atgrimēties
Lietojuma biežums :
atgrimēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atgrimējos | atgrimējamies | atgrimējos | atgrimējāmies | atgrimēšos | atgrimēsimies |
2. pers. | atgrimējies | atgrimējaties | atgrimējies | atgrimējāties | atgrimēsies | atgrimēsieties, atgrimēsities |
3. pers. | atgrimējas | atgrimējās | atgrimēsies |
Pavēles izteiksme: atgrimējies (vsk. 2. pers.), atgrimējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atgrimējoties (tag.), atgrimēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atgrimētos
Vajadzības izteiksme: jāatgrimējas
Refl. → atgrimēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs neprotat atgrimēties.
- Oļģerts atgrimējās pie spoguļa, atlīmēja ūsas un noņēma sirmo parūku, atskatījās — turpat istabā ( 3 reiz 4 ar pusi metru) vidū uz galda stāvēja atvērts fotoalbums, kurā bija gan ielīmētas bildes, gan vesela kaudze tāpat ieliktas, un ar visām varēja sarunāties, varēja dzīvot citos laikos, labākos laikos, kad vēl dažam bija saglabājies godaprāts, kaut arī jau tad visi to vien prātoja, kā un ko nozagt no darba vai no būvlaukuma, aiznest mājās no ēdnīcas, kā Oļģerta sieva Mudīte vai, kā viņai bija vārdā, kad vēl bija dzīva, kamēr vēl neizdzina no darba, skaidrs, kā jau tādu vecu grabažu...
- Saka jau, aktierim tā nedrīkst būt, novelc kostīmu, atgrimējies un aiziet!...
- Epizodēm, kur aktieri atgrimējas, ir vai nu pašatklāšanās vai arī atmaskošanas nozīme: skatītājam tiek dota ilūzija, ka viņš ir piekļuvis īstenībai.