bumerangs
bumerangs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bumerangs | bumerangi |
| Ģen. | bumeranga | bumerangu |
| Dat. | bumerangam | bumerangiem |
| Akuz. | bumerangu | bumerangus |
| Lok. | bumerangā | bumerangos |
1.Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
2.pārnestā nozīmē Plāns vai rīcība, kas vēršas pret autoru (darītāju) pašu.
3.žargonisms, ironiska ekspresīvā nokrāsa; formā: daudzskaitlis Nemazgātas zeķes.
Avoti: SV19, LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sarunās piebiedrosies arī grupas “ Bumerangs” līderis Vents Armands Krauklis.
- Kādā aborigēnu priekšmetu izstādē uzzinām, ka bumerangs tiem bija māneklis.
- Piegājiens kā bumerangs lido atpakaļ un daudz ko nocērt Leanderes tēlam.
- Jāapzinās bumeranga princips, jāapzinās karma – ko sēsi, to pļausi.
- Domā līdzi, vēlāk tas var trāpīgi un sāpīgi atgriezties kā bumerangs.