stulms
stulms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stulms | stulmi |
| Ģen. | stulma | stulmu |
| Dat. | stulmam | stulmiem |
| Akuz. | stulmu | stulmus |
| Lok. | stulmā | stulmos |
1.Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam.
Stabili vārdu savienojumiStulmu zābaki.
- Stulmu zābaki vārdkoptermins — zābaki, kam ir stulmi; stulmzābaki
1.1.lieto: reti Kāts (zeķei).
1.3.lieto: reti Stilbs (rokai vai kājai).
2.apvidvārds Koka stumbrs.
3.apvidvārds Ēkas stāvs līdz jumtam.
Stabili vārdu savienojumiDumjš kā zābaks; dumjš kā zābaku stulms; stulbs kā zābaks; stulbs kā zābaku stulms.
- Dumjš kā zābaks; dumjš kā zābaku stulms; stulbs kā zābaks; stulbs kā zābaku stulms; glups kā zābakus; glups kā zābaku stulms sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — ļoti dumjš, nesaprātīgs, muļķis
Avoti: LLVV, LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lindseja atradusi stilīgu risinājumu, paslēpjot indikatoru zem garo zābaciņu stulma.
- Modulis spēj uzlādēt mobilo telefonu, kas ievietots stiprinājumā uz zābaka stulma.
- Ierasties skolā ar granātām kabatā vai aiz zābaka stulma bijusi parasta lieta.
- Nu, un tieši tad zilonis savā dāvanu pakā atrada stulmu zābakus!
- “Stulmu zābaki, dumiķe, nevis stilbu kauli!”