Paplašinātā meklēšana
Meklējam tur.
Atrasts vārdos (727):
- tur:2
- tur:1
- tura:1
- ture:1
- turi:1
- turī:1
- turp:1
- turr:1
- turas:1
- turba:2
- turba:1
- turba:3
- turbe:3
- turbe:2
- turbe:1
- turbo:1
- turca:1
- turco:1
- turēt:1
- turfs:1
- turij:1
- turiņ:1
- turis:1
- turīt:1
- turki:1
- turkt:1
- turma:1
- turme:1
- turni:1
- turpš:1
- turpu:1
- tursi:1
- turta:1
- turza:1
- citur:1
- detur:1
- šitur:1
- Ituri:1
- turaks:1
- turbis:1
- turbo-:1
- turdus:1
- turējs:1
- turene:1
- turgus:1
- turģis:1
- turība:1
- turīgs:1
- turīja:1
- turīms:1
- turine:1
- turīne:1
- turins:1
- turīns:1
- turkst:1
- turkšt:1
- turnāt:1
- turnēt:1
- turnis:2
- turnis:3
- turnis:1
- turņīt:1
- turņot:1
- turons:1
- turpāk:1
- turpam:1
- turpat:1
- turzāt:1
- vultur:1
- aptura:1
- apture:1
- Arturs:1
- attura:1
- atturs:1
- aturbt:1
- ceture:1
- citurž:1
- datura:1
- datura:2
- ēnturs:1
- ietura:1
- iztura:1
- izture:1
- Kotura:1
- lāturs:1
- luturs:1
- ļuturi:1
- Maturī:1
- miturs:1
- muturs:1
- natura:1
- nāturs:1
- turavāt:1
- turbala:1
- turbāns:1
- turbīna:1
- turcēns:1
- tureine:1
- turelis:1
- turēlis:1
- turgors:1
- turiāde:1
- turiene:1
- turiens:1
- turiķis:1
- turināt:1
- turioni:1
- turkani:1
- turklāt:1
- turkšēt:1
- turneja:1
- turnikē:1
- turnipe:1
- turnips:1
- turnīra:1
- turnīrs:1
- turnīši:1
- turnups:1
- turpiņa:1
- turpiņš:1
- turplīg:1
- turpmāk:1
- turpnāk:1
- turpret:1
- turšķēt:1
- turšķis:1
- turunda:1
- turzene:1
- turziņa:1
- turzīte:1
- aiztura:1
- aizture:1
- Alturpe:1
- Amatura:1
- apatura:1
- apturēt:1
- Arkturs:1
- atturēt:1
- atturis:1
- aturdīt:1
- aturķēt:1
- byturus:1
- buturis:1
- ceturga:1
- ceturgs:1
- ceturts:1
- citurīt:1
- Čiatura:1
- dasturs:1
- daturēt:1
- fattura:1
- haitura:1
- Hestura:1
- ieturēt:1
- Inturķe:1
- Iturupa:1
- izturēt:1
- kakturs:1
- kapturs:1
- Koltura:1
- komturs:1
- koturns:1
- kulturs:1
- kūturis:1
- lāturis:1
- leptura:1
- liturgs:1
- lukturs:1
- luturis:1
- maturēt:1
- Melturi:1
- mieturs:1
- mituris:1
- musturs:1
- muturis:1
- naturel:1
- turamais:1
- turanoze:1
- turcieši:1
- turdinae:1
- turdziņa:1
- tureklis:1
- turēšana:1
- turētājs:1
- turētava:1
- turētave:1
- turēteve:1
- turēties:1
- turētuve:1
- turgenia:1
- turīgais:1
- turīgums:1
- turkains:1
- turkmēņi:1
- turkpupa:1
- turkšins:1
- turkšķēt:1
- turnepss:1
- turnepši:1
- turnipss:1
- turnipši:1
- turnipšs:1
- turpanāk:1
- turpatan:1
- turpatās:1
- turpatēm:1
- turpatim:1
- turpceļš:1
- turpenāk:1
- turpināk:1
- turpināt:1
- turpmāks:1
- turpretī:1
- turritis:1
- tursiops:1
- sequitur:1
- vertatur:1
- aizturēt:1
- aizturis:1
- Alturasa:1
- Ambatura:1
- anturāža:1
- Ataturks:1
- atturība:1
- atturīgs:1
- aturkšēt:1
- bagaturs:1
- bagāturs:1
- basturma:1
- Baturina:1
- bikšturi:1
- biturigi:1
- bosturēt:1
- citureiz:1
- citurene:1
- citurkur:1
- coturnix:1
- čaksturs:1
- Damaturu:1
- daturīns:1
- ecriture:1
- fakturēt:1
- faturāns:1
- gauturāt:1
- gauturis:1
- guturāls:1
- halturēt:1
- iekšturs:1
- ieturēts:1
- ieturība:1
- ieturīgs:1
- ieturiņa:1
- Inturist:1
- izturēts:1
- izturība:1
- izturīgs:1
- Josturga:1
- kakturis:1
- Kanturka:1
- kapturis:1
- konturēt:1
- kopturis:1
- koturnas:1
- kuģturis:1
- kulturis:1
- kulturis:2
- kulturis:3
- kūtsture:1
- kuturņāt:1
- ķesturis:1
- lākturis:1
- lāpturis:1
- lauturis:1
- lenturis:1
- liturēze:1
- lokturis:1
- lonturis:1
- lopturis:1
- lubturis:1
- lukturis:1
- luopturs:1
- manturiķ:1
- Maturina:1
- maturnis:1
- menturis:1
- mežturis:1
- mieturas:1
- mietures:1
- mieturis:1
- mikstura:1
- minturis:1
- minturis:2
- Minturno:1
- mulsturi:1
- munsturs:1
- Musturga:1
- mutturis:1
- namturis:1
- nasturka:1
- našturka:1
- naturale:1
- naturāls:1
- turbācija:1
- turbidīti:1
- turbijons:1
- turētuvis:1
- turgēnija:1
- turienējs:1
- turkpupas:1
- turmalīns:1
- turmeriks:1
- turnepsis:1
- turnikets:1
- turnipsis:1
- turpejošs:1
- turpgaita:1
- turpiņāki:1
- turplikam:1
- turplikām:1
- exequātur:1
- adrittura:1
- aizturēts:1
- akulturēt:1
- angostura:1
- ārturziņa:1
- aturbināt:1
- aturkstēt:1
- aturkšķēt:1
- bagaturis:1
- bezsatura:1
- byturidae:1
- boksturēt:1
- boksturot:1
- buksturēt:1
- bumbturis:1
- centuriae:1
- ceturdien:1
- ceturknis:1
- ceturtais:1
- ceturtale:1
- ceturtnis:1
- chaiturus:1
- cilpturis:1
- cituriena:1
- cituriene:1
- čaksturis:1
- čaturanga:1
- čauksture:1
- čikaturīt:1
- čikaturka:1
- datņturis:1
- daturisms:1
- denaturēt:1
- denaturka:1
- deneturka:1
- dievturis:1
- Dikeitura:1
- dinaturka:1
- Eisturoja:1
- galvturis:1
- glāzturis:1
- Halturina:1
- iesturmēt:1
- iešturnīt:1
- ilkšturis:1
- izturināt:1
- jaukturis:1
- jaunturki:1
- jēgturīgs:1
- jettatura:1
- jostturis:1
- kiņanturu:1
- komtureja:1
- komturija:1
- konturāls:1
- kopturība:1
- krūšturis:1
- kubaturiķ:1
- kulturāls:1
- labturība:1
- laukturis:1
- Lepsturga:1
- liturģija:1
- liturģika:1
- liturģika:2
- lopturība:1
- lukturīte:1
- mājturība:1
- Manturova:1
- masturbēt:1
- maukturis:1
- mazturība:1
- mazturīgs:1
- muižturis:1
- mulksturi:1
- mulsturēt:1
- mulsturis:1
- munsturēt:1
- munsturis:1
- musturots:1
- namturība:1
- nasturāns:1
- neizturēt:1
- turaidieši:1
- turbīnbūve:1
- turbourbis:1
- turbulence:1
- turbulents:1
- turčenieši:1
- turenietis:1
- turēnietis:1
- turienisks:1
- turkānieši:1
- turktatāru:1
- turmantiks:1
- turnēnieši:1
- turpatanās:1
- turplikums:1
- turpvērsts:1
- imprimatur:1
- aizturtapa:1
- aizvēsture:1
- apaturijas:1
- aphrastura:1
- Arturspāsa:1
- atturēšana:1
- atturētājs:1
- atturēties:1
- atturīgums:1
- atturlīste:1
- atturpināt:1
- aturgāties:1
- avanturīns:1
- baganturis:1
- bezvēsture:1
- centurions:1
- ceturdiena:1
- ceturdiene:1
- ceturksnis:1
- ceturtdaļ-:1
- ceturtdaļa:1
- ceturtdien:1
- ceturtieši:1
- ceturtkārt:1
- crypturgus:1
- čaugsturis:1
- čauksturis:1
- debentures:1
- denaturāts:1
- dievturība:1
- dramaturgs:1
- dubļuturis:1
- futurologs:1
- gāzturbīna:1
- ieturējums:1
- ieturētība:1
- ieturēties:1
- izaturātīs:1
- iztunturot:1
- izturējums:1
- izturētība:1
- izturēties:1
- izturīgums:1
- Koimbatura:1
- koronaturs:1
- kunksturis:1
- lākturītis:1
- lepturinae:1
- liturģisks:1
- lukturītis:1
- ļuturēties:1
- mačturnīrs:1
- maturācija:1
- maturescēt:1
- melturieši:1
- mieksturis:1
- mieturaiņi:1
- musturains:1
- musturaiņš:1
- muškaturis:1
- mūžturpīgs:1
- nasturcija:1
- neapturams:1
- neatturams:1
- neizturams:1
- neizturēts:1
- turbellaria:1
- turbīnkuģis:1
- turbodinamo:1
- turbolidnis:1
- turbomotors:1
- turborežīms:1
- turbosūknis:1
- turcainītis:1
- turgescence:1
- turienietis:1
- turkalnieši:1
- turlavnieki:1
- turmontieši:1
- turmontišķi:1
- turnaviešos:1
- turnavietis:1
- turpatpakaļ:1
- turpbraucot:1
- turpinājums:1
- turpināšana:1
- turpinātājs:1
- turpināties:1
- abiturients:1
- agrikulture:1
- aizturamais:1
- aizturējums:1
- aizturēšana:1
- aizturētais:1
- aizturētājs:1
- aizturēties:1
- aizturiezis:1
- aizturknope:1
- aizturķīlis:1
- aizturstēks:1
- aiztursvira:1
- avanturjēri:1
- barbiturāti:1
- bezrakstura:1
- bezsaturība:1
- bezsaturīgs:1
- Bonaventura:1
- ceturtdalis:1
- ceturtdiena:1
- ceturtdiene:1
- ceturtnieks:1
- denaturants:1
- eļļnoturība:1
- fakturējums:1
- halturščiks:1
- iellukturis:1
- iemunsturēt:1
- ilgizturība:1
- izaturēties:1
- izmunsturēt:1
- izturēšanās:1
- kinovēsture:1
- konturējums:1
- krūšturītis:1
- kulturālība:1
- kulturālums:1
- lenturēties:1
- liturģētika:1
- makrouzturs:1
- mazākturīgs:1
- mazizturīgs:1
- mazturīgums:1
- mieturalgas:1
- mieturaļģes:1
- mieturveida:1
- musturainis:1
- naturālijas:1
- naturālisms:1
- naturālists:1
- naturalizēt:1
- turbelārijas:1
- turbellāriji:1
- turbidimetrs:1
- turētājbanka:1
- abbreviatura:1
- agrārvēsture:1
- āizaturēties:1
- aizturefekts:1
- aizturierīce:1
- aizturslānis:1
- aizturvadzis:1
- akulturācija:1
- aposaturnijs:1
- architekture:1
- atsaturēties:1
- atturībnieks:1
- Buenaventura:1
- buksturnieks:1
- Buonaventura:1
- Buturļinovka:1
- ceturtactiņa:1
- čuksturēties:1
- denaturācija:1
- denaturēšana:1
- denaturēties:1
- desaturācija:1
- dramaturģija:1
- finālturnīrs:1
- futuroloģija:1
- guturofonija:1
- hidroturbīna:1
- izčauksturēt:1
- Kimpijaturzi:1
- kroņlukturis:1
- masturbācija:1
- miniaturizēt:1
- mitrumsaturs:1
- naturopātija:1
- turbellārijas:1
- turboagregāts:1
- turboreaktīvs:1
- turbulizators:1
- turgidizācija:1
- turpbrauciens:1
- aizturiekārta:1
- aizturietaise:1
- aizvēsturisks:1
- atmusturēšana:1
- bezsaturīgums:1
- ceturtdaļčoks:1
- ceturtdaļnots:1
- citurienietis:1
- denaturalizēt:1
- dilumizturīgs:1
- dramaturģisks:1
- enkulturācija:1
- Fuerteventura:1
- futuroloģisks:1
- gaismizturība:1
- gaismizturīgs:1
- Haltiatunturi:1
- inkulturācija:1
- komandturnīrs:1
- kopāturēšanās:1
- kredītvēsture:1
- kroskulturāls:1
- kulturoloģija:1
- kultūrvēsture:1
- mājturībniece:1
- mieturveidīgs:1
- munsturrullis:1
- turbidimetrija:1
- turbinektomija:1
- turbodetanders:1
- turkumuižnieki:1
- turmacentrisks:1
- ceturtdaļtonis:1
- ceturtdaļtonna:1
- daudzkulturāls:1
- grozāmlukturis:1
- guturotetānija:1
- izmunsturēties:1
- izturspriegums:1
- kinodramaturgs:1
- koncertturneja:1
- krūšturkorsete:1
- ksanturēnskābe:1
- mitrumizturība:1
- mitrumizturīgs:1
- mitrumnoturība:1
- multikulturāls:1
- naturālistisks:1
- naturalizācija:1
- naturalizēties:1
- naturālnodevas:1
- turboģenerators:1
- turbokompresors:1
- turbolokomotīve:1
- turbopropelleru:1
- turbotaisnteces:1
- turbourbjmašīna:1
- aizturmehānisms:1
- aukstumizturība:1
- aukstumizturīgs:1
- ceturtdaļbaļķis:1
- ceturtdaļcicero:1
- ceturtdaļfināls:1
- ceturtdaļstunda:1
- ceturtziemnieks:1
- gabarītlukturis:1
- gaismizturīgums:1
- galakturonskābe:1
- hipersaturācija:1
- karstumizturība:1
- karstumizturīgs:1
- karstumnoturība:1
- kinovēsturnieks:1
- kopraksturojums:1
- korozijizturība:1
- korozijizturīgs:1
- Krasnoturjinska:1
- lingvokulturēma:1
- miniaturizācija:1
- nākamceturtdien:1
- turboventilatoru:1
- akulturalizācija:1
- akulturalizēties:1
- atmosfērizturība:1
- atmosfērizturīgs:1
- ceturtdaļkorpuss:1
- ceturtdaļstrēķis:1
- ceturtdaļtonners:1
- denaturalizācija:1
- denaturalizēšana:1
- kinodramaturģija:1
- kultūrvēsturisks:1
- lenturlenturiski:1
- literatūrvēsture:1
- mitrumizturīgums:1
- mitrumuzturētāji:1
- monokulturālisms:1
- naturāllogaritms:1
- turbomolekulārais:1
- turpatpakaļbiļete:1
- aizcitceturtdienu:1
- ceturtdaļdālderis:1
- cisturetrogrāfija:1
- detonācijizturība:1
- hortikulturālisms:1
- karstumizturīgums:1
- Kristurusekujeska:1
- kultūrvēsturnieks:1
- multikulturālisms:1
- turpatpakaļkustība:1
- turpinājumizdevums:1
- naturālsaimniecība:1
- turpatpakaļceļojums:1
- atdalītājpieturzīme:1
- dietilbarbiturskābe:1
- korespondencturnīrs:1
- literatūrvēsturisks:1
- izdalītājpieturzīmes:1
- lingvokulturoloģisks:1
- literatūrvēsturnieks:1
- mikrominiaturizācija:1
- glaciomorfoskulpturāls:1
- glaciomorfostrukturāls:1
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- (tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- cik tur vajag
- daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka)
- enkurs tur
- kad tur piķis lītu
- kad tur vai no raga būtu
- kāds tur
- kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt
- kas tur
- kas tur (liels), arī kas tur pavisam
- kas tur liels
- kas tur pavisam
- ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt
- ko tur
- ko tur (var) darīt
- ko tur var darīt, arī neko nevar darīt
- kur ir, tur rodas
- kur tur
- Lai tad (arī tur) vai kas!
- Lai tur (arī tad) vai kas!
- nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns
- ne šur, ne tur
- šur (un) tur
- tur celties, tur gulties
- tur jau sunim jāsmejas
- tur tas suns aprakts
- tur un tur
- tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju
- tur zāle neaug
Atrasts skaidrojumos (9998):
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
- ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
- (ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā.
- VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction").
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni.
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- abrurags Abras rokturis.
- absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
- pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze.
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos.
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus.
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
- tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus.
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
- relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi.
- advents Advente - kristīgās liturģijas 4 nedēļu laika posms, gaidot Kristus dzimšanu.
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
- oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā.
- anaritmija Afāzijas veids, ko raksturo nespēja skaitīt.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
- diascordium Agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija.
- bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
- kadinas Agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas.
- agha Agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs.
- spahi Agrāk viegla turku kavalērija.
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
- tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
- tuļa Aira rokturis.
- zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
- aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- aizdomās turētais aizdomās turamais.
- purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana.
- aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
- aizgaldnieks Aizgaldā turēts mājlops.
- aizgrozīt Aizgrūst, grozot šurp un turp.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- aizturējums Aizkavējums, aizturēšana.
- turavāt Aizkavēt, atturēt.
- dzildināt Aizkavēt, turēt ciet.
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
- aiztrukt Aizkavēties, uzturēties.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- aizcitceturtdienu Aiznākamā ceturtdienā.
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- a battuta aizrādījums stingri ieturēt ritmu.
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- aiztēkāt Aizskriet, nonākt, skraidot šurpu turpu.
- ģeržaķ mazu aizstāvēt partneri; uzturēt sarunu.
- sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim.
- capstīt Aiztikt, turēt.
- retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā.
- laika aizture aiztures laiks.
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- zastukaķ Aizturēt darbībā.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- saspriedināt Aizturēt, aizsprostot ūdeni.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iebāzt Aizturēt, arestēt.
- ķinnāt Aizturēt, arestēt.
- ķinnīt Aizturēt, arestēt.
- začepirovaķ Aizturēt, arestēt.
- poputaķ Aizturēt, atmaskot noziegumā.
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
- okruķiķ Aizturēt, noķert.
- krutanuķ Aizturēt.
- sbarabaķ Aizturēt.
- svjazaķ Aizturēt.
- tormoznuķ Aizturēt.
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
- nosprausloties Aizturēti nosmieties.
- smurkšēt Aizturēti smieties.
- sprauslāt Aizturēti smieties.
- sprauslot Aizturēti smieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- triekšt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- stopars Aizturis.
- štoperstēks Aizturstēks.
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.).
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu.
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
- dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- dāņa Alga naturālijās.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira.
- homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga.
- pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga.
- teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
- olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
- spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- spirituozs Alkoholu saturošs, alkoholisks.
- tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas.
- kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
- aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā.
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- anadoli Anatolijas turki.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- aeroskops Aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai.
- orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
- elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- 1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes.
- depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
- gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
- Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
- Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
- Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
- Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
- Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
- Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
- Izvalta Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Tiņģere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Alturasa apdzīvota vieta ASV (_Alturas_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos.
- Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stērdžisa Apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Aiji apdzīvota vieta Fēru salās (_Eiði_), Eisturojas salas ziemeļrietumos.
- Skoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salā.
- Fuglafjērura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā.
- Noragēta apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā.
- Rūnavika apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidaustrumu daļā.
- Saltangaroa apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
- Toftira apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
- Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu atzara dienvidos.
- Norskoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā.
- Oiri apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā.
- Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- apsnāt Apēst šur un tur.
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
- apgāda Apgādāšana, apgāde, uzturēšana, kopšana.
- radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis.
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
- dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
- knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- kardinālskaitļi Apjomskaitļi - simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai.
- apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties.
- kumeļaploks Aploks kumeļu turēšanai un ganīšanai.
- zirgaploks Aploks zirgu turēšanai un ganīšanai.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- vadātājs Apmaldīšanās situācijas raksturotājvārds.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
- stirks Apraksta, raksturo ātru kustību.
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- notēlot Aprakstīt, raksturot.
- biofiziogrāfija Aprakstošā jeb strukturālā bioloģija, organogrāfija, pretstatā biofizioloģijai.
- skaidrojums apraksts, kurā atklāj vārda nozīmi, resp., jēdzienisko saturu.
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas.
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
- apmīļot aprūpēt, uzturēt, kopt
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- nosaudzēt Apsargāt, pasargāt, paturēt (pie sevis).
- piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu 1(1).
- pielaicīti Apstādināt, apturēt.
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- stāvokļa apstākļa vārdi apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
- atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- barjera apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi)
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- epohē Apstāšanās, aizturēšana.
- griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda.
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis.
- stoppoga Apturēšanas poga.
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu.
- noķert motoru apturēt taksometru vai nobalsot mašīnu.
- apštopēt Apturēt, apstādināt.
- štopēt Apturēt; aizturēt.
- ķilbāt Apturēt.
- pielaicēt Apturēt.
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
- ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- teritorijas skaitliskā karte apvidus karte, kuras saturs ir digitālā formā.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz.
- patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi.
- alija Apzīmējums ebrejiem, kuri no diasporas atgriežas savā vēsturiskajā dzimtenē; reemigrācija.
- vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies.
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
- Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram.
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- konstituēšana Apziņas darbība pasaulē, apziņas radošais raksturs.
- somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
- (ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
- humozs Ar augstu humusa saturu.
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- pīnēt Ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu.
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- ziberēt Ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb.
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- stabilivolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- stabilovolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- sagrožāt Ar grožiem stingri saturēt (zirgu).
- bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
- herētisks Ar herēzi saistīts, tai raksturīgs.
- nesaderība Ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā.
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- idilisks Ar idiles raksturu.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
- ikstins Ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu.
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.).
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- ģīgāt Ar mieturi kult, sakult (putās).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- sedimentārs Ar nogulsnējumu raksturu.
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm.
- nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
- natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- drāte Ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai).
- maucīgs Ar prostitūciju saistīts; prostitūcijai raksturīgs.
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- kalavrots ar rokturi griežams urbis.
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- aizkamāt Ar savu izturēšanos, darbību nogurdināt.
- paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- diksnāt Ar sīkiem solīšiem šurp un turp skraidīt.
- izdikāt Ar sīkiem soļiem šurp un turp skraidīt.
- siloģistisks Ar siloģisma raksturu.
- žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- padzīdināt Ar solījumiem atturēt, mierināt.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
- pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
- ūdensmotors Ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- eksogēnais metabolisms ar uzturu uzņemto barības vielu metabolisms.
- uzblieķēt Ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs.
- uzblietēt Ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- filogēns Ar vēsturisko cilmi saistīts.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
- ar varu Ar visu spēku, neatturami.
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
- šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi.
- makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
- Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos.
- Ardens Ardusa pilskalna nosaukums 14. gs. vēstures dokumentos.
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
- protektors ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu; arī dažādu tehnisku ierīču aizsargpārklājums.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā.
- povjazaķ Arestēt, aizturēt.
- zabarabaķ Arestēt, aizturēt.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles.
- arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu.
- lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura; arī banāls.
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- artuve Arkla rokturis.
- balsne Arkla rokturis.
- raģele Arkla rokturis.
- virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses.
- reguļi Arkla, motocikla rokturi.
- arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs.
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā.
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- diētterapija Ārstēšanās metode, kuras pamatā ir ārstnieciska un profilaktiska uztura iedarbība uz organismu.
- ārstnieciskais uzturs ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti.
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale").
- ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium").
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- arteriostrepse Artērijas savīšana ap asi asiņošanas apturēšanai.
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī.
- kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas).
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park").
- presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija.
- retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā.
- aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi.
- mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
- mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
- autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
- angiopresūra Asinsvada saspiešana asiņošanas apturēšanai.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku.
- forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli.
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- arterioversija Asiņošanas apturēšana, izvēršot artērijas sienu ar intīm u uz āru.
- haemostatica Asiņošanu aizturētāji zāļu līdzekļi.
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
- telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
- ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
- verens Ass, stiprs; sālīts; uzturvielām bagāts.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- skabrums Asums, rakstura cietība.
- bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs.
- Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex.
- konfederāts ASV vergturu pavalstu savienības atbalstītāji.
- atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts.
- kaipt Atbalstīties, pieturēties.
- otmazka Atbalsts, palīdzība, lai izvairītos no aizturēšanas vai atbildības.
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
- uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- palaist Atbrīvot; arī neaizturēt, neaizkavēt.
- aizmirst Atcerēties, paturēt prātā.
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
- iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- RTC Atgriešanās klīnikā (angļu "return to clinic").
- fīdbeks Atgriezeniskā saite - sistēmas darbības rezultātu ietekme uz tās turpmāko darbību.
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- atdairīt Atgrūst, turēt tālumā.
- atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību.
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas.
- epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta.
- individuālā rektivitāte atkarīga no ģenētiskiem faktoriem, vecuma, dzimuma, dzīvesveida, uztura u. c. apstākļiem.
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu.
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- rutadi Atkārtojumā izmanto kā piedziedājumu dažās dziesmās ar ātru kustību raksturojumu.
- tilka Atkārtojumā lieto, lai raksturotu kādu ritmisku kustību.
- triku Atkārtojumā raksturo drēbes, apģērba plīšanas skaņu.
- stribu Atkārtojumā raksturo kaut kā šķidra strēbšanu.
- tūļu Atkārtojumā raksturo lēnu, tūļīgu rīcību.
- uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
- ridu Atkārtojumā raksturo ritmiskas darbības.
- ruku Atkārtojumā raksturo ritmiskas skaņas, piemēram, zirgu soļus.
- ringu Atkārtojumā raksturo ritmisku darbību.
- teku Atkārtojumā raksturo skriešanu, rikšus.
- šviku Atkārtojumā raksturo soļu skaņas.
- svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
- pluka Atkārtojumā raksturo, piemēram, plandoša karoga skaņas.
- tapa Atkārtojumā vai savienojumā "tipu, tapu" lieto lai raksturotu ātru soļu skaņas.
- riku Atkārtojumā vai savienojumā ar "raku" raksturo griešanas procesu.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- enurēze atkārtota nespēja kontrolēt urinēšanu jeb urīna nesaturēšana.
- atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
- apjādelēt Atkārtoti jājot šur un tur, dresēt jāšanai jaunu zirgu.
- atstumdīt Atkārtoti vai daudz stumdīt šurp un turp.
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
- difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā.
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura).
- store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
- Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu.
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- nedestruktīvā atmiņa atmiņa, kurā katras šūnas saturs saglabājas pēc informācijas nolasīšanas.
- destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno.
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros.
- energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu.
- permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
- pēcizmete Atmiņas un reģistra saturu izvade anormālas aptures gadījumā.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma.
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
- bāriskais lauks atmosfēras spiediena teritoriālais sadalījums, ko raksturo vienāds spiediens.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- denaturalizēt Atņemt pavalstniecību (pretstatā naturalizācijai).
- vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
- regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
- lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
- pārdzīvojušais laulātais atraitnis (atraitne), kurš (kura) turpina dzīvot pēc dzīvesbiedra nāves.
- cupst Ātras darbības raksturojums.
- spulgt Ātras kustības raksturojums.
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- sēdēšana Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem.
- lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem.
- platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem.
- meningoblastoma Ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu.
- aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot.
- šautīties Ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties.
- lingoties Ātri lidināties šurpu turpu.
- atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- zibelēt Ātri šurp un turp kustēties, šaudīties.
- kudurs Ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne.
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400.
- Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
- Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m.
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m.
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu.
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida.
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- aizturis Atsaite, mezgls, detaļa vai ierīce, kas aptur tā vai cita takelējuma elementa kustību un fiksē to vajadzīgajā stāvoklī.
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- norauties Atsākt dzert (pēc atturības perioda).
- aceknis Atsegte - auduma platumturis; pēnīzeris.
- acekte Atsegte - auduma platumturis; pēnīzeris.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- ontoģenija Atsevišķā īpatņa (organisma) attīstības vēsture.
- privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem.
- terminu sistēma atsevišķas nozares jēdzienu sistēmai atbilstoši izvēlētu, sistēmiski izstrādātu un strukturētu terminu kopa.
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
- posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- ākstiens Atsevišķs notikums vai epizode ar ākstīgu saturu.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
- atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
- hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām.
- gredzena atskaņas atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo; aptveru atskaņas.
- krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- buks Atsperecēšu detaļa, kas satur ecēšanas dziļuma regulēšanas stieni.
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
- sekundārās dzimumpazīmes atšķirības abu dzimumu ķermeņa uzbūvē un izturēšanās veidā.
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
- posms attālums starp divām stacijām, pieturām.
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā.
- stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
- mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
- atmiekšķēšanās koeficients attiecība starp materiāla mehānisko stiprību ar ūdeni piesūcinātā stāvoklī un sausā stāvoklī; ja šis koeficients >0,75, materiāls ir mitrumizturīgs.
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- episternāls Attiecīgs uz krūšu kaula rokturi.
- centinormāls Attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu.
- brefotrofisks Attiecīgs uz zīdaiņu uzturu.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
- mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem.
- trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
- somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
- polimēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi lieki locekļi.
- nanomēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi nenormāli īsi locekļi.
- poliskēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts kāju skaits.
- polipodija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts pēdu skaits.
- diantebrahija Attīstības anomālija, ko raksturo apakšdelma divkāršošanās.
- dimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo kāda locekļa dubultošanās.
- diheirija Attīstības anomālija, ko raksturo plaukstas divkāršošanās.
- hemimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo visa locekļa vai tā distālās daļas trūkums.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
- somatodīmija Attīstības kroplība, kam raksturīgs dvīņu savienojums vidumu apvidū.
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
- pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
- didelfija Attīstības traucējums, ko raksturo divkārša dzemde un divkārša maksts.
- hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē.
- sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1).
- abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
- karence Atturēšanās no kaut kā; diētā atslodzes diena.
- abstencionisms Atturēšanās; neiejaukšanās politikā.
- saturība Atturēšanās.
- atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
- sasprudināt Atturēt, aizsprostot ūdeni.
- attvert Atturēt, apturēt.
- atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
- atsaturēties Atturēties no kā.
- dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
- piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības.
- mist Atturēties, pārtraukt.
- pieramstīties Atturēties.
- atturīgums Atturība (1).
- atturīgums Atturība (2).
- atturīgums Atturība (3).
- atturīgums Atturība (4).
- seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
- kontinence Atturība, mērenība; savaldība; spēja saturēt.
- nemīlība Atturība, vēsums attiecībās.
- baptists Atturībnieks.
- pretalkoholiķis Atturībnieks.
- vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
- ritenente Atturīgi, kavēdamies.
- rafrenando Atturīgi.
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- aizcietīgs Atturīgs, mazliet skops.
- sātns Atturīgs, mērens.
- atvairīgs Atturīgs, noraidošs; izvairīgs.
- nepretenciozs Atturīgs, pieticīgs.
- ieturīgs Atturīgs, savaldīgs.
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
- neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
- rezervēts Atturīgs.
- attura Atturīgums, atturība.
- atduris Atturis.
- aturkstēt Aturkšķēt.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- attieksmes adjektīvs atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
- skaldīšana atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku apakšējā blakusslāņa savienojumu izmantošanu viena aplūkojamā slāņa savienojuma uzturēšanai.
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis.
- fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
- rekombinācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas identificē aplūkojamā slāņa uzturētā savienojuma protokola datu blokus servisa datu blokos, kuri tiek saņemti pa vairākiem šī slāņa apakšējā blakusslāņa uzturētajiem savienojumiem.
- multipleksēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī.
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis.
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- reflukss Atvilnis, orgāna satura atplūde vai pasīva ieplūde citā orgānā virzienā, kas ir pretējs normālajam.
- zīmināt Atzīmēt, raksturot.
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- perisinusīts Audu iekaisums ap gaisu saturošu sinusu.
- simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
- trinītis auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts; audums, kam ir šāds pinums; saržs.
- lielrakstainais auduma pinums auduma pinums, kuram raksturīgi lieli raksti, ieaustas puķes, ģeometriskas figūras, ornamenti utt.
- acekts Auduma platumturis; pēnīzeris.
- pēnīzeris Auduma platumturis.
- spēnizars Auduma platumturis.
- spēnīzeris Auduma platumturis.
- spēnīzers Auduma platumturis.
- spennīzers Auduma platumturis.
- spērags Auduma platumturis.
- sperdzele Auduma platumturis.
- spērdzele Auduma platumturis.
- spēriņš Auduma platumturis.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- daturēt Audzējot, barojot dzīvnieku, noturēt to (līdz kādam laikam).
- onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem.
- kista Audzējs somas veidā ar šķidru vai pusšķidru saturu.
- limfangiofibroma Audzējs, kam ir limfangiomas un fibromas raksturs.
- limfangionbroma Audzējs, kam ir limfangiomas un fibromas raksturs.
- ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu.
- miofibroma Audzējs, kas satur saistaudus un muskuļaudus.
- piesaturēties Audzēt, savairot (dzīvniekus) vairāk, nekā iespējams uzturēt.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m.
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
- balstaugi Augi ar stingru, izturīgu stumbru vai stiebru, uz kuriem balstās kāpelējošie augi.
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā.
- nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
- eļļas augi augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
- bazaltiskais augīts augīta paveids, satur titānu un mangānu.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas.
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
- nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies.
- pagrants Augsne, kas mazliet satur granti.
- pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu.
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
- Avrins augstākā virsotne Armēnijas kalnienes Kotura grēdā, augstums - 3623 m.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
- pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa.
- zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš.
- zelta jaunatne augstāko un turīgo aprindu jaunieši, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m.
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
- Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m).
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes.
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
- bans Augsts ungāru ierēdnis (ban), turciski - kungs.
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- tilles Augu anatomijā šūnas vadu audos, kas ieaug sulas stobru dobumā no malas un tā noslēdz to, apturot sulas plūšanu.
- aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
- statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
- nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
- sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
- edestīns Augu globulīns, atrodams sēklās (kaņepju, saulespuķu, rīcina), satur visas neaizvietojamās aminoskābes.
- šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas.
- salizturība Augu izturība pret salnām; atkarīga no augu sugas, šķirnes un attīstības fāzes.
- balstaudi Augu patstāvīgie audi, kas dod augiem mehānisku izturību un elastību; mehāniskie audi.
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzeltēšana.
- miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- sīkplankumainība augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām
- edifikatori Augu sugas, kuras raksturo fitocenozes pamatīpašības.
- micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- kseromorfisms Augu uzbūves īpatnības, kas tos dara sausumizturīgus.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- ūzaukla Aukla apakšbikšu saturēšanai.
- iuzaukla aukla bikšu saturēšanai.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus.
- Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
- pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- klupināt Auļos jājot censties apturēt zirgu.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- APA Austrijas informācijas aģentūra (vācu "Austria Presse-Agentur").
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
- eiletons Austrumu baznīcā - zīda drāna, kas klāj altāri liturģijas laikā.
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
- falafels austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu bumbiņas vai šādi gatavots pīrāgs.
- sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos.
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- astanavka Autobusa pietura.
- taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- ciklops Automašīna ar vienu degošu lukturi.
- fonars Automašīnas lukturis.
- fonārs Automašīnas lukturis.
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
- "crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
- gāzturbīnu lokomotīve autonoma lokomotīve ar gāzturbīnu primāro dzinēju.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni.
- rūsumaiņas auzas auzas, kas vēl nav pilnībā nogatavojušās (tur, kur dažas vārpas ir nogatavojušās, citas vēl nav nobriedušas).
- lielā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus fumatus").
- mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus").
- divkontūru turboreaktīvais dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kurā nonākošais gaiss sadalās divās plūsmās - caur iekšējo un ārējo dzinēja kontūru.
- turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla.
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
- šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem.
- ariboflavinoze Avitaminoze no riboflavīna trūkuma uzturā.
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- puantieris Azarta spēlēs - tas, kurš spēlē pret bankas turētāju.
- amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos (Turcijā, turku val. _Baba burun_).
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
- beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi.
- bābība Bābisks raksturs; bābiska izturēšanās.
- salcināt Badināt 1, turēt izsalkumā.
- kaldināt Badināt, turēt izsalkumā.
- kaltināt Badināt, turēt izsalkumā.
- saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
- koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
- biezais maks bagātnieks, turīgs, naudīgs cilvēks.
- biezs Bagāts, turīgs.
- liels Bagāts, turīgs.
- jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja.
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- sarms Baikāla vidusdaļā un Oļhonas salā raksturīgs stiprs, brāzmains ziemeļrietumu vējš (līdz 40 m/s).
- timorosamente Bailīgi, atturīgi.
- špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks.
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu.
- bakteriostāze Baktēriju augšanas un attīstības kavējums vai aizture.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
- melnās bakas baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
- alla ballata balādes raksturā.
- nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- balinātā celuloze balinot iegūta celuloze, kas satur 86-88% alfa celulozes.
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
- heterofonija Balss rakstura nenormālība vai pārmaiņa.
- krūšu balss balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
- ockeļs balsts, spīļu arkla rokturi.
- rogaļs balsts, spīļu arkla rokturis.
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam.
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
- septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
- leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts.
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
- atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
- leukhaimija Baltasinība; slimība ko raksturo balto asins ķermenīšu pavairošanās asinīs.
- Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu.
- Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams.
- BALTBAT Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons.
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- kūlaiņi Baļķi, kas satur jumstiņu (lubu) jumtu.
- kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls.
- veronāls Barbiturātu grupas miega līdzeklis.
- bargoties Bargi izturēties, dusmoties.
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
- food Barība, uzturs.
- enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA.
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- išohīmija Barības putriņas aizture kuņģī.
- sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās.
- koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
- nokaražavot Bariem un skaļi turp doties.
- skretināt Barot, uzturēt; kretināt.
- kretināt Barot, uzturēt.
- basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira.
- bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
- bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
- melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- mandeļiezis Bāzisks vulkānisks iezis ar raksturīgu mandeļveida tekstūru.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti.
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- bēgaļāt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
- bēgalēt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
- bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- benediktionārijs Benediktionāls – katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības.
- puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- stūknīties Bērnišķīgi izturēties.
- dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns.
- turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
- tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam.
- skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums.
- Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- nobalzīties Bez darba uzturēties.
- bezmiesība Bez formas, bez satura, bez vērtības.
- kaņģerēt Bez iemesla sūtīt šurp un turp.
- dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; dzedrs (2).
- dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
- ekstemporēt Bez sagatavošanās turēt runu, tulkot, dziedāt, spēlēt utt.
- bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
- partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija).
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
- magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H).
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa.
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to.
- blodīties Bezkaunīgi izturēties.
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls.
- heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
- kreičat Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
- lānot Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m.
- bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi.
- drabulis Bezrakstura cilvēks.
- bidlo Bezrakstura persona, kuru izmanto.
- bezsaturīgums Bezsaturība.
- ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana.
- kā pa ķešu bezsaturīgi, neizprotami, juceklīgi.
- ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- bezsatura Bezsaturīgs.
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem.
- bhādžī Bhaja - indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi.
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
- draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
- klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
- prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos.
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- krābants Bikšturi, bikšu lences.
- štrābantes Bikšturi; bikšulences.
- vērzeles Bikšturi; garas lentas.
- pārkari Bikšturi.
- šļaika Bikšturi.
- šnalle Bikšturi.
- štrumbantes Bikšturi.
- trābantes Bikšturi.
- ļanka Bikšturu lence.
- retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
- Mančestras kods bināru signālu kodēšanas veids, apvienojot datu signālus ar sinhroimpulsiem saliktos impulsos, kur katrs saliktais impulss satur divas daļas, pie kam impulsa otrā daļa ir pirmās daļas inversija.
- biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai.
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
- bioprotēze Bioloģisku materiālu saturoša protēze.
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- Makons Birmiešu (Mjanma) mitoloģijā - milzis, kas uz saviem pleciem tur pasauli.
- loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas.
- lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai raksturīga peru pūšana.
- inkubācija biškopībā bišu peru turēšana termostatā jaunu viena vecuma bišu iegūšanai, ilgst 16–24 dienas.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- ciparu ūdenszīme bitu šablons datnē, kas tur iegults, lai identificētu nelegālu kopiju avotu.
- kadra vadības lauks bitu virkne, kas raksturo kadra tipu un dažas vadības funkcijas.
- pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
- mīnāt Blieķēt - dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- nankins Blīvs, izturīgs, linaudekla veidā austs, parasti dzeltens kokvilnas audums.
- ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
- optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
- grotbomja taļļa bloku un trošu sistēma, kas atrodas netālu no masta zem grotbomja un notur grotbomi vēlamā augstumā.
- teriņš Bļoda zupas pasniegšanai galdā (ar vāku un rokturiem sānos).
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens; šīs bļodas saturs.
- ekskomunikācija Boikota veids, plānveida atturēšanās no sociālās attieksmes ar kādu personu vai personu grupu.
- defektēšana Bojājumu meklēšanas process agregātos un detaļās, lai noteiktu to tehnisko stāvokli un derīgumu turpmākai ekspluatācijai.
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- borīdi Bora un metālu savienojumi, grūti kūst, ir izturīgi pret karstumu un mehānisku iedarbību.
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
- augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību.
- paleobotānika Botānikas un paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā.
- dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa.
- pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz).
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu.
- atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
- pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
- lornete brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
- štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
- Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins.
- britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē.
- raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
- fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
- vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
- BAVB Brīvprātīgā atturības veicināšanas biedrība.
- aizķerprogrammatūra Brīvprogrammatūra, kas satur ierobežotu iespēju skaitu (angļu "hookemware").
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
- kā muižnieks brīvs, turīgs.
- apaļskulptūra Brīvstāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulpturāla figūra vai figūru grupa.
- bronchiāls Bronhiāls; saistīts ar bronhiem, tiem raksturīgs.
- hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
- laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību.
- kanēļbrūns Brūnās krāsas tonis, kas raksturīgs kanēlim.
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
- džostra Bruņinieku divcīņa turnīrā.
- komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis, ko vadīja komturs.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- Bhaišadžjaguru Budisma mitoloģijā - buda, kas mīt paradīzē, kurā viss sastāv no dārgakmeņiem, nav ciešanu un tur nedzīvo sievietes.
- tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem.
- Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām.
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
- dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
- bufetčiks Bufetes turētājs vai apkalpotājs.
- bakskins Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- bulozā dermatoze buloze - ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
- brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām.
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
- pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
- pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
- klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus).
- kulmastis Burvis, kas nāk gavēņa laikā, ceturtdienām izejot, un cērp aitas.
- magiska laterna burvju lukturis attēlu izrādīšanai palielinātā veidā uz baltas sienas.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
- nolekties Būt (pēc ārējā izskata vai rakstura) līdzīgam (kādam).
- nolēkties Būt (pēc rakstura vai ārējā izskata) līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- zaburitsja Būt aizturētam.
- būt no cita kaula būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem; būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem; būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura.
- karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
- būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- pazīt Būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
- nasāties Būt izturīgam (par apģērbu, apaviem).
- dastāvēt Būt izturīgam (piemēram, par dziju, audumu).
- tupēt un turēties būt izturīgam, stipram.
- nosadoties Būt kam līdzīgam, piemēram, pēc izskata, rakstura.
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu.
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- uzdot toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību (kādā situācijā, kādos apstākļos).
- sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
- vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
- pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
- atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem; iedzimt.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motoriska nemiers.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
- korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas.
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- skaidrot Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- turēties (arī stāvēt) uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
- izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- stāvēt (arī būt) priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- pamatjēga būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos)
- kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
- kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni.
- iedzīvotāju kvalitāte būtiski sociālie un personiskie raksturojumi par iedzīvotājiem, to veselību, dzīvotspēju, darbspēju, izglītību u. tml.
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
- būvstatika Būvmehānikas nozare, kas pētī būvju izturēšanos statisku slodžu iedarbībā.
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
- pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
- seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
- sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku.
- pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
- mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
- mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai.
- paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
- neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
- diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
- tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums.
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
- kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu.
- intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā.
- cauruļsavienojums Cauruļu galu savienojums, kas nodrošina cauruļvadu izturību un hermētismu.
- snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.; arī uzmaucama detaļa.
- menuets cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
- skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem.
- ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni.
- saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma.
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe").
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
- valūtas intervence centrālās emisijas bankas veiktās operācijas savas valūtas pirkšanā un pārdošanā, uzturot tās kursu.
- fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem.
- numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- ceturtnis Ceturksnis.
- pierendēlis Ceturksnis.
- pierendiele Ceturksnis.
- pierendielis Ceturksnis.
- vierendele Ceturksnis.
- vierendiele Ceturksnis.
- vierendielis Ceturksnis.
- ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks.
- tetart- Ceturt-, četr-.
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
- ceturtactiņa Ceturtā acs.
- AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- ceturtdaļa Ceturtā daļa.
- mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
- Numeri Ceturtā Mozus grāmata.
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- certotais Ceturtais.
- četorts Ceturtais.
- cetrutais Ceturtais.
- ceturts Ceturtais.
