rutils
rutils vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rutils | rutili |
| Ģen. | rutila | rutilu |
| Dat. | rutilam | rutiliem |
| Akuz. | rutilu | rutilus |
| Lok. | rutilā | rutilos |
Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO2, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda.
Avoti: LLVV, SV99, ZTV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Anatāzam un rutilam piemīt tetragonāla struktūra, bet brukītam – ortorombiska.
- Rutila elementāršūna sastāv no diviem alvas atomiem un četriem skābekļa atomiem.
- Palielinoties spriegumam, palielinās arī anatāza un rutila saturs paraugos.
- Rutils ir visizplatītākā modifikācijas forma, bet anatāzs – retākā.
- TiO2 anatāza un rutila modifikāciju kristāliskā sistēma redzama 1. attēlā.