atgrimt
atgrimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atgrimstu | atgrimstam | atgrimu | atgrimām | atgrimšu | atgrimsim |
| 2. pers. | atgrimsti | atgrimstat | atgrimi | atgrimāt | atgrimsi | atgrimsiet, atgrimsit |
| 3. pers. | atgrimst | atgrima | atgrims | |||
Pavēles izteiksme: atgrimsti (vsk. 2. pers.), atgrimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atgrimstot (tag.), atgrimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atgrimtu
Vajadzības izteiksme: jāatgrimst
1.Iegrimt atpakaļ.
1.1.pārnestā nozīmē Lēnām nonākt atkaļ iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vilhelmam sirds tikai pamazām no rīkles gala atgrimst krūtīs, ļaujot daudzmaz tikt pie elpas.
- Liela karpa pacēlās upes līmenī, iekampa gaisu un tad noslēpumaina atgrima tumšajā ūdenī, atstādama kustīgus lokus.
- Andrejevs to darīja, panāca efektu, bet atgrima atpakaļ, būdams nemākslenieks.
- Zeme atgrima no debess nost;
- atgrimusi agrāk atpakaļ.