- quartus Ceturtais.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
- industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju.
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs.
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- vērgale Ceturtdaļa mucas.
- kortelis Ceturtdaļa no pilna mēra.
- lielā kočiņa ceturtdaļa stopa.
- inkvarto ceturtdaļa; ceturtdaļloksne.
- pirtelis Ceturtdaļa; firtelis.
- pierendelis Ceturtdaļa; piendelis.
- čverts Ceturtdaļa.
- firtelis Ceturtdaļa.
- kortēlis Ceturtdaļa.
- kvarts Ceturtdaļa.
- piendelis Ceturtdaļa.
- švirte Ceturtdaļa.
- ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
- čeka Ceturtdienā dzimusi govs.
- cetala Ceturtdienā dzimusi govs.
- cetaļa Ceturtdienā radusies govs.
- 4diena Ceturtdiena.
- ceturdiena Ceturtdiena.
- ceturdiene Ceturtdiena.
- ceturgs Ceturtdiena.
- ceturtdiene Ceturtdiena.
- četvergs Ceturtdiena.
- ceturdien Ceturtdienā.
- ceturtdien Ceturtdienā.
- bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars.
- piecvakara Ceturtdienas vakars.
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
- akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- ceturtdaļcicero Cicero bieznes (12 punkti) ceturtdaļas apzīmējums - 3 punkti.
- turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu.
- mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- ķerpt Ciest, pārciest, izturēt.
- ķērpt Ciest, pārciest, izturēt.
- partējība Cieša turēšanās pie savas partijas.
- iesist Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- kapri Cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
- sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko).
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
- mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
- cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to.
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- ingesti Cietās un šķidrās uzturvielas kuņģī.
- ķerna Cietība, stingrums, izturība.
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
- akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}.
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
- ķernīgs Ciets, stingrs; izturīgs.
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs.
- ķerns Cietums, stingrums; izturība.
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
- sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes.
- cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- bioloģiskie ritmi cikliskas bioloģisku procesu intensitātes un rakstura svārstības.
- laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
- talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- ciklotija Ciklopijas veids, ko raksturo apakšžokļa trūkums un ausu savienošanās.
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
- merosporangijs Cilindrisks zigomicēšu orgāns, kura saturs sadalās sporās.
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
- filoģenija Cilts attīstības vēsture; mācība par organismu tipu (cilšu) attīstības vēsturi.
- eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
- somatika Cilvēka fiziskais un fizioloģiskais raksturojums.
- ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
- pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
- ligzda cilvēka mājoklis, māja; arī uzturēšanās, pulcēšanās vieta
- incapacitas Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- inkapacitāte Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- agrocenoze Cilvēka radīta un uzturēta fitocenoze.
- seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts.
- maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
- sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids.
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- bezsejas cilvēki cilvēki bez izteiktiem, raksturīgiem sejas pantiem, bez raksturīgas individualitātes.
- bezvēstures ļaudis cilvēki bez vēsturiskās pagātnes.
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
- lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
- pļecka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļocka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļoka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- hermafrodīts Cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- dalba Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
- dalbs Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
- pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
- romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
- skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
- pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
- stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
- karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
- maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
- palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
- optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
- pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
- urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms; urrāpatriots.
- urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms; urāpatriots.
- filozofs Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
- mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- tekulis un bēgulis cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- piromāns Cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms, nesavtība.
- dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms; dogmatisma piekritējs.
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
- aizturētājs Cilvēks, kas aiztur (kādu).
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- komiķis Cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus.
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- pitriņš Cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā.
- ļāļa Cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- ērmeklis Cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas.
- bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
- iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
- ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks.
- ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
- frej-freja Cilvēks, kas izturas lepni.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- leitēns Cilvēks, kas izturas vai ģērbjas kā lietuvietis.
- noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
- dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3); darba turpinātājs; pēctecis.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- spraisls Cilvēks, kas māksloti izturas.
- kazaks Cilvēks, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
- šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa.
- maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
- jaukteklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis.
- jauceklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
- dolburis Cilvēks, kas runā, rīkojas, izturas nenopietni, bez jēgas.
- pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- vēpla Cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- stormanis Cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo.
- bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
- turpinātājs Cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2).
- roners Cilvēks, kas uztur dezertējušos jūrniekus vai arī pats tos aizvilina no kuģa un sagādā tiem vietas uz citiem kuģiem.
- laktoveģetārietis Cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
- mondēns Cilvēks, kas uzturas, dzīvo sabiedrībā un seko modei.
- estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
- robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
- pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties.
- publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
- veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
- homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu.
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē.
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
- lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
- cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes.
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
- laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
- nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa.
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
- poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās.
- ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- smiltāju tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes cincturus").
- hidrocista Cista ar ūdeņainu saturu.
- homocistīns Cistīna homologs; uzturā kopā ar holīnu var aizvietot metionīnu.
- āriene Cita vide, cita vieta; cituriene.
- citviet Citā vietā; citur.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- cituviet Citur, citā vietā.
- citūr Citur.
- citurž Citur.
- citiena Cituriene.
- citpuse Cituriene.
- cituriena Cituriene.
- citzeme Cituriene.
- pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
- čigānlaulība Civillaulība; gadījuma rakstura intīmas attiecības.
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- cūcine Cūcene ("Lactarius turpis").
- ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai.
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
- vienfāzes turēšana cūku turēšana, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur atnešanās aizgaldā.
- divfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēni pēc atšķiršanas turpina augt atnešanās aizgaldā līdz 3-4 mēnešu vecumam un pēc tam - nobarojamo cūku kūtī.
- trīsfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur trīs dažādās vietās: atnešanās aizgaldā, atšķirto sivēnu kūtī un nobarojamo cūku kūtī.
- gaļas marmorējums cūku un liellopu gaļas struktūra, kas parādās gaļā, ja intramuskulāro tauku saturs ir ap 5%.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
- saldinātāji Cukuru nesaturošas vielas, kas dod produktiem saldu garšu.
- laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
- pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- šmukstēt Čāpstināt; izmanto arī dažādu līdzīgu skaņu raksturošanai.
- čaksturis Čauksturis.
- čaksturs Čauksturis.
- iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
- omladina Čehu strādnieku un studentu slepena organizācija 19. gs beigās ar nacionālu un pa daļai radikāli sociālistisku raksturu.
- žiro čeks čeks, kas satur klienta rīkojumu bankai par noteiktas naudas summas pārskaitīšanu no viņa norēķinu konta kādas juridiskas personas vai fiziskas personas kontā.
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
- tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības.
- kvantskaitļi Četri kvantu skaitļi, kas viennozīmīgi raksturo elektronu un tā stāvokli atomā.
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
- Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips.
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
- leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- ehidnīns Čūsku inde vai slāpekli saturoša tās pamatviela.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- netore Daba, raksturs, tikums.
- brasma Daba, raksturs.
- būda Daba, raksturs.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- pasaule dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
- Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- dabaspētnieks dabaszinātnieks; naturālists.
- gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums.
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
- luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- intriga daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}.
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā.
- krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
- ēmisks/ētisks Dalījums starp lokālajiem pasaules skaidrojuma modeļiem un novērotāja veikto sociokulturālās sistēmas aprakstu.
- ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- posms daļa (parasti daiļdarbā, tekstā vai skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīgs saturs.
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju.
- lietotāja dati daļa no ziņojuma vai paketes, kas satur lietotājam piederošu informāciju, bet nesatur vadības vai citu informāciju, kas tiek izmantota pārraides organizēšanai.
- acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību.
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- pasmilts Daļēji smiltis saturošs.
- kserofāgija Daļējs gavēnis, atturēšanās no gaļas, buljona un sulīgiem augļiem.
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
- Haņs Sjans daoisma mitoloģijā — ceturtais no astoņiem nemirstīgajiem.
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
- nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
- sociālistiskā sacensība darba ražīguma palielināšanas metode PSRS, kurai lielā mērā piemita propagandas raksturs.
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
- ķūķis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis.
- ķūķītis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- mehanizētie darbarīki darbarīki ar iebūvētu dzinēju, kurus operators vada, turot rokās; rokas darbmašīnas.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi.
- augšupšķiršana Darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz augšu.
- lejupšķiršana Darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz leju.
- maisīšana Darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
- aizturēšana Darbība, process --> aizturēt.
- atturēšana Darbība, process --> atturēt.
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
- pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
- lietojums darbības rezultāts patērēšanai uzturā vai baudas gūšanas nolūkos
- izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti.
- subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
- veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos.
- atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme.
- tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja.
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- inaktivācija Darbīguma, aktivitātes novēršana, apturēšana; pāriešana neaktīvā stāvoklī.
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- kinematiskā shēma darbmašīnas mehāniskās kustības avota, kustības pārneses un pārveidošanas elementu shematisks attēls ar kinemātiskiem raksturojumiem.
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
- specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
- vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā.
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
- raksturotājs Darītājs --> raksturot.
- turētājs Darītājs --> turēt.
- darvojs Darvu saturošs.
- ceberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
- cēberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
- cebers Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
- eglīte Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
- piparzāle Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
- satureja Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
- lapu dārzeņi dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
- regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
- ģeometriskais dārzs dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
- ainavu dārzs dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi.
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
- datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā.
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā.
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- sistēmas datne datne, kas ir operētājsistēmas vai kādas citas vadības sistēmas sastāvdaļa un kas satur informāciju par šai sistēmai nepieciešamajiem resursiem.
- izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra.
- izvaddatne Datne, kas satur darbu izpildes rezultātus.
- darbu datne datne, kas satur informāciju par darbiem, kuri sakārtoti rindā un gaida to izpildi.
- labojumu datne datne, kas satur izlabotu programmas vai datu versiju.
- transakciju datne datne, kas satur papildinformāciju un ko transakcijas izmanto datu bāzu vai pamatdatņu modifikācijai.
- datu datne datne, kura atšķirībā no instrukciju (komandu) vai programmu datnes satur tikai datus.
- pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno.
- datnes konversija datnes datu pārvēršana no viena formāta otrā, nemainot tās saturu.
- atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem.
- hostings Datņu izvietošana, apkalpošana un uzturēšana.
- avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst.
- katastrofiska atteice datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; avārija.
- statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
- nogaides stāvoklis datora centrālā procesora stāvoklis, kurā apturēta instrukciju izpilde un procesors gaida datus no ievadizvades ierīcēm vai atmiņas.
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- sistēmplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un satur sistēmas pamatelementu vairākumu; mātesplate.
- saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs.
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM.
- CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM.
- CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing").
- domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs.
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
- DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture").
- izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras.
- jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību.
- galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju; datnes galvene.
- datnes galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju.
- arhitektūra datu apstrādes iekārtas struktūras un īpašību raksturojums no procesu norises un vadības viedokļa.
- transakcija datu bāzēs - pieprasījums datu bāzes satura maiņai vai informācijas izguvei.
- protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
- izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai.
- datu iegūšana datu ievade sistēmā, to identifikācijas un grupēšanas process, kā arī turpmākā apstrāde.
- datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli.
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
- šanons Datu pārraides informatīvā satura mērvienība.
- caurspīdīgums datu pārraides sistēmās - datu pārraides režīms, kurā dati var saturēt jebkuras rakstzīmes, t. sk. izmantot pārraides vadības rakstzīmes, un ir izslēgta iespēja, ka uztverošajai ierīcei vai programmai rodas grūtības šo datu interpretēšanā.
- uzkrāšanas un pārsūtīšanas režīms datu pārraides tīkla darbības veids, ko raksturo pakešu vai ziņojumu uzkrāšana pirms to pārraides adresātam.
- tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas.
- datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi.
- mērķnorāde Datu paziņojums par mērķa raksturu, izvietojumu un darbību.
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
- vadības bloks datu struktūra, kas satur kādas ierīces vai objekta parametrus.
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu.
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- klabināt muti daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- balmutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt; balamutēt.
- balamutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt.
- mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā.
- kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus.
- pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1.
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
- automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums.
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
- gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
- tambūrs Daudzsturaina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja.
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām.
- ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2.
- blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns.
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns.
- iedzīvotāju atražošanās rādītāji dažāda tipa absolūtie un relatīvie lielumi, kuri raksturo paaudžu nomaiņas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus.
- sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
- granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās.
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
- dabiskie sveķi dažādu augu un kukaiņu dzīvības procesu produkti, kurus izmanto laku un krāsu rūpniecībā un citur.
- iedzīvotāju pieauguma potenciāls dažādu iedzīvotāju atražošanās komponentu lomas raksturojums iedzīvotāju skaita pieaugumā tā stabilizācijas periodā (stabilo iedzīvotāju modelī).
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
- zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
- spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
- preterits Dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks.
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
- cietsakausējums Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
- karpveida mugura dažu šķirņu cūkām raksturīga eksterjera īpatnība – izliekta mugura.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- oskulācija Debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta.
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- rineirinters Deguna paplašinātājs, piepūšams baloniņš deguna asiņošanas apturēšanai.
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams.
- detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros.
- eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa.
- Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa.
- aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
- ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms.
- deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
- universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada.
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte.
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus.
- kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi.
- Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
- maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu.
- lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
- krūšturītis dem. --> krūšturis.
- lākturītis Dem. --> lākturis.
- lukturīte Dem. --> lukturis, spīdeklis, gaisma.
- lukturītis Dem. --> lukturis.
- ķurziņa Dem. --> turza.
- vēsturiskā demogrāfija demogrāfijas un vēstures nozare, kas pētī un analizē iedzīvotāju skaita pārmaiņas pagātnē.
- aprakstošā demogrāfija demogrāfijas zinātnes daļa, kura vispārīgi (aprakstoši) raksturo iedzīvotāju skaitu, to ģeogrāfisko izvietojumu, struktūru un izmaiņas.
- standartizētais koeficients demogrāfiskā procesa līmeņa raksturotājs ar nosacījumu, ka iedzīvotāju sastāvs atbilst pieņemtajam standartam.
- iedzīvotāju atražošanās modeļi demogrāfiskie modeļi mijiedarbības raksturošanai starp iedzīvotāju skaitu un sastāvu, no vienas puses, un atražošanas procesa intensitāti, no otras puses.
- laulātība demogrāfisks process, kas raksturo laulību noslēgšanu; personas individuālais statuss attiecībā pret laulības institūtu.
- participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā.
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
- uzjādelēt Demonstrējot izjāt turp un atpakaļ.
- den DEN - masas vienība - auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs.
- trīskaulu konjaks denaturētais spirts.
- zilais Denaturētais spirts.
- denaturka Denaturēts spirts.
- deneturka Denaturēts spirts.
- dinaturka Denaturēts spirts.
- černuha Depresīva satura daiļdarbs (parasti filma).
- mezgliņēde Dermatoze, kam raksturīgas sīkas papūlas, gk. folikulāras.
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
- ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- ass Detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļas.
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
- uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot.
- sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
- morbicīds Dezinfekcijai lietojams ziepju preparāts, kas satur formaldehidu.
- lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni.
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē.
- strukturālā dialektoloģija dialektoloģijas nozare, kurā pēta kādas valodas dialektus un izloksnes ar strukturālās valodniecības metodēm.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- pārrunas Dialogs starp diviem termināļiem datu pārraides tīklā, lai saskaņotu parametrus turpmākai sadarbībai.
- pārejošs dialogs dialogs, kas turpinās kadrā, kurā nav ar to sinhronizējama attēla.
- sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne.
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- čiča Dienvidamerikā - salds dzēriens ar niecīgu alkohola saturu.
- araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā).
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- secesionists Dienvidnieku (un vergturības) piekritēji ASV pilsoņu kara laikā.
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju.
- četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem.
- Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki.
- aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras.
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību.
- atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- Providentia universialis Dieva gādība un rūpes par pasaules uzturēšanu.
- Revelatio generalis (universalis) Dieva vispārēja atklāsme dabā vai vēsturē.
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1).
- rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
- dediferenciācija Diferenciācijas zudums; specifiskā rakstura zaudējums, atgriežoties primitīvākā morfoloģiskā stāvoklī.
- vispārīgais atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājuma izteiksme, kas satur nenoteiktas konstantes (atbilst funkciju saimei).
- parciāls diferenciālvienādojums diferenciālvienādojums, kas satur vairākargumentu nezināmo funkciju, tās parciālos atvasinājumus.
- īpašfunkcija Diferenciālvienādojumu teorijas jēdziens, kas raksturo atrisinājumu noteiktos apstākļos.
- digitalizācija Digitāla preparātu ievadīšana organismā, lai uzturētu digitāla glikozīdu koncentrāciju vēlamajā augstumā.
- teritorijas skaitliskais modelis digitāls kartogrāfisks modelis, kas satur datus par apvidus objektiem un to raksturojumiem.
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- Dekeitera Dikeitura - pilsēta ASV, Ilinoisas štatā.
- padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
- nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
- augšanas temps dinamikas rindas līmeņu relatīvo pārmaiņu rādītājs, kas raksturo pētāmās parādības attīstības ātrumu; aprēķina, dalot kādu dinamikas rindas līmeni ar šās rindas pirmo līmeni vai iepriekšējo līmeni
- diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
- pneimofonija Disfonijas forma, kam raksturīgs aizsmakums.
- tromofonija Disfonijas veids, kam raksturīga balss drebēšana.
- vilciena redzamie signāli diski, karodziņi un lukturi vilciena galvas un astes apzīmēšanai.
- automāts Diskrētas informācijas pārveides sistēmas modelis, ko raksturo ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopas, kā arī pārejas un izejas funkcijas.
- ciparvadība diskrētās tehnoloģijas izmantošana sistēmas darbības nosacījumu uzturēšanai pēc iespējas tuvu vēlamajām vērtībām neatkarīgi no izmaiņām sistēmas apkārtējā vidē.
- masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- dispersitāte Disperso sistēmu daļiņu lieluma raksturojums.
- ekrāna izmete displeja ekrāna attēla (satura) pārsūtīšana printerim drukāšanai.
- melanodermatoze Distrofiska ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta pigmentācija.
- dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties.
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
- novilcējs Divbloku taļļa, ar kuru notur grotbomi vajadzīgajā augstumā.
- aizturēts Divd. --> aizturēt.
- izturēts Divd. --> izturēt.
- uzturošs Divd. --> uzturēt.
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
- asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
- laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- lopbarības sakņaugi divgadīgi lakstaugi, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai (bietes, burkāni, puscukurbietes, cukurbietes, kāļi, turnepši).
- turnipši Divgadīgie rāceņi; turnepsis.
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars.
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
- semejka Divi un vairāki notiesātie, kas dalās uzturā u. c.
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā).
- iekavas divpusēja izdalītājpieturzīme: ( ), [ ] vai { }.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" ").
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi.
- fokers Divu turbopropelleru lidmašīna.
- reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju.
- ekvivalence divu vai vairāku vienumu satura, formas, kvalitātes, apjoma, funkcijas u. tml. raksturlielumu savstarpēja līdzvērtība (vienādība); atbilstība.
- nepers Divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu bezdimensionālas attiecības naturālais logaritms; Np.
- elektriskais dipols divu vienlielu pretēju zīmju elektriskā sistēma, ko raksturo elektriskais dipola moments, kas vienāds ar pozitīvā lādiņa un abu lādiņu savstarpējā attāluma reizinājumu.
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikērijs Divžuburu svečturis; austrumu baznīcā - bīskapa amata zīme.
- dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
- dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā.
- dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3).
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaugusi meita.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- doktrinārisms Doktrināram 1 raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
- regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
- kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu.
- uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- pastāvīgās uzturēšanās atļauja dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties valstī.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme.
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte dokuments, kas ietver cirsmas raksturojumu, cirsmas izstrādes tehnoloģisko shēmu un izstrādes secību, norādījumus par darba drošību, kā arī dažus izstrādes ekonomiskos rādītājus.
- medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību.
- finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības.
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
- disbursmenta konts dokuments, kas satur kuģa aģenta ar kuģa apkalpošanu saistīto izdevumu uzskaitījumu.
- pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
- programmdokuments Dokuments, kas satur ziņas, kuras nepieciešamas kāda programmprodukta izstrādei, izgatavošanai, ekspluatācijai un uzturēšanai.
- akts juridiskais dokuments, ko izdod valsts institūcija un kas satur vispārnormatīvos un individuāli noteiktus priekšrakstus.
- ciltsapliecība Dokuments, kurā raksturota mājdzīvnieka izcelšanās un ciltsvērtība.
- izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī.
- ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu).
- memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
- programmu dokumentācija dokumentu kopums, kas satur datora programmu projektēšanai, izgatavošanai un ekspluatācijai nepieciešamās zinas.
- sistēmas dokumentācija dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana.
- rediģēšana Dokumentu vai datņu satura, to izvietojuma vai attēlošanas formas mainīšana.
- gudrs Domām, atziņām, idejām bagāts; saturīgs.
- interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- dadzirdīt Dot papildus dzert, lai uzturētu, uzbarotu mājlopus vai mājputnus.
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- izlaist riņķi (arī loku) doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- škurstīties Doties dzīvot kur citur; izklīst (par ģimenes locekļiem).
- ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_).
- melturieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Melturi" iedzīvotāji.
- trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties.
- remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u. tml.
- dramatiķis Dramaturgs (1).
- monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
- sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem.
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- apcietinājums Drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamajam.
- lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju.
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
- dubultais puspatents dubultais prespinums, kurā adījuma vienas puses visas cilpas satur vienu uzmetumu.
- diheilija Dubultlūpa, attīstības anomālija, kam raksturīga lūpas gļotādas duplikatūra.
- gurgot Dūdot - radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
- dūmvielas Dūmojošas vielas; vielas, kas atmosfērā veido noturīgus aerosolus (dūmus, miglu).
- kļemka durvju rokturis (kalēja kalts).
- klebiķis Durvju rokturis.
- izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- dirseļot Dusmās šurp un turp steigties.
- plātns Dūšīgs, izturīgs.
- arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem.
- sincefālija Dvīņu kroplība, kam raksturīga galvu saplūšana.
- austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms.
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- dzejisks Dzejai raksturīgs.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
- rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
- brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda.
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
- traķene dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- baltdriģenes Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- caurdure Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- caurdures Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- caurdurzāle Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- caurdurzāles Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- eņģeļtaure Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- nokamps Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- padziras Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- runčābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- sētābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- tracenes Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- trakene Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- trakine Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- trakumābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- velābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- vilkābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- zeltābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium").
- bruņastes dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Aphrastura spinicauda").
- ikteruss Dzelte, sindroms, kam raksturīga dzeltena ādas un gļotādas krāsa; hiperbilirubinēmijas sekas.
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam.
- hemofuscīns Dzeltenbrūns pigments, kas nesatur dzelzi, hemosiderīna noārdīšanās produkts audos.
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda.
- eufosstikls Dzeltenzaļš aizsargstikls ultraviolēto staru aizturēšanai, strādājot stiprā gaismā.
- autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
- Mangaļi Dzelzceļa pietura Rīgā.
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
- Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
- Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
- Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
- Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne".
- Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
- Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
- Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
- Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- smiltāja dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea arenaria").
- starainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea calcitrapa").
- baltsarmainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea dealbata").
- skrajā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea diffusa").
- Ibērijas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea iberica").
- pļavas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea jacea").
- lielgalvainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea macrocephala").
- kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis.
- bārkšu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea phrygia").
- skaistā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea pulcherrima").
- lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa").
- feroelektriķi Dzelzi saturošas vielas, kam piemīt elektriskā polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka.
- haimogallols Dzelzi saturošs zāļu līdzeklis, ko iegūst apstrādājot defibrinētas asinis ar pirogallolu.
- hemogallols Dzelzi saturošs zāļu līdzeklis, ko iegūst apstrādājot defibrinētas asinis ar pirogallolu.
- dzelzains Dzelzi saturošs.
- balsts Dzelzs arkla rokturis.
- kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts).
- elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
- lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību.
- rūša zeme dzelzs zeme, zeme, kas satur dzelzs rūdu.
- cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos.
- pidžīt dzenāt šurp un turp.
- tresēt Dzenāt šurp un turp.
- vasēt Dzenāt šurp un turp.
- dimderēt Dzenāties šurpu turpu.
- dzenbudistisks Dzenbudismam raksturīgs.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi.
- svirloks Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
- virlaps Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
- virlups Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
- bezalkoholiskie dzērieni dzērieni ar alkohola saturu līdz 2,5 tilp.%.
- alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.).
- susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens.
- miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- tiemezglaina dzija dzija, kas vietām ir resnāka, citur tievāka.
- akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas.
- ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
- multum, non multa dziļš saturs nedaudz vārdos.
- non multa, sed multum dziļš saturs nedaudz vārdos.
- diatrēma Dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- dzelme Dziļums citur.
- Filipīnu dziļvaga dziļvaga Filipīnu jūras dienvidrietumu daļā, lielākais dziļums — 10540 m zjl., ceturtā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- iedzīvotāju atražošanās efektivitāte dzimstības, mirstības un to rezultējošo raksturojumu mērs (nereti atražošanās bruto un neto koeficientu attiecība).
- dzimstības intensitāte dzimšanas gadījumu biežums konkrēta vecuma sievietēm (precīzāk dzimstības intensitāti raksturo rādītāji laulībā sastāvošām sievietēm).
- ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā; šo attiecību grafisks attēlojums.
- prokreācija Dzimtas turpināšana, pēcnācēja radīšana.
- dzimtlaiki Dzimtbūšanas laikmets Latvijas vēsturē.
- emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
- klambaris Dzintele, āķis, rokturis.
- klambars Dzintele, āķis, rokturis.
- klamberis Dzintele, āķis, rokturis.
- dzimumdziņa Dziņa turpināt sugu; dzimuminstinkts.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
- atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties.
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
- individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
- grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs).
- žagata Dzirnakmens rokturis.
- strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā.
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam.
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem.
- pēcembrionālā attīstība dzīvā organisma attīstība, kas norit pēc organisma piedzimšanas un turpinās līdz tā nāvei; ir pieci periodi: jaundzimušā, piena, dzimumnobriešanas, brieduma un novecošanās periods.
- mīdekls Dzīva radība (cilvēks vai zirgs), kas šurp un turp mīdās uz vietas.
- artefakts Dzīvajiem audiem neraksturīgi veidojumi, kas rodas kādas iedarbības vai apstrādes gaitā; cilvēka darinājums.
- uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2).
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
- aroģenēze Dzīvās dabas evolūcijas virziens, kam raksturīga organismu struktūras un funkciju komplicēšanās, aromorfoze.
- emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
- pārtikusi māja dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
- aborigēni Dzīvie organismi, kas radušies tikai kādā apvidū un ir sastopami tur arī patlaban, autohoni.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur.
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- nometnieki dzīvnieki, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
- ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ; konkurences (3) dalībnieks.
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
- moka Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
- mokāns Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- kliedzējs dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
- pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- elektroniskā apzīmēšana dzīvnieku iezīmēšana implantējot zem ādas elektronisku ierīci, kas satur dzīvnieka identitātes numuru (nolasīšanai lieto speciālu aparatūru).
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem.
- riba dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam
- sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai.
- dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem.
- adenomatoze dzīvnieku plaušu slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu gļotu izdalīšanos
- melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
- urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem.
- brīvā turēšana dzīvnieku turēšana bez piesiešanas.
- individuālā turēšana dzīvnieku turēšana pa vienam fiksēti vai brīvi.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- bioģenija Dzīvo būtņu attīstības vēsture plašākā nozīmē; ontoģenija un filoģenija kopā.
- filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
- liverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
- ļiverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
- livurēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- aizdzīvoties Dzīvot ļoti ilgi un turpināt dzīvot.
- ēst žēlastības maizi dzīvot, eksistēt, saņemot no kāda pašus nepieciešamākos uzturlīdzekļus (parasti pazemojošā veidā).
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
- piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot.
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- iespējnieks Dzīvotspējīgais, turīgais.
- Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas.
- kūldžezs Džeza mūzikas stils, kam raksturīgs mierīgs, atturīgs skanējums; radās 20. gs. 50. gadu sākumā.
- bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi.
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts.
- refaīmi Ebreju mitoloģijā - vissenākie Kanaānas zemes iedzīvotāji, kas Bībelē raksturoti kā milži, kam piemitis ārkārtējs spēks.
- Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
- koža Ēdamais; ēdiens; uzturs; apetīte.
- kožaks Ēdamais; ēdiens; uzturs.
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
- čirpatiņas Ēdiens, kas satur izkausētas taukas gaļas pārpalikumus pēc tauku noliešanas.
- koste Ēdiens, pārtika, uzturs; iztika.
- paičons ēdiens, uzturs.
- galds Ēdiens, uzturs.
- paika Ēdiens, uzturs.
- ēšana Ēdiens; pārtika; uzturs.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
- piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
- diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs.
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu.
- duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
- jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi.
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
- introni Eikariota gēna rajoni, kas nesatur ģenētisko informāciju par polipeptīdu struktūru (aminoskābju secību).
- asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association").
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards").
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE).
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- stenderēt Ejot turēties pie stenderēm, streipuļot.
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
- frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
- īpašuma tiesības ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana.
- tirgus ekonomika ekonomiskā sistēma, ko raksturo privātīpašums, brīva uzņēmējdarbība, konkurence un cenu sistēma.
- mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums.
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%.
- forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
- išēze Ekskrēcijas vai sekrēcijas aizture.
- kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju.
- aerodinamiskie mērījumi eksperimentāli ar tehniskām iekārtām noteikti aerodinamiskie raksturlielumi; ir statiskie un dinamiskie mērījumi.
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
- slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes.
- automobiļu darbizbrauces koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo automobiļu parka faktiskās izmantošanas pakāpi: tā ir faktiski ekspluatācijā esošo automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu.
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids.
- ekvilaizers Ekvalaizers - ierīce elektronisko instrumentu un stereofoniskās aparatūras amplitūdu un frekvenču raksturlielumu regulēšanai.
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
- ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus.
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
- bronhofibroskops Elastīgs bronhoskops, kas satur optiskās šķiedras.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
- elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli.
- reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos.
- impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā.
- zibensizlādes sprieguma standartimpulss elektriskās izturības pārbaudēs izmantojams noteiktas formas sprieguma impulss ar frontes ilgumu 1,2 mikrosekundes un impulsa ilgumu 50 mikrosekundes.
- elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā.
- rezistīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, kas raksturo elektriskās enerģijas neatgriezenisku pārvēršanos siltumā šai objektā.
- grafs elektriskās shēmas attēls, kas satur visus shēmas mezglus un zarus, no kuriem izslēgti visi shēmas elementi (enerģijas avoti un patērētāji).
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi.
- caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību.
- nominālā vērtība elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtības elektriskajās ierīces, ierīcēm darbojoties nominālā režīmā.
- elektroenerģijas kvalitāte elektroenerģiju raksturojošo parametru atbilstība noteiktām prasībām; trīsfāžu patērētāju saņemtās enerģijas kvalitāti raksturo sprieguma un frekvences novirzes no to nominālajām vērtībām, sprieguma nesinusoīdalitātes koeficients, fāžu spriegumu nesimetrijas koeficients u. c.
- magnētiskais satvērējs elektromagnētiska ietaise feromagnētisku objektu paņemšanai un noturēšanai.
- elektromagnētiskā lauka impulss elektromagnētiskā lauka kustības raksturlielums, kas vienāds ar vides dotajā tilpumā esošā elektriskā lauka enerģijas attiecību pret gaismas ātrumu šai vidē.
- elektrodinamiskie potenciāli elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, koordinātu un laika skalāra vai vektoriāla funkcija.
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā.
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
- elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
- precizitātes klase elektromēraparāta vispārīgs raksturojums, kas izsaka dotā mēraparāta maksimālo pamatkļūdu procentos no mērapjoma.
- balonreflektors Elektroniskajā karā - reflektors, kas rada viltus atbalsis un ko gaisā notur gaisa balons.
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- kavējumbloks Elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
- gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū.
- gāzturbīnu elektrostacija elektrostacija, kas aprīkota ar gāzturbīnām un izmanto akumulētu saspiestu gaisu.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- klarks Elementa ķīmiskā konstante, kas raksturo tā izplatību Zemes garozā vai citās lielās ģeokīmiskās vai kosmoķīmiskās sistēmās.
- barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
- magnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
- magnijorganisks Elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
- ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi.
- majorāneļļa Eļļa, ko satur majorāni.
- Em Emanācija - viens no ķīmiskā elementa radona vēsturiskajiem nosaukumiem, tā ķīmiskais simbols.
- ambargo Embargo - sveša tirdzniecības kuģa un kravas aizturēšana ostā.
- gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam.
- tridermoģenēze Embrionālās attīstības stadija, kam raksturīga trīs dīgļlapu veidošanās.
- ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
- retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību.
- jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku); tāds, kam raksturīga jūsma.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
- Enkelads Encelads - Saturna pavadonis.
- ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti.
- miksoendotelioma Endotelioma, kas satur gļotas.
- psammoma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus.
- psamnioma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus.
- sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
- lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
- turbīnbūve Enerģētikas mašīnbūves nozare, kas ražo tvaika un hidrauliskās turbīnas, gāzturbīnas u. tml.
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim.
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu.
- dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
- enfant Enfant naturel - ārlaulības bērns.
- enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze).
- Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros").
- mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam.
- pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
- sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
- normohromocīts Eritrocīts ar normālu hemoglobīna saturu.
- siderocīts Eritrocīts, kas satur dzelzi, kas nav saistīta ar hemoglobīnu.
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
- komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana.
- etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē.
- Dhrystone etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot vispārēja rakstura instrukcijas. Veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē.
- nembutāls Etaminālnātrijs - barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris.
- dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
- ēteraugi Ēteriskas eļļas saturoši ārstniecības, garšas un tehniski augi.
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
- truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
- subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
- antependijs Evaņģēliski luteriskajā baznīcā - altāra vai kanceles pārklājs noteiktā liturģiskajā krāsā.
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- alomorfoze Evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā.
- Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers.
- Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
- Sirdsezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers.
- Stūriņezers Ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers.
- sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
- brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
- asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
- nepieķeršanās Ezoterismā atturība attiecībās ar naudu un mantu, atbrīvošanās no cilvēku vajājošām vēlmēm.
- turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- kumbhaka Ezoterismā īpašs elpošanas veids ar elpas aizturi starp ieelpu un izelpu.
- satja Ezoterismā patiesīgums, atturēšanās no citu apmānīšanas.
- aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
- fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki.
- fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī.
- funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī.
- funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība.
- magma Farmācijā vairāk vai mazāk noturīga nogulšņu suspensija ūdenī.
- glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- Foibe Fēbe - Saturna pavadonis.
- enkoprēze fēču un gāzu nesaturēšana jeb patvaļīga izdalīšanās.
- feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte.
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
- feodālis Feodālisma laikmeta vēstures speciālists.
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei.
- fibrinoreja Fibrīnu saturoša šķidruma izdalīšanās.
- izliekta figūra figūra, kas līdz ar katriem diviem šās figūras punktiem satur arī visus šos savienojošā nogriežņa punktus.
- sīkvels filma vai literārs darbs, kurš tapis kā autonoms sižetisks turpinājums kādam citam autonomam darbam un kurā darbojas vieni un tie paši galvenie tēli; turpinājums.
- vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
- ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā.
- filogēnija Filoģenēze - dažādu organiskās pasaules taksonu vēsturiskā attīstība.
- FBR Filologu biedrības raksti, turpinājumizdevums, iznāca 1921.-40. g. Rīgā (20 laidienu).
- letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika.
- hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
- tihisms Filozofijā apzīmējums uzskatam, pēc kura pasaulē valdot nejaušība, notikumi ar gadījuma raksturu.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām.
- vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- formālisms Filozofiska koncepcija, kas lietu un parādību formu atrauj no to satura.
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
- ogļpapīrs Filtra papīrs, kas satur ogli, lietojams šķidrumu atkrāsošanai.
- lietfirma Firma, kas satur norādījumu uz darbības nozari.
- arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība.
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
- mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
- kvazistacionārs stāvoklis fizikālās sistēmas stāvoklis, kur šo sistēmu raksturojošie fizikālie lielumi laikā mainās lēni.
- ūdeņraža eksponents fizikālķīmisks lielums šķīdumu skābuma un bāziskuma raksturošanai, pH.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε.
- masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- īpatnējā elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas kvantitatīvi raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu.
- elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS.
- stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- griezes moments fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- jauda fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors, dzinējs) veic vienā laika vienībā.
- elastības modulis fizikāls lielums, kas raksturo dažādu materiālu elastiskās īpašības.
- dielektriskā uzņēmība fizikāls lielums, kas raksturo dielektriķa spēju polarizēties elektriskajā laukā.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- emisijas spēja fizikāls lielums, kas raksturo dotā ķermeņa termisko starojumu.
- elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C.
- elektriskais potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
- doza fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma (rentgena un γ starojuma, α un β daļiņu, neitronu) iedarbību uz vielu.
- skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās).
- inerces moments fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa inerci rotācijas kustībā ap kādu nekustīgu punktu vai asi.
- emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
- spēks fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli.
- atmagnetizēšanas faktors fizikāls lielums, kas raksturo magnetizācijas samazināšanās atkarību no magnētiķa formas un izmēriem.
- bīdes spriegums fizikāls lielums, kas raksturo materiāla bīdes deformācijā radušos iekšējos spēkus.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
- akcija fizikāls lielums, kas raksturo sistēmas stāvokļa maiņu un ir skaitliski vienāds ar sistēmas enerģijas un novērošanas laika reizinājumu.
- spēka moments fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
- gaismas plūsma fizikāls lielums, kas raksturo to starojuma plūsmas daļu, kura iedarbojas uz cilvēka aci; mērv. lūmens (lm).
- gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai; elektriskās ķēdes elements vai aparāts, kas realizē šo pretdarbību.
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S).
- dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m).
- hidrodinamisks spiediens fizikāls lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda).
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos.
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs).
- bīstamās iekārtas valdītājs fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- mikroplāzija Fiziskās attīstības aizture; nenormāli mazs augums.
- pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana.
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
- melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu.
- fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu.
- fluīda dzinējs fluīda mašīna, kas pārveido fluīda (šķidruma, gāzes, tvaika) enerģiju mehāniskajā enerģijā (piem., pneimomotors, hidrocilindrs, tvaika turbīna).
- fluorokarbons Fluora un oglekļa savienojums, ogļūdeņraža analogs; to raksturo liela izturība pret ķīmisku faktoru iedarbību un augstu temperatūru.
- fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta.
- fluoroplasti Fluoru saturoši polimēri un kopolimēri; ķīmiski un termiski ļoti izturīgi materiāli.
- politrifluorhloretilēns Fluoru saturošs polimērs.
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- dabiskā grupa fonoloģijā - fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
- grāvs Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra apakšējās frekvencēs; zemfrekvences.
- akūts fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs.
- augstfrekvences Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs.
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju.
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
- Ņūtona binoms formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
- empīriska formula formula, kas iegūta no novērojumu vai eksperimentu datiem un aptuveni raksturo sakarības starp pētāmajiem lielumiem.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
- kazeinogēns Fosforproteīds, kazeīna priekšstadija pienā, kas renīna ietekmē pārvēršas kazeīnā; satur 0,8% fosfora.
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem).
- henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus.
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība.
- gaismas stiprums fotometrisks lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem.
- gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- minjons Francijas vēsturē - karaļa Anrī III favorīts.
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- fovisms Franču ekspresionistu glezniecības virziens, aizsācies 1905. g.; raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas.
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- Gonkūri Franču rakstnieki, brāļi Edmons (1822.-1896. g.) un Žils (1830.-1870. g.), naturālistiskā romāna nodibinātāji Francijā.
- epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes.
- teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām.
- bezsvina glazūra fritēta, svinu nesaturoša glazūra.
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
- ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
- parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu.
- Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^.
- rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju.
- formfaktors Funkcija, kas raksturo elektriskā lādiņa un magnētiskā momenta telpisko sadalījumu atomā, atoma kodolā vai elementārdaļiņā.
- trigonometriskā funkcija funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām.
- ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu.
- mērķfunkcija Funkcija, kas skaitliski raksturo mērķtiecīgas darbības (piem., sistēmas parametru maiņas) kvalitāti.
- aritmētiska funkcija funkcija, kuras argumenti un vērtības ir naturāli skaitļi (piemēram, skaitļa n dalītāju skaits).
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
- pakāpju rinda funkciju rinda a~0~+a~1~x+a~2~x^2^+...+a~n~x^n^+..., kuras locekļi satur argumenta x pakāpes.
- karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi.
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums.
- futurologs Futuroloģijas speciālists; nākotnes pētītājs, prognozētājs.
- kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms.
- certoksnis Gada ceturksnis.
- ceturknis Gada ceturksnis.
- gadusdaļas Gada ceturkšņi.
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis; sulu mēnesis.
- gadalaiks gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laika apstākļi
- Krita Gada pirmais ceturksnis vai vēdisko laikmetu jugu cikla pirmais periods.
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- dzīvot savā maizē gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
- gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību.
- akcidentāls Gadījuma; ar pārejošu raksturu; sekundārs.
- standartnovirze Gadījumlieluma statistiskā novērtējuma kvalitātes raksturojums a(X)=VD(X), kur D(X) ir gadījumlieluma X dispersija; kvadrātiskā novirze.
- švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī.
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā.
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
- magneziālie kaļķi gaisa kaļķi, kas satur 5–20% MgO.
- vietējie vēji gaisa masu plūsmas, kas raksturīgas tikai noteiktam apvidum, kur tās bieži atkārtojās un rada specifiskus klimatiskos apstākļus; vietējiem vējiem ir doti vietējie nosaukumi.
- turboreaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs, kurā spiediena paaugstināšanai lieto turbokompresoru.
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- elpa Gaisa strāva, plūsma; smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā.
- opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi.
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
- lāba Gaismēklis, lukturis, lāpa.
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
- kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols.
- kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons.
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- rinofaringocēle Gaisu saturoša cista aizdegunē.
- kolapss Gaisu saturoša orgāna sienu saplakšana.
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
- pneimatizēts gaisu saturošs.
- pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos.
- nogājieši Gājēji, tie, kas ir pārgājuši citur kalpot.
- radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
- neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums.
- kūku lāpstiņa galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas.
- žmija Galdnieka leņķmērs ar kustīgu rokturi.
- krecekļains Galertveida, galertu saturošs.
- varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību.
- bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu.
- matēzis Galvas ādas slimība, kam raksturīga matu izkrišana.
- mezocefālija Galvas formas raksturošanas termins antropoloģijā: galvas garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
- polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas.
- porencefālija Galvas smadzeņu attīstības defekts, kam raksturīgas cistas vai dobumi smadzeņu virsmā, savienoti ar laterālajiem ventrikuliem.
- lisencefālija Galvas smadzeņu attīstības traucējumi, kam raksturīgs niecīgs smadzeņu kroku skaits vai to trūkums.
- papidsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas ir muguras smadzeņu turpinājums; iegarenās smadzenes.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
- mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
- ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
- pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa; arī kodols (9).
- pamatsaturs Galvenais saturs, būtība, raksturīgākais.
- pozitīvais varonis galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
- ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
- pamattips Galvenais, raksturīgākais tips.
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.
- pamatbūtība galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā
- šēru kreiseris galvenokārt ziemeļu zemēs izplatīta jahtu klase, kam raksturīgs šaurs, zems un garš korpuss.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- kreofāgisms Gaļas lietošana uzturā.
- haploidālais hromosomu komplekts gamētām raksturīgais hromosomu sastāvs.
- disgammaglobulinēmija Gammaglobulīnu nenormāls saturs asinīs, piem., atsevišķo tipu disproporcija vai nenormālu sastāvdaļu piemaisījums.
- kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
- pīnēt Ganot (lopus) vienā vietā turēt.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- kanneliras Gar kolonnām un citur pusapaļas rieviņas.
- stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu.
- bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai.
- maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas.
- hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu.
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra.
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
- korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
- aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
- GRT garīga rakstura traucējumi.
- dievdziesma Garīga satura dziesma.
- logomānija Garīga traucējuma veids, kam raksturīga pļāpība.
- hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana.
- distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums.
- kloķis Garkāta izkapts rokturis.
- sturbulis Gāršu sturbulis - meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- adžika Garšvielu maisījums, kas raksturīgs Kaukāza tautu virtuvei.
- mērklucīši Garuma mēru etaloni mašīnbūvē, standarta komplekts satur 87 klucīšus, ko izmanto mērinstrummentu kalibrēšanai.
- joktometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) metra.
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot.
- Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
- abrozija Gavēšana, atturēšanās no ēdiena.
- transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas.
- BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
- STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry").
- postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu.
- gazeux Gāzi, ogļskābi saturošs.
- eksitrons Gāzizlādes lampa, kurā lokizlādi uztur speciāli ierosmes anodi, bet aizdedzei lieto kontaktu pārtraukšanas metodi.
- turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
- turbokompresors Gāzturbīnu dzinēja daļa, kas sastāv no kompresora un tā pievadturbīnas uz vienas vārpstas.
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra.
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
- gejisks Gejam raksturīgs; saistīts ar vīriešu homoseksualitāti.
- atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
- glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas.
- glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
- glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
- pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās.
- kiaroskuro Glezniecības tehnika, kurai raksturīgs izteikts kontrasts starp gaišo un tumšo.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna.
- antemensale Gleznojums vai skulpturāls veidojums altāra priekšpusē.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
- cimarīns Glikozīds, ko iegūst, daļēji hidrolizējot K strofantīnu; turpinot hidrolīzi, sadalās strofantidīnā un cimarozē.
- poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga.
- centaurīns Glikozīds, ko satur zilā rudzupuķe.
- gaulterīns Glikozīns, ko satur lielziedu vīgriezes droga.
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai.
- gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist.
- jēlcepa Gļēvs, neizturīgs cilvēks.
- mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības.
- ceroze Gļotādas patoloģija, kam raksturīgas vaskveida zvīņas.
- atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu.
- mukocēle Gļotas saturoša retences cista.
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
- elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas.
- labdomīgs Godīgs, uzticams, drošs, stingrs raksturā.
- gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels.
- gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids.
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi.
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām.
- ceturksnis Govs tesmeņa ceturtā daļa.
- tvangāt Grābt, ķert, turēt.
- pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās.
- lubiņas Grafikas darbi ar viegli uztveramu saturu, kuru autori ir gk. neprofesionāli mākslinieki.
- hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā.
- direktoriju koks grafisks diska satura attēlojums, kas rāda direktoriju un apakšdirektoriju savstarpējās attiecības un to hierarhiju.
- rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
- aligats Grāmata, kas iesieta vienā iesējumā ar citu grāmatu un nav tās daļa vai turpinājums.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
- Tibetiešu mirušo grāmata grāmata, kas satur norādījumus attiecībā uz gatavošanos nāvei un to rituālu aprakstus, kas veicami attiecībā pret mirstošajiem.
- succès de scandale grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam.
- ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
- veida attieksme gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
- grāmatu māksla grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
- krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
- formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- grantijs Granti saturošs.
- novadas Grants novadas - pienākums (zemniekiem) pievest granti ceļa uzturēšanai.
- sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- aukstā graudu kondicionēšana graudus 15–20 °C temperatūrā samitrina līdz 14,5–16,5% un iztur 6–24 stundas.
- paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus.
- karstā graudu kondicionēšana graudus pēc samitrināšanas silda 0,8–1,5 stundas līdz 35–60 °C temperatūrai un iztur 2–16 stundas.
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
- kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
- darbīga grava grava, kas turpina veidoties.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
- pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, arī kontracepcijas nolūkā.
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā.
- mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
- zarnas gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- plēslis Gremotāju dzīvnieku kuņģa nodaļa, mieksturis.
- pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga, impregnēta auduma, bet tagad gk. no polimērmateriāliem, parasti ruļļos.
- jaungrieķi Grieķi (vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām).
- mīmas Grieķiem un romiešiem tautas komēdijas, lielāko tiesu ar pajēlu saturu.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ).
- omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω).
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
- filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga.
- fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst.
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
- Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
- Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām.
- Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress.
- Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
- pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
- saritinēt griežot (rokturi) sasmalcināt vai samalt.
- švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni.
- Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs.
- kamps Groza rokturis.
- kliņģis Grozāms durvju rokturis.
- švernīt Grozīt šurp un turp.
- uzviļāties Grozoties šurp un turp, uzvelties.
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību.
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
- grupas dinamika grupai raksturīgo sociālpsiholoģisko procesu un parādību attīstības gaita.
- komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti.
- grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process.
- speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
- dīdelēt Grūstīt šurp un turp, mocīt.
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
- melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija.
- melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam).
- dūlēties Gruzdēt, turpināt gailēt.
- kahetieši gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā
- kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
- imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
- gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
- sudžuks Gruzīnu ēdiens - saulē kaltētas liellopu gaļas ruletes, basturmas, maigāka variācija, kuras apvalciņš gatvots no ķiplokiem.
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
- mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā.
- Gmerti Gruzīnu mitoloģijā - augstākais debesu dievs, demiurgs, pasaules kārtības iedibinātājs un uzturētājs.
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
- polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- gāmurenis Guturāls līdzskanis.
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
- morfotaktika Ģeneratīvās un strukturālās gramatikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu lineāro izkārtojumu, morfēmu savienošanās fonoloģiskās un strukturālās likumības.
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- turboģenerators Ģenerators, ko piedzen tvaika turbīna vai gāzturbīna.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus.
- iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs.
- labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības.
- ģenētiskais rezervāts ģenētisko resursu saglabāšana populācijas dabiskajā atrašanās vietā tai raksturīgajos apstākļos.
- atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
- valodu saskare ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem.
- ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras.
- kvartārģeoloģija Ģeoloģijas nozare par kvartāra veidojumiem un vides attīstības vēsturi kvartāra periodā.
- jūras ģeoloģija ģeoloģijas nozare, kas pētī jūru un okeānu pārklāto teritoriju ģeoloģisko uzbūvi un okeānu ģeoloģisko vēsturi.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729.
- traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
- morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
- ģeosinklināls Ģeosinklinālei raksturīgs.
- ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai.
- ģeotelpiskās informācijas aprite ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- konstrukcija ģērba materiāli tehniskā uzbūve, kuru raksturo piegriezuma u. c. detaļu skaits, to izejmateriāli, paketējums, apveidi, izmēri un savienojumi.
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
- ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
- hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila.
- ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums.
- ģimenes sastāvs ģimenes locekļu strukturāls raksturojums pēc tās locekļu demogrāfiskām vai sociāli ekonomiskām pazīmēm.
- ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- labvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad visi ģimenes locekļi uztur pozitīvas savstarpējās attiecības visos ģimenes dzīves aspektos, kas ir viena no ģimenes sistēmas funkcionalitātes pazīmēm.
- ģimenes stabilitāte ģimenes stāvokļa nemainība (noturība) attiecīgos apstākļos.
- atvērta ģimene ģimenes tips, kuras locekļi sadarbojas ar ārpus ģimenes esošām personām, uztur regulārus kontaktus, izmanto citu idejas, lai veicinātu izmaiņas ģimenē.
- familjaritāte Ģimenīga, mājīga, nepiespiesta izturēšanās.
- praktiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī mājturībai.
- ģipša apmetums ģipša javas apmetums ēku iekšējai apdarei, mitrumneizturīgs.
- chaiturus Haituras.
- Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē.
- piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu); arī piepelnīt.
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
- ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo.
- kanāki Havaju salu pirmiedzīvotāji (cilvēki, turienes valodā).
- Helene Helēna - Saturna pavadonis.
- pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
- hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos.
- parahematīns Hematīna savienojums ar denaturētu globīnu; reducējoties sārma šķīdumā, veido hemohromogēnu.
- makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu.
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss.
- aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās.
- siderofors Hemosiderīnu saturošs makrofāgs.
- peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā.
- pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
- artro-onihodisplāzija Hereditārs sindroms, ko raksturo spieķa kaula galviņas nepilnīga attīstība, ceļa skriemeļa trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnu kaula pakaļējie izaugumi un nagu distrofija.
- pirimidīnbāzes Heterocikliskas slāpekli saturošas bāzes: pirimidīna atvasinājumi.
- purīnbāzes Heterocikliskas, slāpekli saturošas bāzes; purīna atvasinājumi.
- barbitūrskābe heterociklisks savienojums, pirimidīna atvasinājums CH~2~(CONH)~2~CO; sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
- mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
- romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
- hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
- centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā.
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās.
- hidrohematocēle Hidrocēle ar asiņainu saturu.
- galaktocēle Hidrocēle ar pienveida saturu.
- izols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, kas izgatavots no gumijas un bitumena, pievienojot plastifikatorus un antiseptiķus; bioloģiski noturīgs, salizturīgs, elastīgs.
- hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē.
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
- dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; aizsprosts.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- aktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kurā izmanto tikai ūdens plūsmas kinētisko enerģiju.
- reaktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kuras darbrats izmanto gan ūdens plūsmas kinētisko enerģiju, gan ūdens potenciālo enerģiju.
- hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām.
- koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu.
- ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas.
- uztura higiēna higiēnas nozare, kas pētī racionāla uztura problēmas.
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
- plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas.
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu.
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
- artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- saharephidroze Hiperhidrozes veids, kam raksturīga ogļhidrātu ekskrēcija ar sviedriem.
- Hiperions Hiperīons - Saturna pavadonis.
- hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu.
- puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
- hipostatisks Hipostāzei raksturīgs.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- apmaiņas spēki hipotētiski spēki, ar kuriem raksturo apmaiņas mijiedarbību (pieņemot, ka apmaiņas mijiedarbība ir analoģiska mehāniskajai mijiedarbībai, kvantu fizikā apmaiņas mijiedarbībai piekārto apmaiņas spēkus).
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu.
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- statistiskā hipotēze hipotēze par pētāmās ģenerālkopas sadalījumfunkcijas raksturu vai parametru vērtībām.
- batigrāfiskā līkne hipsogrāfiskās līknes daļa, kas raksturo jūru un okeānu dziļuma sadalījumu.
- aizvēsture Historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; iedala akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā.
- hloridēmija Hlorīdu aizture asinis.
- šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda.
- bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
- hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos.
- pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei.
- heksahlorāns Hloru saturošs cikloheksāna atvasinājums, līdzeklis pret augu kaitēkļiem.
- sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- pseidoholecistīts Holecistītam līdzīgs sindroms, ko novēro kā alerģisku reakciju pret dažiem uzturlīdzekļiem.
- henītis holsndiešu gaišais alus _Heineken_ ar 5% alkohola saturu.
- hipoplastiskā hondrodistrofija hondrodistrofija, kam raksturīgi epifīžu attīstības traucējumi.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
- līmenis horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā) vai ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
- sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- ekstensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar daudzgadīgu augu audzēšanu (piem., kokospalmas vai banāni).
- intensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar līdumu līšanu, kuri tiek izmantoti īsāku vai garāku laiku, pēc tam pārceļot aktivitātes uz citu vietu.
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- parapsoriāze Hroniska ādas slimība, kam raksturīgs ādas apsarkums un lobīšanās bez niezes.
- sarkanās pinnes hroniska ādas slimība, kam raksturīgs sejas apsārtums un asinsvadu paplašināšanās degunā un ap to.
- eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos.
- deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi.
- siringomiēlija Hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās.
- fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās.
- bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa.
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
- čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
- limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm.
- laikmeti Hronoloģiski vai tipoloģiski atšķirami periodi aizvēsturē un vēsturē.
- HSB HSB krāsu modelis jeb krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness").
- gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā; šī žanra dzejolis.
- guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
- ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- grieķu valoda ide valodu saimes valoda; oficiālā valoda Grieķijā un (līdzās turku val.) Kiprā.
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai.
- relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- prāta vētra ideju ģenerēšanas un problēmu risināšanas metode, kurai raksturīga intensīva un brīva ideju izteikšana.
- ģeotelpisko datu kopa identificējams ģeotelpiskās informācijas sakopojums vai datubāze, kam ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi.
- dešifrēt Identificēt vides objektus, noteikt to kvantitatīvos un kvalitatīvos raksturlielumus pēc aerofotouzņēmumiem.
- determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
- kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- čūlainais kolīts idiopātisks, nespecifisks lokzarnas iekaisums; tam raksturīgi tenesmi ar gļotu, asins vai strutu piejaukumu izkārnījumiem.
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus.
- replika iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās.
- imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
- kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
- iekrostīt Iecirst, ierobīt, iegriezt (piemēra, kādu zīmi kokā vai citur).
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- atdot Iedot citam, nepaturēt sev.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- nemaliskā miopātija iedzimta anomālija, kam raksturīga muskuļu distrofija ar fibrillu izdilšanu un adenozīntrifosforskābes kristālu izgulsnēšanos.
- shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
- kampilognātija Iedzimta kroplība, ko raksturo deformēta lūpa vai žoklis, kas atgādina zaķa purnu.
- kampilorīnija Iedzimta kroplība, ko raksturo deguna deformācija.
- distomija Iedzimta kroplība, ko raksturo divas mutes atveres.
- kampilorāhija Iedzimta kroplība, ko raksturo mugurkaulāja deformācija.
- eksencefālija Iedzimta kroplība, ko raksturo smadzeņu atrašanās ārpus galvaskausa dobuma.
- diglosija Iedzimta kroplība, ko raksturo šķelta mēle.
- etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju.
- mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- retinoblastoma Iedzimta tīklenes glioma, kas attīstās parasti bilaterāli pirms ceturtā mūža gada.
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
- ingenium Iedzimtas spējas, talants; daba, raksturs.
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids.
- dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
- iedzīvotāju sastāvs iedzīvotāju strukturāls sadalījums; dažādas demogrāfiskās, sociālās un bioloģiskās grupas, kurās var klasificēt iedzīvotājus.
- apdzīvojums iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojums teritorijā, ko raksturo apdzīvotības blīvums un tā teritoriālā struktūra (visā teritorijā vai īstenībā apdzīvotajā - apstrādātajā, apbūvētajā teritorijā).
- atcerēšanās iegaumēšana, saglabāšana atmiņā, paturēšana prātā
- atminēšanās iegaumēšana, saglabāšana atmiņā, paturēšana prātā; [atcerēšanās]{s:511}
- zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem.
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
- hidroagregāts Iekārta ūdens plūsmas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir hidroturbīna un hidroģenerators.
- programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
- aizsprostveida Iekārta, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots kāds šķērslis, kas aiztur kustību vai plūsmu.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
- informācijas sistēma iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju.
- ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
- vļeķeķ Iekrist - tikt aizturētam nozieguma vietā.
- izplūdes gāzes iekšdedzes dzinēja gāzes; satur indīgas vielas, kā arī sodrējus un svinu.
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
- gāzturbīnu motors iekšdedzes motors, kurā sadegušās degvielas gāzes griež turbīnratu.
- amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu.
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
- iekšturs Iekšējais saturs.
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
- valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums.
- mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru.
- aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt.
- strupiela Iela bez turpinājuma, strupceļš.
- peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu.
- upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits.
- apakšjūras ielejas ielejveidīgas rievas jūras (vai ezera) dibenā, virszemes ieleju turpinājumā.
- ierocīt Ielikt (izkaptij) rokturi.
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- komercrentabilitāte Ienesīgums - uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un uzņēmuma līdzekļu proporciju.
- ciest ienīst, turēt ļaunu prātu
- tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- pārvietot ierādot citas telpas vai atrašanās vietu, likt iekārtot tur iestādi, uzņēmumu u. tml.
- ligzdieraksts Ieraksts, kas satur lauku, kas pats ir ieraksts.
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
- apmeklēšana ierašanās ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un uzturēšanās (tur) kādu laiku.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
- dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm.
- respirometrs Ierīce elpošanas apmēra un rakstura noteikšanai.
- grauzdētava Ierīce kādas uztura vielas grauzdēšanai.
- fedometrs Ierīce kažokādu apmatojuma krāsas izturības pārbaudei.
- autostūrmanis Ierīce kuģa automātiskai noturēšanai noteiktā kursā un kursa mainīšanai.
- permeametrs Ierīce ķermeņu magnētisko raksturlielumu mērīšanai.
- līnmetējs Ierīce līnes padošanai uz citu kuģi vai krastu - raķešpistole ar papildu rokturi, raķeti un 400 m garu līni, kas ievietota speciālā kastē.
- tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
- bremze ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai.
- bareters Ierīce nemainīga strāvas stipruma uzturēšanai ķēdē, kad noteiktās robežās mainās spriegums.
- higrostats Ierīce noteikta gaisa mitruma uzturēšanai; lieto laboratorijās u. c.
- ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
- forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas.
- sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
- frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
- nitrometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai tā oksīdos.
- azotometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai urīnā.
- kameras vadības sistēma ierīce telekameras kanālā, kas satur lielāko daļu kameras kanāla regulēšanai nepieciešamo elektrisko shēmu.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- atturis Ierīce trieciena atturēšanai vai mazināšanai; buferis.
- turbulizators Ierīce uz lidmašīnas spārna virsmas plūsmas destabilizēšanai un pārejas veicināšanai no laminārās plūsmas uz turbulento plūsmu.
- ciparu filtrs ierīce vai programma, kas saskaņā ar izvēlētu algoritmu pārveido ieejas ciparsignālu izejas ciparsignālā; raksturīga darbības precizitāte un parametru atkārtojamība.
- gleikometrs Ierīce, ar ko nosaka cukura saturu vīnā.
- monitors Ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu.
- dzenulis Ierīce, ar kuras palīdzību virzuļu, turboreaktīvie u. c. dzinēji rada vilkmi transportlīdzekļa kustībai.
- regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
- slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
- uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
- saturators Ierīce, iekārta (kā) saturācijai.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
- termināļa piekļuves kontrollers ierīce, kas izveido un uztur termināļa iezvansavienojumu ar internetu.
- aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
- aeroplanšete Ierīce, pēc kuras ietur lidojuma kursu.
- aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml, kas aiztur (ko).
- filtrs Ierīce, programmatūra, viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, signālus, daļiņas.
- spīles Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- bojājumu intensitāte ierīces drošuma rādītājs, kas raksturo bojāšanās biežumu tehniskās sistēmās.
- spārna mehānismi ierīces lidmašīnas spārnā, kuras maina aerodinamisko raksturojumu.
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes.
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
- pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti.
- ieroču aizliegums ieroču turēšanas un nēsāšanas tiesību ierobežojums zemniekiem 16.-17. gadsimtā.
- glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības.
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības.
- saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu.
- iestāšanās iesākšanās un turpināšanās (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
- aizdrāzt Iesākt drāzt, bet neturpināt.
- ielīties Iesākt līt un turpināties ilgstoši.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
- iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā).
- iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu).
- pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā).
- diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
- valsts maizē ieslodzījumā, cietumā, valsts uzturā.
- tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai.
- emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs.
- inkarcerācija Iesprūdums, piem., trūces iesprūdums, kad trūces saturs iesprūdis trūces maisā un to nav iespējams reponēt vēdera dobumā.
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- paturēt Ieturēt (maltīti).
- iegnozīt Ieturēt azaidu.
- rītišķot Ieturēt brokastis.
- svirāt Ieturēt līdzsvaru.
- svīrāt Ieturēt līdzsvaru.
- svīrēt Ieturēt līdzsvaru.
- aizēst Ieturēt vieglu azaidu; uzkost.
- stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt (6).
- oderēt Ieturēties
- ēst Ieturēties.
- ieskabināt Ieturēties.
- bruņot ietvert aizsargčaulā, ļoti izturīgā izolācijas kārtā
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem".
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- savērot Ievērot, paturēt prātā.
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- brosiķ Ievietot cietumā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
- līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
- kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts.
- kefekelīts Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kils.
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
- holokristallisks Iezis, kas satur vienīgi kristalliskas sastāvdaļas.
- kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
- akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi.
- stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām.
- slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība.
- feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- salāts Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāhs.
- salāhs Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāts.
- bromatometrija Ikdienas uztura aprēķināšana indivīdam.
- ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu.
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
- parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
- sinklonuss Ikviena slimība, kam raksturīga muskuļu trīce.
- hospitālisms Ikviena slimība, kuras izcelšanās saistīta ar uzturēšanos slimnīcā.
- onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
- prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
- sulfoproteīns Ikviens sēru saturošs albumīns.
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
- izabūties Ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur.
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- klaknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur).
- driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
- dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
- izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- atdzīvāt Ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī.
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
- krimšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
- salodāt Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
- saturināt Ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai).
- staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
- atmočīt Ilgāku laiku rupji izturēties.
- pusbadā Ilgāku laiku sajūtot izsalkumu, uztura trūkumu.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- sasvaidīt Ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp).
- savadāt Ilgāku laiku šurp un turp vadāt.
- savazāt Ilgāku laiku šurp un turp vadāt.
- saslāpēt Ilgāku laiku turēt izslāpumā.
- karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- noaukstēties Ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt.
- sasērst Ilgāku laiku uzturēties ciemos.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- sēdēt mājās ilgāku laiku uzturēties mājās.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- izsprauslāties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
- iztekalāties Ilgāku laiku, daudz šurp un turp skriet, tipināt.
- izsmakties Ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa.
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- sašļaustīties Ilgāku laiku, ļodzīgi šurp un turp staigāt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- sastaidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp.
- sasvalstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties.
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas.
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola.
- sazorkāt Ilgi turēt vecu ūdeni, sārumu.
- ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu.
- cementa kārniņi ilgizturīgs un ugunsizturīgs materiāls, ko ražo no cietas konsistences cementa un smilšu maisījuma.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- bradimenoreja Ilgstoša mensturācija.
- pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā.
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- iesūnoties Ilgstoši apmesties, uzturēties vienā vietā.
- nodzīdināt Ilgstoši dzenāt šurp un turp.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
- tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
- savējoties Ilgstoši uzturoties vējā saaukstēties.
- pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
- stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs.
- pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā.
- magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
- Imirs Īmirs - Saturna pavadonis.
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
- filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu.
- inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek.
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
- bromatotoksīns Inde, kas attīstījusies uzturā mikrobu darbības rezultātā.
- cenu indekss indekss, kas raksturo cenu izmaiņas noteiktā laika posmā; svarīgākais inflācijas virzības rādītājs.
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- ahinsa Indiešu filozofijas un reliģijas ētiskais princips, kas paredz atturēšanos no kaitīgas rīcības attieksmē pret visu dzīvo.
- rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- ribhu Indiešu mitoloģijā dieviem līdzīgas būtnes, skaitā 3, kas raksturojas ar veiklību mākslās.
- nagasvarams Indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu; nāgasvarams.
- hukā Indiešu ūdenspīpe, kas ieviesusies arī Āfrikā un citur.
- bhaja Indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi; bhādžī.
- rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
- neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes.
- harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
- germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura.
- kolarieši Indijas pirmiedzīvotāji, kas dzīvojuši tur jau pirms dravidu ienākšanas; tumšu ādas krāsu, biezām lūpām.
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- marķēšana Indivīda raksturošana vai apzīmēšana ar marķējumu - kādu vārdu vai vārdkopu, kas kvalificē viņa rīcību vai uzvedību.
- dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām.
- psihosociālais portrets indivīda sociālo attiecību raksturojums, ietverot arī psiholoģiskos faktorus.
- manierisms Indivīda stereotipiska darbība vai raksturīgs ieradums.
- kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos.
- sociālo tīklu karte indivīda vai grupas kontaktu tīklu un tajos esošo attiecību strukturēts atspoguļojums.
- etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija.
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- neirotisms Individuāla psiholoģiska īpatnība, kam raksturīgs pastiprināts nemiers, satraukums, arī bez redzama cēloņa.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes.
- ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture").
- arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture").
- haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas.
- garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
- rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem.
- cūku infekciozais atrofiskais rinīts infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja cūkas tur nelabvēlīgos mikroklimata apstākļos.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana.
- epidēmiskā miliārija infekciozs drudzis ar sarkanajai miliārijai raksturīgiem izsitumiem.
- evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
- karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā.
- zemes administrēšana informācijas par zemes īpašumu valdījumu, vērtību un izmantošanau iegūšanas, uzturēšanas un izplatīšanas process.
