vāzties
vāzties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vāžos | vāžamies | vāzos | vāzāmies | vāzīšos | vāzīsimies |
| 2. pers. | vāzies | vāžaties | vāzies | vāzāties | vāzīsies | vāzīsieties, vāzīsities |
| 3. pers. | vāžas | vāzās | vāzīsies | |||
Pavēles izteiksme: vāzies (vsk. 2. pers.), vāzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vāžoties (tag.), vāzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vāztos
Vajadzības izteiksme: jāvāžas
Refl. → vāzt1; tikt vāztam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kumeļš laiž mudīgā riksī, vāžas slīd pa saulē mirguļojošu plašumu, gaiss tīkami spirdzinošs — tik dzidru un tīru neatceros elpojis.
- Kumeļš laiž straujā riksī, vāžas slīd pa saulē mirguļojošu sniegotu plašumu, līdz pat apvārsnim neredz ne māju, ne koku.
- Es gulēju uz vēdera un, galvu pagriezusi, skatījos uz viņa profilu, kas gluži kā bija izkalts no akmens kāda mīlas dieva Karmas svētnīcā: smagie plakstieni, kas vāžas pār milzīgajām acīm, putna deguns, izspīlētie vaigukauli, sulīgās un baudkārās lūpas, masīvais zods...
- Stindzinoša atbalss kā dunošs vāks vāzās pāri kalniem un mežiem.