rūgtēt
rūgtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rūgtēju | rūgtējam | rūgtēju | rūgtējām | rūgtēšu | rūgtēsim |
| 2. pers. | rūgtē | rūgtējat | rūgtēji | rūgtējāt | rūgtēsi | rūgtēsiet, rūgtēsit |
| 3. pers. | rūgtē | rūgtēja | rūgtēs | |||
Pavēles izteiksme: rūgtē (vsk. 2. pers.), rūgtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūgtējot (tag.), rūgtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūgtētu
Vajadzības izteiksme: jārūgtē
Kļūt rūgtam (pēc garšas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laikam jau visi krikšķi un kliedzieni bija beidzot iesakņoti mīļajam noskaustā priekā , nemīļie mūsu draudzīgi sadotām rokām promenādēm un serenādēm ļāvās , brāļi un māsas draudzīgi skāvās , bet tālie un svešie , mīlošie padebeši kā citrona šķēlītes rūgtēja lūpās , liecās vai virsū ar saviem sķērmīgiem treļļiem un izlūgtām troļļu skropstām , bet šokolādes , gan rūgtās , gan saldās , gan puskilogramīgi sirdsveidīgās bija uzticīgi nograuztas , atdodot vietu vien zili pelēku atklātnīšu cilvēku saspiestām mugurām