sašķeterēties
Lietojuma biežums :
sašķeterēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašķeterējos | sašķeterējamies | sašķeterējos | sašķeterējāmies | sašķeterēšos | sašķeterēsimies |
| 2. pers. | sašķeterējies | sašķeterējaties | sašķeterējies | sašķeterējāties | sašķeterēsies | sašķeterēsieties, sašķeterēsities |
| 3. pers. | sašķeterējas | sašķeterējās | sašķeterēsies | |||
Pavēles izteiksme: sašķeterējies (vsk. 2. pers.), sašķeterējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašķeterējoties (tag.), sašķeterēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašķeterētos
Vajadzības izteiksme: jāsašķeterējas
Refl. → sašķeterēt; tikt sašķeterētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai atrastos kurā nodaļā atrazdamies, lai dzejoļa virsraksts būtu kāds būdams, tie visi ir tikai atsevišķi vilcieni dzejnieces vizuļojošā arabeskā, kur neatšķetināmi sašķeterējušās kopā dabas izjūtas un individuālie pārdzīvojumi, sevišķi “ es” un “ tu” attieksmes.
- Vīrs no viņas baidījās, bet Sniegavija, kaimiņi un vīra radi godprātīgi, par viņas nelaimi neko nenojauzdami, tikai no saklausītā pa ausu galam, bija izveidojuši šādu tādu ainu, kas apaugusi ar milzumu sīkumu un nieku, un palēnām lipīgās baumu un uzskatu dzijas bija sašķeterējušās un sapinušās cietā mezglā, pārvēršoties kā par tādu augoni, par āmuli, kas stingri pieķēries Naktiņai un kā kupris sācis nospiest viņas plecus.