rūgtenums
rūgtenums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūgtenums | rūgtenumi |
| Ģen. | rūgtenuma | rūgtenumu |
| Dat. | rūgtenumam | rūgtenumiem |
| Akuz. | rūgtenumu | rūgtenumus |
| Lok. | rūgtenumā | rūgtenumos |
1.Vispārināta īpašība → rūgtens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → rūgtens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → rūgtens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet lūpām ir ceriņlapas vēsums un miklums, violeto ziedu rūgtenums.
- Ja smaržā parādījies rūgtenums, tad milti ir kļuvuši veci.
- Bērzu vieglais rūgtenums un priežu sveķu smarža patīkami kairina nāsis.
- Fiļimonova darbi pārsvarā pauž veselīgu ironiju, kas nereti sliecas rūgtenuma virzienā.
- Bērnu garšas kārpiņas nav pieradušas pie kafijas rūgtenuma, tas viņiem ir jaunums.