noritināties
noritināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noritinos | noritināmies | noritinājos | noritinājāmies | noritināšos | noritināsimies |
| 2. pers. | noritinies | noritināties | noritinājies | noritinājāties | noritināsies | noritināsieties, noritināsities |
| 3. pers. | noritinās | noritinājās | noritināsies | |||
Pavēles izteiksme: noritinies (vsk. 2. pers.), noritinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noritinoties (tag.), noritināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noritinātos
Vajadzības izteiksme: jānoritinās
1.Refl. → noritināt1; tikt noritinātam.
2.Refl. → noritināt2; tikt noritinātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grābtin aizgrāba klausītājus šīs oratorijas varenās skaņas, kas noritinājās no sākuma līdz beigām gludi un veikli.
- Pārejot uz pašu izrādi, džūkstenieku diletantiem par godu jāliecina, ka kopspēle pat ļoti labi noritinājās un ka tie nebija pūliņus taupījuši, tekstu pamatīgi iestudējot, lūkojoties uz tik garu lugu kā minētā.
- Tad karalis noritinājies no ciņa un lēnām aizvilcies, kur rādīts.
- Da Mao kā neveikls kamols noritinās no koka zariem un ieveļas sniega kupenā.