lamāties
lamāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lamājos | lamājamies | lamājos | lamājāmies | lamāšos | lamāsimies |
| 2. pers. | lamājies | lamājaties | lamājies | lamājāties | lamāsies | lamāsieties, lamāsities |
| 3. pers. | lamājas | lamājās | lamāsies | |||
Pavēles izteiksme: lamājies (vsk. 2. pers.), lamājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lamājoties (tag.), lamāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lamātos
Vajadzības izteiksme: jālamājas
1.Teikt rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos, izteicienos.
1.1.Lamāt (citam citu).
Stabili vārdu savienojumiLamāties pēdējiem vārdiem; lamāt pēdējiem vārdiem.
- Lamāties pēdējiem vārdiem; lamāt pēdējiem vārdiem frazēma — stipri lamāties, arī lamāt
Avoti: LLVV, JV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Morisons atzina, ka koncertā lamājies, bet noliedza pārējās apsūdzības.
- Savulaik Arta to bieži atkārtoja spoguļojoties – izpleta spārnus un lamājās.
- Aizturēšanas laikā vīrietis lamājās, draudēja un gribēja policistam iespļaut sejā.
- Es publiski rupji nelamājos – tāpēc uzskatīsim mani par gaumīgu cilvēku.
- Neatzīst, ka būtu lamājies un domājis to, ko saka.