atgriezties2
atgriezties [atgriêzties] atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Tiekot lietotam, kļūt neasam (par rīkiem, kam ir asmens).
2.lieto: reti Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri