Hieronīms
Hieronīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hieronīms | Hieronīmi |
| Ģen. | Hieronīma | Hieronīmu |
| Dat. | Hieronīmam | Hieronīmiem |
| Akuz. | Hieronīmu | Hieronīmus |
| Lok. | Hieronīmā | Hieronīmos |
Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus.
Avoti: R1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dāvids Hieronīms Grindelis cēlies no Rīgā ieceļojušu latviešu namnieku Grunduļu dzimtas.
- Sv. Hieronīms komentārā par Ecehiēla grāmatu pamato šos evaņģēlistu simboliskos apzīmējumus.
- Kā Hieronīma Boša triptiha " Pasaulīgo prieku dārzs".
- Tas ir 1720. gadā dzimušais brīvkungs Hieronīms Kārlis Minhauzens.
- Kopš 7.gs. Sv. Hieronīma evaņģēlistu simboliskais sadalījuma variants kļūst par obligāto Rietumu kristietībā.