- produkta datu pārvaldība informācijas sistēma izstrādājuma veidošanai, sākot no izstrādājuma uzsākšanas brīža līdz tā izveidošanai un uzturēšanai. Šī sistēma apstrādā datus, kas nepieciešami visām attīstības fāzēm, - tajā ietverti plāni, ģeometriski modeļi, attēli, programmas, kā arī visi attiecīgā projekta dati, dažādas piezīmes un dokumenti.
- Boisa-Kodda normālforma informācijas strukturēšanas veids relāciju datu bāzēs; normālforma izslēdz redundanci un pretrunīgumu, kā arī nodrošina efektīvu informācijas uzturēšanu, saglabāšanu un atjaunināšanu.
- entropija Informācijas teorijas pamatjēdziens, kas kvantitatīvi raksturo gadījumlieluma nenoteiktību.
- rumpis Informāciju saturoša ziņojuma daļa, kuru lietotājs vēlas pārsūtīt.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
- Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas.
- hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
- netiešā instrukcija instrukcija, kas satur izpildāmās operācijas operanda netiešo adresi.
- izpildadrese Instrukcijas (komandas) operanda adrese, kas vai nu tieši iekļauta tajā, vai arī tiek aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo lauku saturu, atbilstoši izmantotajai adresēšanas shēmai.
- instrukcijas kods instrukcijas vārda daļa, kas satur informāciju par izpildāmo operāciju.
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
- programmatiskā mūzika instrumentāli skaņdarbi ar noteiktu verbālu, nereti poētisku programmu, kas atsedz tajos ietverto saturu.
- barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
- alkoholometrs Instruments alkohola satura noteikšanai šķidrumos.
- krēmometrs Instruments krējuma satura noteikšanai pienā.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
- ātrgriezējtēraudi instrumentu materiāls ar lielu siltumnoturību (600-640 °C), cietību, stiprību un nodilumizturību augstā temperatūrā.
- integrālais taimeris integrālā mikroshēma, kas paredzēta dažādu laika aiztures elementu izveidei.
- procesorsekcija Integrālā shēma, kas satur visas galvenās matemātiskai un loģiskai apstrādei nepieciešamās procesora ierīces.
- mikroshēma Integrēta mikroshēma - mikrominiaturizēta elektroniska ierīce, kuras elementi apvienoti vienā pusvadītājkristālā.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
- izbrīna Intelektuāla rakstura emocija, ko rada kaut kas neparasts.
- spudūks Interjekcija ātras kustības raksturošanai.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
- standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti.
- kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu; aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
- intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums, raksturs.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- alimentārā intoksikācija intoksikācija, ko izraisa indīgi faktori uzturā.
- dishēzija Intracelulārās sasaistes zudums; raksturīgs malignizācijai, ko var konstatēt biopsijas materiālā.
- citosiderīns Intracelulārs, dzelzi saturošs pigments, kas rodas, sabrūkot eritrocītu hemoglobīnam.
- Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta.
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai.
- karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- siera desa īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sapinot virvju vai trošu galus.
- Ābrahāma klēpis īpaši patīkama un droša uzturēšanās vieta.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
- tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības.
- fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums.
- aizsardzības- Īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to.
- salāgojamība Īpašība, kas raksturīga skaitļotāju saimei ar vienādām perifēriskajām ierīcēm un vienādu programmnodrošinājumu.
- atomitāte Īpašība, kas raksturo kolektīvi lietojamā resursa dalāmības pakāpi.
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai.
- mērījumu pareizība īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu sistemātiskās kļūdas tuvinājumu nullei.
- testējamība Īpašība, kas raksturo sistēmas vai tās komponenta piemērotību testēšanas procedūras izpildei.
- iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu.
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība).
- ķīmiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi mijiedarbībā ar citām vielām un faktoriem.
- fizikālmehāniskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla stāvokli un izturību (blīvums, tilpummasa, cietība, stiprība).
- termiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiālu augstā un mainīgā temperatūrā.
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- diēta īpašs uztura režīms, kurā noteiktā veidā reglamentēts uzturlīdzekļu samērs, to kulinārās apstrādes veids, kā arī ēdienreižu starplaiki.
- atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
- juridiskā konstrukcija īpatnēja un noturīga tiesību, pienākumu un atbildības izveide, to tipveida shēmas un modeļi, kuros iekļauta "juridiskā matērija".
- gaitas ātruma koeficients īpatnējais ātrums, turbomašīnu līdzības kritērijs.
- pseidoloģija Īpatnējs melošanas veids ar fantāzijām, ko piekopj atsevišķi psihopāti, sevišķi histēriska rakstura personas.
- piesitiens īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
- īpašīgs Īpatnējs, raksturīgs.
- raksturība Īpatnība, sevišķi raksturīga iedaba.
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- Persija Irānas nosaukums līdz 1935. gadam; kā neatkarīga vergturu valsts pastāvēja 550.-330. g. p. m. ē., neatkarību atkal ieguva 1918. g.
- Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības.
- Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs.
- Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
- Zahaks Irāņu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - svešzemju valdnieks un Irānas troņa uzurpators.
- Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians.
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
- pandūri Iregulāri ungāru kājnieki, apģērbti un apbruņoti pēc turku parauga.
- midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem.
- bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas.
- izvīzība Ironisks raksturs.
- irstīties Irties šurp un turp.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības.
- aizturēšana Īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu.
- gastroļi Īslaicīga uzturēšanās (kur).
- trjums Īslaicīgas aizturēšanas izolators.
- gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku.
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
- autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
- cerokslis Īss dievturības ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; dievturības katheisms.
- skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- vilija Īss laikposms (salīdzinājumā ar gavēni), kad atturas no dažiem ēdieniem.
- aizrādījums Īss paziņojums ar sludinājuma raksturu.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- dežūristaba Istaba, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- refinansēšanas likme īstermiņa kreditēšanas likme, pēc kuras Latvijas banka izsniedz kredītus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- nomāšana Īstermiņa mašīnu un iekārtu noma bez tiesībām nomniekam tās turpmāk iegādāties.
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
- noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- uzpūstā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium turgidum").
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- trecento Itāliešu apzīmējums 14. gadsimtenim mākslas vēsturē.
- areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu.
- masku komēdija itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
- madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- trečento Itāļu apzīmējums laikam no 1300. līdz 1400. gadam; šajā laikā turpinājās dučento aizsākusies protorenesanse, kas kvatročento sākumā pārgāja agrīnajā renesansē.
- contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu.
- delartiskā komēdija itāļu teātra veids (16.–18. gs.), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets un kurās darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu; masku komēdija
- risorgimento Itāļu vēstures laikmets no 1830. līdz 1870. g., kurā izcīnīta itāļu apvienošanās vienotā Itālijā.
- lēkt acīs (kādam) izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti.
- nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
- nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
- matrilineārā izcelsme izcelsme pēc dzimtas turpinātājām sievietēm.
- uzspīdēt Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens; tāds, kam ir dziļš saturs.
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
- liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- krāsāt Izdaiļot (seju, tās daļas) ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- krasavāt Izdaiļot (seju, tās daļas) ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- krāsāties Izdaiļot savu seju, tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- krasavāties Izdaiļot savu seju, tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
- čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
- tencināt Izdarīt, izturēt.
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
- daidžests izdevums, kas satur mākslas darb adaptētu izklāstu.
- kaipt Izdoties, izturēt.
- konsistence Izejvielu maisījumu un javu stāvokļa raksturojums.
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu.
- šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- ISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrs (Izglītības un zinātnes ministrijā).
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai).
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
- biotehnoloģisks izgudrojums izgudrojums, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
- spailis izkapts ar garu rokturi.
- rociņa Izkapts garā kāta rokturis.
- laipsta Izkapts kata apakšējā daļa (no roktura).
- rūcinīks izkapts rokturis.
- knauķis Izkapts rokturis.
- spura Izkapts rokturis.
- špura Izkapts rokturis.
- kūķis Izkapts, lāpstas u. tml. rokturis.
- balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums.
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
- apšaudelēt Izklejot, skraidot šurpu turpu.
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu.
- tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- izpirkt Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- patstāvīga izlāde izlāde gāzēs, kur tai ir raksturīgs konstants strāvas lielums.
- izlases kļūda izlases un ģenerālkopas raksturotāju neatbilstība, kas ir saistīta ar izlases nepareizu izvēli; reprezentācijas kļūda.
- atšifrēt Izlasīt (šifrētu tekstu) un noskaidrot (tā saturu).
- garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas.
- patēriņš Izlietojums uzturam.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- ķaupēties Izlikties, izturēties lepni.
- nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
- pārejas izloksne izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
- subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
- istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju.
- diadekse Izmaiņas slimības lokalizācijā un raksturā.
- darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
- loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
- aģentizmaksas Izmaksas, kas rodas konflikta gadījumā starp uzņēmua īpašniekiem (akcionāriem) un šī uzņēmuma obligāciju turētājiem.
- jauktās izmaksas izmaksas, kuras satur gan fiksēto gan mainīgo izmaksu elementus.
- tuijā Izmanto, lai raksturotu ātru kustību.
- pladaukš Izmanto, lai raksturotu skaļu, plaukšķošu skaņu.
- purks Izmanto, lai raksturotu, kādu, kas ātri dusmojas.
- pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt.
- patērēt izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām)
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- spusķiķ Izmest lietiskos pierādījumus aizturēšanas laikā.
- vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
- puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
- poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai.
- izolācijas pretestība izolācijas materiālu pretestība elektriskai strāvai. Izolācijas materiālu raksturo īpatnējā tilpuma pretestība (mērvinība SI mērvienību sistēmā W/cm^3^) un īpatnējā virsmas pretestība (W/cm^2^).
- izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
- izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot.
- apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties.
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt.
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II.
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu); rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- sintētiskie grāmatvedības ieraksti izraksti, kas aptver pēc ekonomiskā satura vienveidīgu līdzekļu un to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumuizmaiņu uzskaiti grāmatvedības kontos.
- driktēt Izrīkot, šurp un turp raustīt.
- izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
- izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
- vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam.
- bidīdz Izsauciens, kas raksturo sitiena troksni.
- nu ir vāks izsauciens, kas raksturo situāciju, kā visai kritisku.
- burkš Izsauksmes vārds ātras darbības raksturošanai.
- dipata Izsauksmes vārds dzīvnieku soļu skaņu raksturošanai.
- bruks Izsauksmes vārds laušanas, brukšanas vai grabēšanas skaņu raksturošanai.
- brucu Izsauksmes vārds, ar kuru raksturo ātru aizbēgšanu.
- jīs Izsauksmes vārds, ar kuru raksturo ātru skrējienu.
- slauks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
- slaukš Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
- sliuks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
- smīkš izsauksmes vārds, kas raksturo rīkstes sitiena skaņu.
- slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību.
- cīku Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā lai raksturotu čerkstošu, čīkstošu skaņu.
- slaukt Izsauksmes vārds, ko lieto lai raksturotu īsu, vienreizēju, plaukšķošu skaņu.
- brinks Izsauksmes vārds, ko lieto ledus lūšanas trokšņa raksturošanai.
- calpu Izsauksmes vārds, ko lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
- budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- nokļūt uz pēdām (kādam) izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
- būt (arī (no)nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
- fliktenoze Izsitumi, kam raksturīgi pūslīši.
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
- izkarkšināt Izskalot (kaklu), radot raksturīgu troksni.
- visā (savā) godībā izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci, kas rada skaņas).
- izašļūkalēties Izslīdēt, izšļukt (par vezuma saturu).
- salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
- pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai.
- nošļanderēt Izšļakstīt (neuzmanīgi pārvadājot trauku ar šķidrumu, tā saturu).
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
- aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums.
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma veidā.
- ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
- implikācija izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura.
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā.
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1); šāda izteikuma saturs.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
- reducējums Izteikums, kurā konteksta, runas situācijas vai konsituācijas ietekmē nav minēts, resp., ir reducēts, viens vai vairāki strukturāli nozīmīgi teikuma komponenti.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- rocīgs Izticis; turīgs, pārticis.
- rocība Iztika; materiālie līdzekļi, īpašums; turība, pārticība.
- uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
- savilkt jostu ciešāk iztikt ar trūcīgāku uztura devu.
- savilkt siksnu ciešāk iztikt ar trūcīgāku uzturu.
- milt Iztikt bez pietiekošas uztura.
- pamist Iztikt, uzturēties, pārtikt.
- exposē Iztirzājums, izskaidrojums; raksts, kas satur iztirzājumu.
- iznešanās Izturēšanās (parasti lepna, iznesīga).
- starptautiskā pieklājība izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- nonkonformisms Izturēšanās stils, kuram raksturīga jebkura citu piedāvāta viedokļa un pastāvošās kārtības noliegšana, autoritāšu neatzīšana, nepiekāpība diskusijās.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko).
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
- seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
- habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
- neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
- delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
- piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām; izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- līkums Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
- piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- tenue Izturēšanās, uzvešanās; arī apģērbs.
- panest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par augiem, to daļām.
- pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- iznest Izturēt (piemēram, grūtības).
- vauksnēt Izturēt jebkurus laika apstākļus.
- daudz nest izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
- iziet ugunskristības izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizdrēgāt Izturēt slimošanu līdz kādam noteiktam laikam.
- ķeipīt Izturēt, ciest.
- terpīt Izturēt, ciest.
- dviegt Izturēt, izciest.
- galēt Izturēt, izciest.
- izterpīt Izturēt, izciest.
- ķēpt Izturēt, izciest.
- nokraitāt Izturēt, izciest.
- notrukt Izturēt, izciest.
- tilt Izturēt, izciest.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- nest Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
- trukt Izturēt, paciest, paciesties.
- atgalēt Izturēt, paciest.
- ciesties Izturēt, paciest.
- ķerpīt Izturēt, paciest.
- elgt Izturēt, paciesties.
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- elpēties Izturēt, pūlēties, censties.
- tenkt Izturēt, veikt.
- izķerpīt Izturēt; paciest.
- dūrēt Izturēt.
- kaibt Izturēt.
- paķeipt Izturēt.
- tenuto Izturēti.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
- tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
- apieties Izturēties (pret dzīvniekiem).
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
- ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
- glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
- panicināt Izturēties (pret kādu) nelabvēlīgi, mazliet nicīgi.
- nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu; pelt.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
- pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
- ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
- nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
- pacienīt Izturēties ar cieņu; cienīt.
- godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt.
- skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem.
- skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu.
- skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu.
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam.
- ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti.
- enstelēties Izturēties augstprātīgi.
- pūsties Izturēties augstprātīgi.
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi.
- šaulāties Izturēties aušīgi.
- ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
- locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi.
- ķēgāties Izturēties izlaidīgi.
- izanesties Izturēties iznesīgi.
- iznesties Izturēties iznesīgi.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- vēršoties Izturēties kā vērsis.
- reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- ērcēties Izturēties kaprīzi, untumaini; niķoties.
- grežot Izturēties lepni.
- grežoties Izturēties lepni.
- sadeivaloties izturēties mežonīgi.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- ārīties Izturēties muļķīgi, ekstravaganti, lepni.
- ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam.
- uzkosties Izturēties naidīgi pret kādu.
- iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi.
- lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties.
- dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu.
- stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
- apmaurāt Izturēties nekārtīgi, nolaidīgi (pret darbu).
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- špuckāties Izturēties nenoteikti.
- bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- amplēties Izturēties neprātīgi, žestikulēt ar rokām un kājām; dīdīties.
- ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
- dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt.
- apniecināt Izturēties nievājoši, nicinoši.
- apnievāt Izturēties nievājoši, nicinoši.
- saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem); izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
- turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- staigāt uz pirkstgaliem izturēties pret kādu ar sevišķu uzmanību; izdabāt.
- nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos.
- sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši.
- ēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- distancēties Izturēties rezervēti (pret kādu, vienam pret otru), nenodibināt tuvākas attiecības; norobežoties (no kāda, vienam no otra).
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
- mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
- bābīties Izturēties sentimentāli.
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
- kaitavāt Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties.
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
- apgānīt Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
- iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
- vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
- trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
- noziegties Izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
- nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties.
- nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
- peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa dala, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot.
- peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko); pielāgoties (1).
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
- vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
- lamžāties Izturēties, uzvesties kā lamzim, lempim.
- elgties Izturēties, uzvesties.
- izturīgums Izturība (1).
- izturīgums Izturība (2).
- izturīgums Izturība (3).
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
- atmosfērizturība Izturība pret atmosfēras iedarbību jebkuros laika apstākļos.
- nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
- slimībizturība Izturība, arī neuzņēmība (augiem) pret slimībām.
- dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos.
- dūša Izturība, vīrišķība.
- izcietība Izturība.
- iztura Izturība.
- korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi.
- batisfēra Izturīga lodveida kamera dziļūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar troses palīdzību.
- kravas tīkls izturīga materiāla tīkls, kas nostiepts starp kuģa bortu un krastu pie kravas lūkas, lai novērstu lādējamo preču nejaušu iekrišanu ūdenī.
- kevlars Izturīga sintētiska šķiedra, to izmanto, piemēram, automašīnu riepu izgatavošanā.
- enkurgals Izturīga sintētiskās šķiedras virve, ko iesien enkura gredzenā.
- vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- apavu āda izturīga, elastīga, plastiska āda apavu izgatavošanai.
- krupons Izturīgākā, vienmērīgākā un biezākā, vērtīgākā jēlādas daļa, kas iegūta no dzīvnieka ādas muguras daļas.
- adidas Izturīgi sporta apavi.
- termoreaktīvie polimēri izturīgi, siltumnoturīgi, ķīmiski stabili polimēri.
- panesīgs Izturīgs (par augiem, to daļām).
- lastiņš Izturīgs atlaspinuma audums mēbelēm, tērpiem, oderēm; apavu audums.
- demikotons Izturīgs atlaspinuma kokvilnas audums.
- buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
- stikla lodējums izturīgs cietu materiālu (metāla, stikla, keramikas u. c.) savienojums ar lodstiklu.
- kords izturīgs diegs, ko izmanto automobiļu riepu izgatavošanai.
- pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
- termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai.
- frigostabils Izturīgs pret aukstumu.
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
- nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
- acidorezistents izturīgs pret skābes iedarbību, piemēram, skābes izturīgas baktērijas.
- koktostabils Izturīgs pret vārīšanu.
- kriofilaktisks Izturīgs pret zemu temperatūru, piem., dažas baktērijas.
- kriotilaktisks Izturīgs pret zemu temperatūru, piem., dažas baktērijas.
- polārais suns izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
- dikts Izturīgs, ilgi lietojams, izmantojams (par priekšmetiem).
- džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
- džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai; džinsaudums.
- nepadevīgs Izturīgs, stingrs.
- zīmēšanas papīrs izturīgs, stipri līmēts papīrs ar gludu vai rievainu virsmu; lieto zīmēšanai ar zīmuli, tušu vai akvareļkrāsām.
- ciesnīgs Izturīgs.
- stārs Izturīgs.
- tverts Izturīgs.
- turiens Izturīgums.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- otorvatsja Izvairīties no aizturēšanas.
- aizvairīties Izvairīties, novērst, piesargāties; paturēt rezervē.
- Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas.
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
- Balaratas latviešu kopiena izveidojuies 20. gs. 40. gados, kad tur ieradās \~200 latviešu bēgļu.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- iebērnoties Izveidot migu un dzemdēt tur mazuļus.
- iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- Apvienotā Arābu Republika izveidota 1958. g. 1. februārī apvienojoties Ēģiptei un Sīrijai, no 1961. g. septembra, kad Sīrija atdalījās, šo nosaukumu līdz 1971. g. septembrim paturēja Ēģipte.
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
- vadības izvēlne izvēlne, ko var atrast praktiski visos logos un dialoglodziņos un kas satur opcijas aktīvo logu pārvaldīšanai.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties.
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
- RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs).
- pamesta jahta jahta, kuru komanda atstājusi pārliecībā, ka tā turpmāk vairs nav drošs patvērums.
- pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- apjādelēt Jājot šur un tur, apmeklēt virkni objektu.
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
- šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses.
- Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi.
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus.
- ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam.
- Ogecuhime Japāņu mitoloģijā - uztura dieviete.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles.
- Ame Kagujama japāņu mitoloģijā — svētais kalns, kurš nokritis uz Zemes no Debesīm un kurā uzturas dievi.
- Abe Kobo japāņu rakstnieks, dramaturgs un fotogrāfs (1924.-1993. g.), eksistenciālisma pārstāvis.
- tosaka Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamas jūraszāles.
- vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes.
- Īapets Japets - Saturna pavadonis.
- sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās.
- mezenhimoma Jaukts mezenhimāls audzējs, kas bez saistaudiem satur vēl vismaz divus mezodermālo šūnu elementus.
- jauķiņš Jaukturis (1).
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos).
- kainozojs jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 64,4 miljonus gadu; arī šajā laikā izveidojusies iežu grupa; kainozoja ēra.
- jaunlaiki Jaunākie laiki vēsturē.
- Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura.
- apokalipse Jaunās Derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
- kora Jaunas meitenes skulpturāls atveidojums Senajā Grieķijā arhaikas periodā.
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- jauneklisks Jauneklīgs, jaunībai raksturīgs.
- panks Jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji.
- JNS Jauno naturālistu stacija.
- krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru.
- vēsais Jauns vīrietis, kam ir zināma izturēšanās un apģērbs.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- personas datu apstrādes sistēma jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus personu identificējošus kritērijus.
- apzināšana Jebkāda neapzināta satura ieviešana apziņā.
- atkāpsistēma Jebkura aparatūra vai programmatūra, ko uztur kā galvenās sistēmas dublējumu.
- ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu.
- pamatizlūkdati Jebkura satura izlūkdati, ko var izmantot par atsauces materiālu plānošanai un par pamatu vēlākai informācijas vai izlūkziņu apstrādei.
- nēnija Jebkura skumja, vienmuļa, dažkārt pat nievājoša satura dziesma.
- bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai.
- tiešsaistes publikācija jebkurš Latvijā radīts un internetā pieejams darbs, kas satur vispārpieejamu tekstuālu, vizuālu vai audiovizuālu informāciju.
- maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
- silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
- makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā.
- koeficients Jēdziena kvantitatīvs raksturojums, arī salīdzinājumā.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu.
- anika Jēdziens budismā, kas apzīmē visai eksistencei raksturīgo nenoturību un mainīgumu.
- konsistence Jēdziens laku un krāsu materiālu viskozitātes salīdzinošai raksturošanai.
- atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai.
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
- emocionālā labilitāte jēdziens, ar kuru raksturo cilvēka strauju emociju un līdz ar to arī garastāvokļa maiņu.
- izotopiskais spins jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā.
- aktīva novecošana jēdziens, kas ietver veselības, līdzdalības un drošības iespēju optimizēšanas procesus, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu bioloģiskās novecošanās gaitā.
- paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas.
- deģenerācijas kārta jēdziens, kas raksturo attiecīgajai enerģijai atbilstošo kvantu stāvokļu skaitu.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- heteronormativitāte jēdziens, kas raksturo dominējošo sociālo normu sistēmu, kas balstās pieņēmumā, ka cilvēki ir heteroseksuāli un izjūt seksuālu, romantisku tieksmi veidot attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi.
- nekonvertējamība Jēdziens, kas raksturo jebkādus līdzekļus (valūtu, vērtspapīrus) tādā aspektā, kad nav iespējama to brīva konversija skaidrā naudā vai citā valūtā.
- takas atkarība jēdziens, kas raksturo kā indivīdu, tā arī iestāžu un organizāciju sociālo inerci, atkarību no ierastā darbības veida; ierastības atkarība.
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
- kustības stabilitāte jēdziens, kas raksturo noteiktu mehāniskās sistēmas kustības parametru ilgstošu nemainību.
- sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- atvirzīšanās Jēdziens, ko klasificē kā atvilkšanu, atkāpšanos vai pretinieka aizturēšanu.
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- aizpildījuma skaitlis jēdziens, kuru izmanto kvantu statistikā, lai raksturotu kāda noteikta sistēmas enerģijas līmeņa aizpildījumu.
- miecēšana jēlādu izstrādes galvenais process - kailādas ķīmiska apstrāde, lai nostiprinātu audus un iegūtu izturīgu, elastīgu, tālākai apstrādei noderīgu materiālu.
- taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas.
- omofāģija Jēlu produktu lietošana uzturā.
- Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos.
- spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties.
- jodipīns Joda savienojums ar sēzama eļļu, satur 10% un 25% joda.
- vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo".
- jonītu membrānas jonapmaiņas sveķu vai tos saturošu materiālu plēves vai loksnes.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- paķiškas Jostas bikšu sasiešanai, kas agrāk vīrietim aizvietoja bikšturus.
- bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
- tevets Jūdaistu civilā kalendāra ceturtais mēnesis.
- Babilonijas gūstniecība jūdu izvešana uz Babiloniju un uzturēšanās tur pēc Jeruzalemes izpostīšanas 597. un 587. g. p. m. ē. (atgriešanās no gūsta no 538. g. p. m. ē.); eksils.
- ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
- Ūfutfjords jūras līcis Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļos, Vestfjorda turpinājums uz ziemeļaustrumiem.
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
- Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos.
- Djiupini jūras šaurums Fēru salās, starp Kalsojas un Eisturojas salu.
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
- Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km.
- prīžu tiesības jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- gramatiskā iztulkošana juridiskā akta satura noskaidrošana tā valodnieciskās formas analīzes ceļā.
- juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums.
- juridiskie termini juridisko jēdzienu vārdiski apzīmējumi, ko izmanto likumu un citu normatīvo aktu satura izteikšanai.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu.
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
- lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- filohinons K~2~ vitamīns, kas nodrošina normālu asins recēšanas norisi; to satur visu augu lapas, olas u. c. produkti.
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
- kabatas lampiņa kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- batareika Kabatas lukturītis.
- baterija Kabatas lukturītis.
- atpazīšana Kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
- kaldzene Kāda augu suga, kas aug meža biezoknī un satur riebīgu sulu.
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- parazītvārds Kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds.
- aizņemšanās kāda cita radītā, veidotā, citam raksturīgā izmantošana; aizgūšana
- dendrofilija Kāda dzīvnieka (piem., vāveres) uzturēšanās, barošanās, vairošanās saistībā ar kokiem.
- dividivi Kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā.
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums.
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
- paegles Kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis").
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- stopi kāda procesa apstāšanās, apturēšana
- pārtraukšana kāda procesa apturēšana, kuru izraisa, piemēram, signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā, un kas tiek veikta tā, lai procesa izpildi varētu atsākt.
- modelēšana Kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā.
- pārtraukums Kāda procesa, piem., datora programmas izpildes, apturēšana, kuru izraisa, piem., signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā un kuru veic tā, lai procesa izpildi varētu atsākt.
- iemava Kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- ceturksnis Kāda veseluma ceturtā daļa.
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- enzootija Kādam apvidum raksturīga mājlopu infekcijas slimība.
- dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju.
- orbitāle Kādas atsevišķas daļiņas stāvokļa raksturojums daudzu vienādu daļiņu sistēmā.
- vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- etoloģija Kādas personas rakstura vai veselas tautas ieradumu un tikumu apraksts.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu; oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- aptvarste Kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
- inkorporācija Kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizācija, sakārtošana vienā kopojumā, nemainot to saturu.
- diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
- tamponācija Kādas vāts vai cauruma (tūpļa zarnas, deguna) aizbāšana ar kādu kušķi apsienama materiāla, lai apturētu asiņošanu.
- autochons Kādas zemes iedzimtais, kura senči arī turpat dzīvojuši.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- apakšnozare Kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa.
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
- neķielis Kāds ar nelabu, ļaunu raksturu.
- zibelīgs Kāds, kas bieži un ātri šurp un turp kustas.
- turenietis Kāds, kas dzīvo citur (zināmā, pieminētā vietā).
- turēnietis Kāds, kas dzīvo citur (zināmā, pieminētā vietā).
- žeiris Kāds, kas nevērīgi apietas ar ūdeni (vai citu šķidrumu), izlaistot to šur un tur.
- zvidzeklis Kāds, kas skraida šurp un turp, trokšņotājs, nemiera cēlājs.
- želberis Kāds, kas šur un tur grābstās.
- brazda Kāds, kas šurp un turp bradā.
- jādelnieks Kāds, kas šurp un turp jāj.
- kaitētājs Kāds, kurš ar savu rīcību, izturēšanos izraisa ko nevēlamu, nodara ļaunu.
- lepurs Kāds, kurš nesaprot, kā izturēties.
- kruiklis Kāds, kurš netur vārdu.
- kreša Kāds, kurš nevērīgi izturas pret savām lietām.
- ņerksis Kāds, kurš nicīgi izturas pret ēdienu.
- šusteris Kāds, kurš skraida šurp un turp; kustīgs cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- žirbeklis Kāds, kurš šurp un turp grozās.
- nošķorēt Kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa).
- pažikāties Kādu brīdi skraidīt šurp un turp.
- paolīt Kādu brīdi šurp un turp grozīt (acis).
- pajādīt Kādu brīdi šurp un turp jāt.
- paplidināties Kādu brīdi šurp un turp lidināties, plivināties.
- padenderēt Kādu brīdi šurp un turp staigāt.
- nošvībināties Kādu brīdi šurp un turp vicināt.
- nošķorēt Kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību).
- pavaļāt Kādu brīdi valstīt šurp un turp.
- mūžu karsināt kādu cilvēku vai sevi uzturēt līdz vecumam.
- pavataļāties Kādu laiciņu, mazliet (šurp un turp) vāļāties.
- pastaiģinēt Kādu laiku bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
- padzīvāties Kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties.
- padīkalēt Kādu laiku gaidot kādā vietā staigāt šurp un turp.
- nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
- nošļandēt Kādu laiku kustināt šurpu turpu.
- novickuļoties Kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties.
- samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī.
- nožaudīties Kādu laiku skraidot šurp un turp, kāpelējot vai darot blēņas nosist laiku.
- noolīt Kādu laiku šurp un turp grozīt.
- izpirināties Kādu laiku šurp un turp kustēties ar kājām un spārniem.
- salēkāt Kādu laiku šurp un turp lēkāt.
- padīšļāties Kādu laiku šurp un turp mīdīties, nemierīgi stāvēt.
- palīkumot Kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties.
- satirpināt Kādu laiku turēt arestā.
- paturēties Kādu laiku turēt.
- izkarāties Kādu laiku turoties koka zarā šūpoties šurp un turp.
- pārmist Kādu laiku uzturēties, ēst, dzīvot.
- pamist Kādu laiku uzturēties.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
- kvartārs Kainozoja ēras pēdējais periods, kas sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās.
- neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- pedilavium Kāju mazgāšanas ceremonija, ko Romas katoļu baznīcā izpilda Zaļās ceturtdienas liturģijā.
- kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
- kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
- meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
- marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
- raibā kalateja kalateju suga ("Calathea picturata").
- kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- mollīns Kālija ziepes no cūku taukiem ar 20% glicerīna saturu, lieto farmācijā ziežu pagatavošanai.
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem.
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas.
- Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m.
- flecs Kalnraču apzīmējums derīgu izrakteņu (ogļu) slāņiem, kas lielākā gabalā patur vienādu biezumu.
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Kotura grēda kalnu grēda Armēnijas kalnienē (“Qutur”), uz Turcijas un Irānas robežas, garums — \~240 km, augstums — līdz 3623 m (Avrina kalns), vairāki atzari.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
- Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes.
- kalnu sistēma kalnu grēdu kopums, kam vienāda izcelsme un ģeoloģiskās attīstības vēsture.
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m.
- kontakta metamorfisms kalnu iežu pārvēršanās tur, kur sanāk kopā vulkāniskās un neptūniskas sugas.
- Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
- vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
- Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
- derivācijas kanāls kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu.
- žārbīt Kāpelēt (šurp un turp).
- žārbīties Kāpelēt (šurp un turp).
- kapitāla aprite kapitāla riņķojums, kas aplūkots nevis kā atsevišķs akts, bet gan kā process, kas nepārtraukti atjaunojas un turpinās.
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- kapsomērs Kapsīda struktūras vienība; katrai vīrusu grupai ir savs raksturīgs struktūru skaits.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- rangs karakuģu iedalījuma pakāpe pēc to tonnāžas, tehniskā raksturojuma un bruņojuma.
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
- karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- nitrils Karbonskābju atvasinājums, satur ciāngrupu - CN.
- melanokarcinoma Karcinoma, kas satur melaninu.
- karcinomatoze Karcinoma, kurai raksturīga ātra neoplastiskā procesa izplatīšanās.
- Pohjola Kareļu un somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, pazemes valstība, mirušo valstība, kas atrodas tur, kur debesis savienojas ar zemi.
- ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā.
- cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu.
- CMI karjeras brieduma aptauja (angļu "Career Maturity Inventory").
- priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
- observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus.
- rokas redzamie signāli karodziņi, diski, lukturi, roka, ar kuru palīdzību vilcieniem dod dažādas komandas un norādījumus.
- spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
- spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
- plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
- ādas karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām; šīs šķirnes karpa.
- piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
- vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs.
- keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla.
- nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
- silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu.
- hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
- silhroms karstumizturīgs tērauds, leģēts ar silīciju un hromu.
- termostabils Karstumizturīgs, tāds, kas nenoārdās un nepārveidojas augstā temperatūrā.
- plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju.
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas.
- karšu klasifikācija karšu nosaukumu sakārtošana pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas u. c.
- bankot Kāršu spēlē - turēt banku (noteiktu naudas summu).
- bakara Kāršu spēle ar 104 kārtīm, kurā piedalās bankas turētājs un vēl divi spēlētāji.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- blankkarte Karte ar vienkāršotu saturu; izmantokā pamatni tematiskajām un statistiskajām kartēm.
- loģiskā karte karte, kas satur loģiskos ventiļus un veido loģisko shēmu noteiktas funkcijas izpildīšanai.
- analītiskā karte karte, kurā attēlota viena parādība vai kāds šīs parādības raksturojums.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- administratīvā karte karte, kuras galvenie satura elementi ir administratīvās robežas un centri.
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
- faksimilkarte Kartes kopija, kas precīzi atbilst oriģinālam pēc izmēriem, satura un krāsām.
- ticamība kartei kartes leģendas veidošanas pamatojums, ģeneralizācijas principu ievērošana, satura elementu precizitāte un aktualitāte.
- jūras navigācijas kartes korektūra kartes satura atsevišķu elementu (piemēram, dziļuma atzīmju) atjaunošana.
- mērogatbilstība Kartes satura elementu kvantitatīvs raksturojums ar zīmju izmēru.
- kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa.
- kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
- kartosemantika Kartosemiotikas nozare, kas pētī kartogrāfisko zīmju attiecības, zīmju kombinācijas pret kartes leģendā raksturotiem objektiem.
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu.
- tugs Kārts ar zirga asti un zelta bumbu galā, ko turki lietoja karoga vietā.
- spīrs Kārts laivas virzīšanai uz priekšu tur, kur nevar airēt.
- žartavnieks Kārts, kas satur kopā plosta baļķu galus.
- kartinis Kartupelis (auga bumbulis, ko lieto uzturā).
- galda kartupeļi kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
- de cetero kas attiecas uz pārējo, turpmāk.
- liela muiža kas tur sevišķs (izsauksmes vārda nozīmē).
- reālkatalogs Katalogs, kurā apraksti sakārtoti pēc grāmatu un citu materiālu satura.
- nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā.
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
- iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
- spārnots katetrs katetrs ar diviem izciļņiem galā, kuri to notur pūslī.
- Pecera katetrs katetrs ar paresninājumu galā, lai tas noturētos dobumā.
- kams Katla rokturis.
- aizkārtne Katla stīpa, rokturis.
- rundulēts katliņš ar rokturi.
- kastrolis Katls ar garu rokturi.
- anglokatolicisms Katolisko ticības un liturģiskās prakses tradīciju atjaunošanas centieni Anglikāņu baznīcā.
- lamentācija Katoļiem dievkalpojums zaļā ceturtdienā.
- gadusdaļas Katoļticīgo gavēnis gada ceturkšņa maiņā.
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
- mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
- korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
- sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos.
- celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- benediktionāls Katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- pallijs Katoļu liturģiska plecu rota, kas pienākas pāvestam un virsbīskapiem, bet ko pāvests par atzinības zīmi var piešķirt arī atsevišķiem bīskapiem.
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
- albe Katoļu un anglikāņu garīdznieku balts liturģisks apakšģērbs.
- pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai.
- kristalizācijas kritiskie punkti katram materiālam raksturīga temperatūra, kas norāda uz stāvokļa vai struktūras maiņas procesa sākumu un beigām; nosaka ar termisko analīzi.
- rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
- genoms Katram organismam raksturīgais gēnu komplekts; organisma ģenētiskais materiāls.
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
- kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- kaucmindiete Kaucmindes mājturības semināra (1923.-44. g.) absolvente.
- latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
- švertis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
- švertne Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
- švertnis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
- koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku.
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
- Caulerpa racemosa kaulerpu suga, ko arī izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru".
- Caulerpa lentillifera kaulerpu suga, ko izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru".
- osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija.
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- izmantošana Kaut kā patērēšana uzturā.
- linderēt Kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni.
- turpiņāki Kaut kad turpmāk.
- internacionalizēt Kaut kam piešķirt starptautisku raksturu.
- amerikānisms Kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs.
- suska Kaut kas bezformīgs, bezsaturīgs, izplūstošs.
- pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- vazākls Kaut kas ko šurp un turp velk pa zemi.
- ņerkšis Kaut kas mazvērtīgs, nepilnvērtīgs, neizturīgs.
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- citurkur Kaut kur citur.
- svērte kauta lopa ceturksnis; šverte.
- šverte Kauta lopa ceturksnis.
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
- sipahi Kavalēristi Turcijas regulārajā armijā 15.-18. gs., kurus uzturēja Turcijas valdība.
- aiztura Kavēklis, traucējums, bremzēšana, aizture.
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība; palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu.
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu.
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
- Kermadeka Kermadeka dziļvaga - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, nosacīti Tongas dziļvagas turpinājums uz dienvidiem, garums - 1200 km, lielākais dziļums - 10047 m zjl., piektā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- homeostats Kibernētiska ierīce, kas modelē homeostāzi, veicot kādas sistēmas mērķtiecīgu stabilā stāvokļa parametru meklēšanas procesu un uzturot šos parametrus vajadzīgajās robežās.
- Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu; attiecīgais kinomākslas žanrs.
- kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- skaņas celiņš kinolentes daļa, kurā fiksēts filmas skaniskais saturs.
- kinovēsture Kinomākslas vēsture.
- kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
- kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Ziemeļnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas turku kontrolētā daļa, 42000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- turku kiprieši Kipras turku daļas pamatiedzīvotāji.
- jodkalijs KJ, bezkrāsaini kristāli, nesatur ūdeni un gaisā nekļūst mitri.
- vantarāties Klabot šurp un turp kustēties.
- matriklans Klans, kam raksturīga matrilineāra izcelsme un bieži arī matrilokāla dzīvesvieta.
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā.
- seno laiku otrais posms klasiskās civilizācijas - senās Grieķijas un senās Romas (antīkā vēsture).
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam (1) raksturīgu piegriezumu.
- mīksts klepus klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
- pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- klibzaķis Klibs, vājš, bezrakstura cilvēks.
- pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā.
- Tubaria furfuracea klijainā turzene.
- vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- silts klimats klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
- karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- hospice klostera viesnīca; lēta viesnīca, ko uztur kāda labdarības organizācija.
- irmkluči Klucīši laivai, kuros turas duļļi.
- grīvonkys klūgas ragavu mietņu piestiprināšanai pie saturkokiem.
- spilvīgs Kluss, atturīgs.
- izlīdzināšanas kļūda kļūda datu pārraides procesā lokālajos tīklos; termins apzīmē situāciju, kad kadrs nesatur pilnus oktetus.
- datu kļūda kļūdaina ievaddatu uzdošana, kuras rezultātā programma var tikt anormāli apturēta vai nepareizi izpildīta.
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- kristies Kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku).
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- dadzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- piedzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- iesadzīvāties Kļūt bagātam, turīgam.
- pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- (uz)griezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt.
- izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
- izļurkāties Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
- iekosties kaulā kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- nostiprināties Kļūt noturīgam, viegli izmantojamam (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- ieieties asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- ieieties asinīs (arī ieiet asinīs) kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu saturs.
- nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- pasacelties Kļūt turīgākam, bagātākam.
- iebandoties Kļūt turīgam (kā bandiniekam).
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- paralēlknaibles Knaibles ar paralēlām žokļu iekšējām virsmām biezāku priekšmetu saturēšanai.
- kņida Kņada; lieto savienojumā "kņidu kņadas" lai raksturotu pastiprinātu kņadu.
- reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
- ļekšīte Kociņš, ar kuru pietur un stabilizē spolīti dziju spolējot.
- pļērpe Kociņš, ar kuru pietur un stabilizē spolīti dziju spolējot.
- koda redundance koda īpašība saturēt vairāk rakstzīmju, nekā nepieciešams kodējamo objektu viennozīmīgai attēlošanai.
- taktētie dati kodētie dati, kas satur datu plūsmu un taktimpulsus.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
- keratohialīns Kodola sabrukuma produkts, satur dezoksiribonukleīnskābi; nav nekā kopēja ne ar keratīnu, ne ar hialīnu.
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs.
- mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
- motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1.
- pregnants Kodolīgs, ar saturu, nozīmīgs; svarīgs; īss.
- ķēdes reakcija kodolreakcija, kurā reakcijas produkti ir elementārdaļiņas, kas uztur šo reakciju; praksē zināma urāna un plutonija kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kurā atbrīvotie neitroni izraisa jaunu dalīšanos.
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- karioblasts Kodolu saturoša šūna, sevišķi to šūnu jaunā forma, kuru nobriedušās formas kodolu nesatur, piem., eritrocīti.
- adresāta kods kods, kas satur termināļa vai apkalpojošās programmas nosaukumu, kam adresēts attiecīgais ziņojums.
- vecumkoeficients koeficients, kas raksturo kāda procesa atkarību no vecuma.
- trimetilksantīns Kofeīns - alkaloīds, ko satur kafijas pupiņas un tējas lapas.
- koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu.
- resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus.
- kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
- garenflauta Koka pūšaminstruments, ko spēlējot tur perpendikulāri (pūšamā atvere instrumenta galā); bija izplatīts 16.-18. gs.
- kauķis Koka rokturis.
- sālskoks koka sālstrauks ar rokturi.
- koka arhitektūra koka stumbra un zaru biometrija (raksturīgie struktūras elementi).
- toveris Koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; liela koka baļļa.
- pakalnesis Koka trauks ar lokveida rokturi šķidra ēdiena nešanai strādniekiem uz lauka.
- cebris Koka trauks ar rokturiem.
- burte Kokā vai citur iegriezta maģiska zīme.
- burts Kokā vai citur iegriezta maģiska zīme.
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
- haltēri Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- koksnes aizsardzība kokmateriālu apstrādes paņēmienu kopums koksnes un tās izstrādājumu izturības palielināšanai.
- piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei.
- veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- noturkoks koks, kurš (ko) notur, balsta.
- piesūcināmība koksnes īpašība, kas raksturo tās spēju uzņemt aizsarglīdzekļus.
- koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai.
- sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
- baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes).
- radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
- šķiedrošana Koksnes u. c. celulozi un lignīnu saturošu materiālu smalcināšana, saberžot tos šķiedrās.
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- ploksna Koku slimība, kam raksturīga stumbra plaisāšana.
- čaukoties Koķetēt, uzturēt slepenas mīlestības saites.
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma.
- virspusējais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīga cistu veidošanās zarnu gļotādā.
- dziļais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīgas gļotu cistas zarnu zemgļotādas slānī.
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- joniešu orderis kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
- joniskais orderis kolonnu kārtojums, kam raksturīgs kapitelis ar volūtām, dziļas kanelūras, bāze; atšķiras ar salīdzinoši slaidākām proporcijām un izsmalcinātākām detaļām.
- kolons Kols, pieturzīme (:).
- mašīnkomanda Komanda, kas izteikta mašīnvārda formā, tās kods parasti satur operācijas kodu, operandu adreses un modifikācijas pazīmes.
- boks Komanda, ko tiesnesis dod bokseriem ringā, lai tie sāktu vai turpinātu cīņu.
- komandturnīrs Komandu turnīrs individuālā sporta veidā.
- specifiskā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo konkrētas līnijas hibrīdu produktivitāte.
- vispārīgā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo līnijas pēcnācēju vidējā prodiktivitāte daudzos krustojumos.
- optrons Kombinēta pusvadītāju ierīce, kas satur kopējā korpusā iemontētus divus elementus - gaismas avotu un tās uztvērēju.
- nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- raķešu turbīnu dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti turboreaktīvā un reaktīvā dzinēja elementi; kompresors, kas saspiež gaisu, piedziņai izmanto turbīnu.
- urodāns Kombinēts preparāts, kas satur piperazīnu un litiju, kuri ar urīnskābi veido viegli šķīstošus sāļus un veicina tās izdalīšanos no organisma.
- turbotaisnteces dzinējs kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- pļauku komēdija komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
- raksturu komēdija komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- komercpilnvarotājs Komercpilnvarojuma licences pārdevējs, kurš pret vienreizēju un/vai regulārām iemaksām licences ieguvējam piedāvā savu pieredzi, ražošanas iekārtas, metodes, produkta koncepciju, paturot kontroles tiesības par ražoto produktu kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu utt.
- cifci-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
- cific-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
- muzikālā komēdija komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām; arī operete.
- burleska Komiska rakstura skaņdarbs.
