izsvilt
Lietojuma biežums :
izsvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
2.apvidvārds Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri