalu dzimtas sugas — ausleja ( " Leucaspius delineatus"), ālants ( " Leuciscus idus"), baltais sapals ( " Leuciscus leuciscus"), salate ( " Leuciscus aspius"), sapals ( " Squalius cephalus"), kaze ( " Pelecus cultratus"), mailīte ( " Phoxinus phoxinus"), plaudis ( " Abramis brama"), plicis ( " Blicca bjoerkna"), rauda ( " Rutilus rutilus"), rudulis ( " Scardinius erythrophthalmus"), spāre ( " Ballerus ballerus") un vimba ( " Vimba vimba").