atgrims
atgrims vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atgrims | atgrimi |
| Ģen. | atgrima | atgrimu |
| Dat. | atgrimam | atgrimiem |
| Akuz. | atgrimu | atgrimus |
| Lok. | atgrimā | atgrimos |
Ziede grima noņemšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īsto tīrīja nost ar vazelīnu vai atgrimu, kas stāvēja lielos spaiņos.