šārīta
šārīta nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vīriešu dzimte
Lietojuma biežums :
Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dreb no ašā skrējiena, dreb no šārīta aukstuma un sniega.
- To gan viņš neuzzinās, kādas pūles bija vajadzīgas šārīta izskata panākšanai.
- šārīta satiksme rāda, ka rīga ar savām puteņa biļetēm var iet putenī.
- Nabaga naivie ļautiņi, tikai par šārīta brokastīm domājošie.
- Bet, redz, šārīta saruna ar tā komkora meitu — tas vairs nav tik vienkārši.