hlorskābe
hlorskābe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ķīmijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hlorskābe | hlorskābes |
| Ģen. | hlorskābes | hlorskābju |
| Dat. | hlorskābei | hlorskābēm |
| Akuz. | hlorskābi | hlorskābes |
| Lok. | hlorskābē | hlorskābēs |
Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos.
Avoti: LLVV, TM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr no visām skābekli saturošajām hlorskābēm perhlorskābe ir pati stabilākā.
- Hlorskābe HClO un perhlorskābe HClO, kā arī to sāļi ir stabilāki un patvaļīgi nesadalās.
- Reaģējot ar sudrabu, veidojas hlorskābe:
- Turklāt elektrolītiskā nogulsnēšanas tehnoloģija ir daudzpakāpju process ar lielu ķīmikāliju patēriņu, ko veic 5 posmos: 1) attīrīšana ( netīrumu noņemšana), 2) sensibilizācija ( plaši lieto alvas hlorīdu, hlorskābi), 3) aktivēšana ( bieži izmanto hlorskābi, pallādiju, hlorīdus, borskābi), 4) elektrolītiskā galvanizācija ( atkarībā no uznesamā metāla lieto dažādu veidu ķīmiskās vielas, piem. formaldehīdu pie vara uznešanas), 5) pēcapstrāde ( žāvēšana) [2, 95].
- Stipri atšķaidītus hlorskābes šķīdumus var karsēt gandrīz līdz viršanai bez sadalīšanās.