kociņš1
kociņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kociņš | kociņi |
| Ģen. | kociņa | kociņu |
| Dat. | kociņam | kociņiem |
| Akuz. | kociņu | kociņus |
| Lok. | kociņā | kociņos |
1.Dem. → koks.
2.Tievs, samērā īss no dažāda materiāla veidots stienis (parasti norādīšanai uz ko).
Stabili vārdu savienojumiTakts kociņš.
- Takts kociņš vārdkoptermins — takts zizlis
2.1.apvidvārds Kāpslis (pieslinamām kāpnēm).
2.2.apvidvārds Tītavu (krija) sastāvdaļa.
3.formā: daudzskaitlis; joma: mūzika Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai.
4.apvidvārds Vientiesis, muļķis.
5.Bišu koks.
Stabili vārdu savienojumiDieva kociņš.
- Dieva kociņš apvidvārds, taksons — dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
Avoti: LLVV, KnV, MūV, ME, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja pieturas sauss laiks, laista maija sākumā iestādītos augļu kociņus.
- Bērns var masta kociņu piestiprināt pie margarīna kārbas dibena ar plastilīnu.
- Daži kociņi tika iestādīti, bet bez kāda mērķa un nojēgas.
- Savukārt raidījuma izskaņā tika sarīkota individuālā stafete ar skriešanu pēc kociņa.
- Stāda lapu kokus un dekoratīvos krūmus, arī skuju kociņus dzīvžogam.