sabukņīt
Lietojuma biežums :
sabukņīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sabukņīju | sabukņījam | sabukņīju | sabukņījām | sabukņīšu | sabukņīsim |
2. pers. | sabukņī | sabukņījat | sabukņīji | sabukņījāt | sabukņīsi | sabukņīsiet, sabukņīsit |
3. pers. | sabukņī | sabukņīja | sabukņīs |
Pavēles izteiksme: sabukņī (vsk. 2. pers.), sabukņījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabukņījot (tag.), sabukņīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabukņītu
Vajadzības izteiksme: jāsabukņī
1.Vairākkārt iebukņīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Spilventiņ, atver acis un celies, citādi es tevi tūlīt sabukņīšu!
- Viņa sabukņīja spilvenu, ierušinājās segā un pagriezās uz sienmali, lai gulētu tālāk.
- Ar sitieniem nogrūduši Sīmani zālē, priesteri ļāva vaļu kājām un sabukņīja Sīmani, ka tas kļuva bāls.
- Dans Sabukņīja pavardā uguni , bet Dellija atvēra kondensētā piena kārbu
- man vīriec sācis uz vecumu krākt ..nujau kādu gadu vai divus piefiksēju,ka šams pakrākuļo par cik visiem zināms,ka cīnos ar mūžīgajiem miega traucējumiem,tad šamā pavisam nevainīgā iekrākuļošanās man liek pieņemt radikaalus mērus, jo man liekas,ka tieši tādēļ nevaru aizmigt tad nu tiek šams iebukņīts, sabukņīts, sagrozīts, vai sastumdīts, ko nu kuro x ērtāk.