- klauns Komisks personāžs - viltīgs vientiesis - angļu drāmas vēsturē.
- raksturkomika Komisku raksturu atklāsme (mākslā).
- Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.).
- ceturtdaļstrēķis Kompasa rozes strēķa ceturtā daļa.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- standarts kompetentas valsts institūcijas vai firmas apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- tiesību normu piemērošana kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas
- valsts noslēpuma aizsardzība kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).
- viļņu funkcija kompleksa funkcija, kas figurē Šrēdingera vienādojumā un raksturo daļiņas īpašības kvantu mehānikā.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
- nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
- akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes).
- multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- liriķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgs lirisms (2).
- polistilistika Kompozīcijas paņēmiens, kas balstīts uz vairāku stilu apzinātu pretnostatījumu skaņdarba muzikālajā dramaturģijā.
- motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā); attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- komenda Komturija - bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
- komtureja Komturija.
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos.
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- Kominforms Komunistisko partiju informācijas birojs - organizācija sadarbībai starp dažādām komunistiskajām partijām 1947.-1956. g.; radās kā Kominternes turpinājums.
- Konota Konahta - vēturiska province Īrijas rietumos.
- sīrups Koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
- mirstības (epidemioloģiskā) pāreja koncepcija par (slimību un) nāves cēloņu struktūras vēsturiskām izmaiņām.
- finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- labbūtība koncepts, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi sociālo, ekonomisko un vides aspektu ietekmē.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- termofikācijas turbīna kondensācijas tvaika turbīna ar regulējamiem nozarojumiem.
- saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
- Andu kondors kondoru suga ("Vultur gryphus").
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos.
- diēnsintēze Konjugēto alkadiēnu (arī cikloaladiēnu) iedarbība ar savienojumiem, kas satur aktīvu dubulto saiti vai trīskāršo saiti.
- bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
- laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s).
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante.
- Pēra Konstantinopoles priekšpilsēta, kur uzturējās lielākā dala kristīgo bagātnieku un sūtņu.
- vazoneirotiskā konstitūcija konstitūcija, kam raksturīga vazomotorisko mehānismu labilitāte.
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- civilliste Konstitucionālas monarhijas likumā noteikta summa, ko ik gadus izsniedz monarham personīgām vajadzībām un viņa galma uzturēšanai.
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
- atloks Konstrukcijas elements detaļu savienošanai vai to malu izturības palielināšanai; neizjaucamā savienojumā to sametina, salodē, salīmē vai aizvalcē, izjaucamā - saskrūvē.
- stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- sabrukums Konstrukcijas vai to elementu stiprības, ilgizturības vai stabilitātes zudums kritiskajā slogojumā vai no temperatūras izmaiņām.
- jumta spraišļi konstrukciju elementi, kas novērš apakšējo kopturu deformēšanos un nodrošina tiem nemainīgu stāvokli telpā.
- lasāmatmiņas kasetne konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas.
- kontinenta zemūdens nomala kontinenta sauszemes daļas turpinājums zem ūdens.
- melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
- pozitīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir lielāks par organisma audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur vairāk nekā organisma audi.
- negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi.
- starpbilance Kontroles nolūkos gada laikā regulāri sastādāmās grāmatvedības bilances, kas var būt dienas, nedēļas, ceturkšņa, pusgada u. tml. bilances.
- noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes.
- trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- čaja trumulis konusveida skārda trauks ar rokturi (tējas vārīšanai).
- pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes.
- biedra nauda kooperatīvas sabiedrības biedra naudas iemaksa sabiedrības uzturēšanas un kopējo izdevumu segšanai.
- atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
- kopniecība Kopā turēšanās, sakars.
- kopturība Kopā turēšanās, vienotība.
- tukša kopa kopa, kas nesatur nevienu elementu.
- apakškopa Kopa, kas satur daļu dotās kopas elementu; atsevišķā gadījumā - arī visa dotā kopa.
- bezgalīga kopa kopa, kuras elementu skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli.
- alumnāts Kopdzīve pie vidējās mācību iestādes, kur audzēkņi saņem dzīvokli un uzturu.
- demogrāfiskie koeficienti kopējs apzīmējums vairāku tipu relatīviem statistiskiem lielumiem, kuri raksturo demogrāfisko notikumu biežumu un demogrāfisko struktūru stāvokli.
- stundisti Kopējs nosaukums krievu sektām, kas izveidojās no zemnieku kustības ap 19. gs. vidu un raksturojās ar celsmes sanāksmēm jeb stundām.
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
- kopraksturojums Kopējs, vienojošs raksturojums.
- kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus.
- Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm.
- mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā.
- kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
- arheofīti Kopš aizvēsturiskiem laikiem florā zināmas (pēc fosīlām atliekām) augu sugas.
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
- del. Korektūrā - iznīcināms, izdzēšams (lat. "deleatur").
- faolīts Korozijizturīga plastmasa no fenoiformaldehīdsveķiem un azbesta.
- nerūsošais tērauds korozijizturīgs tērauds, ko iegūst, pievienojot hromu (18-20%), niķeli (7-9%), un pakļaujot to termiskai apstrādei.
- everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu.
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
- ceturtdaļkorpuss Korpusa bieznes ceturtā daļa - 2,5 punkti.
- ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai.
- kortelis Kortelītis - ceturtdaļlitra degvīna.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ūdens kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
- etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- acetamīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mitrumuzturētājs, var radīt vieglu ādas kairinājumu.
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
- fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
- dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā.
- polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai.
- butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus.
- laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus.
- magnija oletsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var saturēt kancerogēnas komponentes.
- magnija lauretsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var saturēt kancerogēnas sastāvdaļas.
- kosmiskais lidojums kosmiskā lidaparāta lidojums, kam raksturīgas visas vai daļa no sekojošām fāzēm – starts, aktīvais posms, pasīvais posms, manevri kosmiskajā telpā un nolaišanās.
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
- kosmosa kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmiskais kuģis.
- kosmiskais kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmosa kuģis.
- kosmiskais (arī kosmosa) kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
- kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
- plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
- toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās.
- kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- spazmolīze Krampju apturēšana.
- emaljas krāsa krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
- lampjoni Krāsaini lukturīši apuguņošanai, kurus nes kārts galā.
- stipse Krāsas piesaistīšana; asiņošanas apturēšana.
- Sturmaki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sturmoviči" nosaukuma variants.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- trūpaina dzeja krāsota raiba dzija, šur tur sasieta ar diegu.
- pervēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; grimēties.
- ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
- ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
- HSB krāsu modelis krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness").
- paralometrija Krastu raksturojums ar skaitliskiem datiem.
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
- krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
- krāsainuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla krāsām.
- spilgtuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla spilgtumu.
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
- krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana.
- dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
- skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.).
- sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
- kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ.
- cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
- ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa.
- cretonne Kretons, ļoti izturīgs kokvilnas audums.
- saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- bursa Krievijā 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē - garīgā semināra nosaukums (sākumā semināra kopmītne, kur dzīvoja valsts uzturētie audzēkņi).
- doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
- filhelēņi Krievijā un Rietumeiropā - grieķu tautas atbrīvošanās kustības piekritēji (bieži arī aktīvi dalībnieki) grieķu cīņā pret turku jūgu 19. gs. 20. gados.
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana.
- petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
- Ivanuška Muļķītis krievu mitoloģijas tēls, kas bija mājas pavarda sargātājs un ģimenes tradīciju uzturētājs.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- Turku karš krievu-turku karš (1877.-1878. g.).
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni.
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
- personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- labošanas darbi kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām.
- cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos.
- flogozīns Kristāliska, slāpekli nesaturoša viela, kas izolēta no piogēnu koku kultūrām; izraisa strutainu iekaisumu.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze.
- sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana; šīs sektas locekļi.
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- baznīcas vēsture kristietības un baznīcas attīstības vēsture.
- pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
- adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums.
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
- prefācija Kristīgās liturģijas ievaddaļa, pateicība un slavinājums.
- krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
- nazareji Kristīgo sekta, kas piepaturēja arī dažas Mozus mācības.
- abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām.
- Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- teātra kritika kritikas nozare, kas analizē un vērtē sava laika teātra darbu un ir cieši saistīta ar teātra vēsturi.
- kvīru teorija kritiskās teorijas novirziens, kas skaidro dzimumu kā sociāli konstruētu patības daļu un pievērš uzmanību izmaiņām seksualitātes uztverē vēstures gaitā, kā arī jautājumam par seksualitāti kā varas objektu.
- lauzt kaklu krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt.
- boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim.
- psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
- pabs Krodziņš ar bāru, kur pārdod un lieto alkoholiskus dzērienus, tajā iespējams arī ieturēt maltīti.
- vācu gals kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus; turīgākie viesi šādā telpā vai telpās.
- cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa").
- reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā.
- kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem.
- nozencefālija Kroplība, kam raksturīgi galvaskausa un smadzeņu attīstības traucējumi.
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
- garose Krūka ar gariem rokturiem.
- riesti Krūmāji, kur riesta laikā uzturas medņi.
- raušķis krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi).
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls.
- Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
- nešu māte krustmāte; tā, kas nes, tur uz rokām, uzņemas aizgādniecību par krustbērnu
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
- bezstaru biksīšgrācija krūškorsešbiksītes - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs.
- fibrotorakss Krūškurvja pārmaiņas plaušu cirozes gadījumā; vienas puses procesu raksturo krūšu sienas iegrimums, skolioze, sirds novirze uz slimo pusi.
- grācija krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim; krūšturkorsete; krūškorsete.
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim.
- bumbvedējs Krūšturi.
- tesmeņsargi Krūšturi.
- pupu mizas krūšturis
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
- pupu veste krūšturis.
- kamzuļka Krūšturis.
- karātavas Krūšturis.
- ķibeķeikas Krūšturis.
- ļifčiks Krūšturis.
- ļifons Krūšturis.
- lipčuks Krūšturis.
- puptaļļa Krūšturis.
- pupturis Krūšturis.
- šņurauka Krūšturis.
- taļļa Krūšturis.
- taļļeņa Krūšturis.
- turnis Krūšturis.
- kružka Krūzes saturs.
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- čvarka Kubikmetra ceturtā daļa.
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce).
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos.
- dreifs Kuģa noturēšana uz vietas, kompensējot ārējo faktoru iedarbību ar dzinēju darbību.
- mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- atomkuģis Kuģis ar kombinētu kodolreaktora, tvaika turbīnas un elektrodzinēja iekārtas dzinēju.
- posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
- turbīnkuģis Kuģis, ko dzen tvaika vai gāzes turbīna; izmanto arī saliktu turbīnas un elektrodzinēju enerģētisko iekārtu, ar ko palielina kuģa manevrēšanas spējas.
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna.
- putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis.
- smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
- medniekmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem.
- prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
- vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
- blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
- spāre Kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
- protūra Kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis.
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
- kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- vēstures piemineklis kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- kulturoloģija Kultūras un kultūras vēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
- bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
- bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
- kultūrvēsture Kultūras vēsture.
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- etnoloģija Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība; kultūrantropoloģija.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji.
- Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
- bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls.
- gastroezofageālais atvilnis kuņģa satura atvilnis barības vadā.
- cikur Kur citur.
- ubi bene, ibi patria kur labi, tur dzimtene (kosmopolītisma princips).
- ubi concordia, ibi victoria kur saskaņa, tur uzvara.
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties (2).
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- kuļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- kūļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi); arī griezties.
- brošāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
- brošļāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
- kulcerēties Kustēties, šūpoties šurp un turp.
- žilbīties Kustēties, šurp un turp grozīties.
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- periodiskas svārstības kustība, kurai pēc noteikta laika (perioda T) visi kinemātiskie raksturojumi (ātrums, paātrinājums) atkārtojas.
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- cirkularitāte kustības modelis, ko raksturo kustība pa slēgtu vai atvērtu apli.
- tenteri Kustības, kas raksturīgas tam, kas tenterē.
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma un kas nodrošina tās izpildes procesa turpināšanu atbilstoši lietotāja prasībām.
- līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos).
- grupa MPEG kustīgu attēlu ekspertu grupa (angļu "Moving Picture Experts Group").
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši).
- svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
- zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt (2).
- šļandēt Kustināt šurpu turpu.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- izskoldrit Kustinot šurp un turp izkustināt, izkļūt no vietas.
- cūkkūts Kūts cūku turēšanai.
- šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem.
- bikvadrāts Kvadrāta kvadrāts, ceturtā pakāpe.
- zemdura Kvadrātu rinda vai svina pildenis katrā lappusē zem pēdējās rindas lappuses noslēgšanai un saturēšanai.
- lejbalsts Kvadrātu rinda vai svina pildenis, ar ko noslēdz katras lappuses salikumu pēc pēdējās rindas, lai to labāk saturētu.
- kvadrupolmoments Kvadrupola kvantitatīvais raksturojums, kas raksturo kvadrupola elektriskā lauka un ārējā elektriskā lauka mijiedarbības potenciālo enerģiju.
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
- oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu.
- energobilance Kvantitatīvu rādītāju sistēma, kas raksturo enerģijas resursu (uzņēmuma, valsts, reģiona) un to izlietojuma proporcijas.
- fizikālais vakuums kvantu lauka teorijas pamatjēdziens, kas raksturo šī lauka viszemāko enerģētisko līmeni.
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
- dīvainība Kvantu skaitlis, kas raksturo elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā (hadronus).
- šarms kvantu skaitlis, kas raksturo hadronus vai kvarkus.
- leptonlādiņš Kvantu skaitlis, kas raksturo leptonus un saglabājas visās mijiedarbībās; pieņem, ka leptoniem tas ir vienāds ar +1, antileptoniem - -1, pārējām elementārdaļiņām - 0; leptonu skaitlis.
- Bozes–Einšteina statistika kvantu statistika, kas raksturo daļiņu ar veselu spinu (bozonu) sadalījumu pa enerģētiskajiem stāvokļiem; kvantu daļiņas ir savstarpēji neatšķiramas.
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
- antikomunisms Kvēli naidīga izturēšanās pret komunismu.
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
- firbolgi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - senākie Īrijas iedzīvotāji, Īrijas iekarotāju ceturtā rase, mitoloģiska cilts, ko uzvarējuši danieši.
- Artura leģendas ķeltu leģendas par karali Arturu un viņa "Apaļā galda" bruņiniekiem, ko izmantojuši franču, vācu un angļu 12.-14. gs. bruņinieku romānu autori.
- Avalona Ķeltu leģendās svētlaimīgo sala jeb paradīze, bet leģendās par karali Arturu - varoņu zeme, ko pārvalda feja Morgana; parasti uzskata, ka tā atradās Anglijā, tagadējās Glastonbērijas vietā.
- Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
- Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks.
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs.
- Ereks Ķeltu un britu mitoloģijā - karaļa Artura Apaļā galda bruņinieks.
- ķaimerēties Ķepuroties, turēties pretim.
- čemurziežu zaļganā blakts ķermenis zaļgans ar tumšu zīmējumu, uzturas ziedu čemuros un barojas izsūcot šūnsulu no ziediem, ziedu kātiņiem.
- izliekts ķermenis ķermenis, kas līdz ar katriem diviem ķermeņa punktiem satur arī visus tos savienojošā nogriežņa punktus.
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
- parakentēze Ķermeņa dobumu pārduršana, lai nolaistu tur sakrājušos šķidrumu.
- ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- neiropātiskā konstitūcija ķermeņa un rakstura īpatnības, kas predisponē uz nervu slimībām.
- astēnisks tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām.
- ķinīt Ķert, saķert; aizturēt, arestēt.
- mienot Ķildot, strīdu uzturēt.
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
- peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos).
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos.
- reaģents Ķīmiska viela, kas ar kādu citu vielu reaģē tai raksturīgā veidā.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
- niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
- v-gāzes Ķīmiski savienojumi, kas satur fosforiltioholīna grupu.
- vī-gāzes Ķīmiski savienojumi, kas satur fosforiltioholīna grupu.
- sulfidēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar sēru; sērs veido sulfīdu, samazina virsmas berzes koeficientu un palielina nodilumizturību.
- silicēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar silīciju, lai palielinātu korozijizturību jūras ūdenī un skābēs.
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība.
- nitridēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids - metāla virskārtu piesātina ar slāpekli, kas veido nostiprinošus ķīmiskos savienojumus - nitrīdus; palielina virsmas cietību, nodilumizturību un korozijnoturību.
- borēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids, kurā instrumentu virskārtu piesātina ar boru; bors veido borīdus un stipri palielina virskārtas cietību, nodilumizturību, instrumenta noturību.
- aldoli Ķīmiskie savienojumi, kas satur gan aldehīdgrupu, gan hidroksilgrupu.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
- eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi.
- ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- dekoratīvais ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita turbaniformis").
- lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- tenākuls Ķirurģisks instruments griežamās vietas saturēšanai.
- vintage Labas ražas gads; nobriedis, labi nogatavojies; lieta, kas izturējusi laika pārbaudījumu.
- GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice").
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
- hondroangioma Labdabīga mezenhimoma, kas satur hondro- un angiomatozus elementus.
- fibroadenoma Labdabīgs dziedzera audzējs ar stipri attīstītiem fibroziem audiem, kam reizē ir fibromas un adenomas raksturs.
- Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
- ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
- apēdināt Labi paēdināt, apmierināt izsalkumu; uzturēt, dot uzturu.
- uzķeparāties Labi saimniekojot un daudz strādājot kļūt turīgam.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- pasažieru platforma labiekārtots, ar asfaltu vai betona plātnēm klāts laukums transportlīdzekļu stacijās vai pieturvietās pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī un izkāpšanai no tā.
- mīlināt Labināt, turēt par mīļu.
- glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu).
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
- saulains labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī [gaišs]{s:1826}
- kad tur vai no raga būtu lai tur vai kas, katrā ziņā, noteikti.
- aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
- karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
- perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne.
- laika rats laika gaita, vēsturiskā attīstība.
- sesija laika intervāls, kurā tiek uzturēts aktīvs savienojums, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp diviem datoru tīklam pievienotiem datoriem.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- momentānā vērtība laikā mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) skaitliskā vērtība jebkurā laika momentā.
- vidējā vērtība laikā mainīgu periodisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtība perioda laikā; sinusoidālas formas maiņstrāvai šīs vērtības ir vienādas ar nulli.
- epoha Laika moments, kam atbilst astronomisko novērojumu vai aprēķinu dati, kuri raksturo debess spīdekļu stāvokli.
- Bābeles gūsts Laika periods 1309.-1377. g., kad pāvesti bija spiesti uzturēties Aviņonā (t. s. "Aviņonas gūsts").
- vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
- glabāšanas laiks laika periods, kurā spēkratus vai to daļas nelieto, bet saglabā darba stāvoklī turpmākai ekspluatācijai; ilgstošai glabāšanai spēkratus parasti iekonservē.
- pirendelis Laika posma (parasti stundas) ceturtdaļa.
- ceturksnis laika posma ceturtdaļa.
- padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.).
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- aiztures laiks laika relejiem - regulējams laika posms starp signāla saņemšanas momentu un kontaktu sistēmas pārslēgšanas momentu; laika aizture.
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu.
- termiņuzturēšanās Laika ziņā ierobežota uzturēšanās (valstī).
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
- sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
- slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
- saltums Laikapstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
- Svētais laiks laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize.
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize.
- zīdīšanas periods laiks, kad jaundzimušo tur kopā ar māti un viņš pārtiek no mātes piena.
- saskaitīšanas/atņemšanas laiks laiks, kas nepieciešams datoram, lai aprēķinātu divu skaitļu summu vai starpību; šo laiku dažkārt izmanto datora ātrdarbības raksturošanai.
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- laidelēties Laisties (1) šurp turp.
- skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei.
- pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- piesūcināšanas laka laka, ko lieto elektrisko mašīnu un aparātu tinumu piesūcināšanai, lai palielinātu to mitrumizturību.
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2).
- dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
- fizoles Lakstaugu dzimta, tautā sauktas arī par turku pupām.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- spraustava Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- lāturis Lākturis (1).
- lāturs Lākturis (1).
- lākteris Lākturis.
- ugunslaktenis Lākturis.
- špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai.
- lukte Lampa, lukturis, lāpa.
- puzuris Lampas un vējluktura detaļa - trauks, kurā pilda kurināmo.
- lampadarijs lampu turētājs, īpašs statīvs ar vairākiem zariem, kur piekārt lampas.
- suņdvēsele Lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības.
- flambergs Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens.
- flambeau Lāpa, augsts, žuburains lukturis.
- daivaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
- pielapas Lapas pamata izveidojumi dažādā izskatā; piem., lapām līdzīgi veidojumi madarām; sīkas lapiņas rožu un pākšaugu dzimtās; turzīte (sk.) sūreņu dzimtā; ērkšķi ērkšķogām.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi.
- uzkula Lāpstas rokturis.
- noapaļošana Lapu, karšu, grāmatu u. c. stūru apstrāde spaistojamos aparātos vai mašīnās, veidojot tos ceturtdaļapļa formā.
- muļķēt Lasīt vai runāt bez izpratnes, iedziļināšanās saturā.
- lasītmāka Lasītprasme; māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
- laktāns Laterna, lukturis.
- latāns Laterna, lukturis.
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā.
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
- aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši.
- gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
- unciāļu raksts latīņu un grieķu raksta grafiskais veids, kam raksturīgi nedaudz ieapaļi lielie burti.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- c latviešu alfabēta ceturtais burts
- p latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- Maiami latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Floridas štatā, izveidojās 1930. gados, kad tur apmetās \~100 latviešu, 1980. gados, bija \~300 latviešu.
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- dzelzu māte latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības.
- Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- dainoloģija Latviešu tautas dziesmu pētniecība no visdažādākajiem kā satura, tā formas aspektiem.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā.
- celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- LCVVA Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs (spec.).
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- LDA Latvijas Dramaturģijas aģentūra.
- Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā.
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants.
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- Latviya Latvijas nosaukuma rakstība turku valodā.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
- VM Latvijas Vēstures muzejs.
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis.
- lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis.
- lopbarības rāceņi lauka rāceņi jeb turnepši.
- spēka lauks lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
- kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā).
- kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
- laidaru sistēma lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- PARA Lauksaimniecības ieņēmumu atbalsta programma ("programme of agricultural income aid").
- MARS Lauksaimniecības uzraudzība ar attālo izpēti ("project monitoring agriculture with remote sensing").
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- čorbadži Lauku iedzīvotāju virsslānis, turīgie zemnieki, vecākie Osmaņu impērijā, strādāja tiesu un administrācijas institūcijās, bija nodokļu ievācēji.
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
- ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
- rurāls Lauku; laukiem raksturīgs; lauciniecisks.
- country Lauku; lauku videi raksturīgs; lauku izcelsmes.
- sieka vieta laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības, pūrvietas ceturtā daļa.
- pāra laulība laulības forma, kurā laulības partneri ir viens vīrietis un viena sieviete; vēsturiska laulības forma, kurā laulības partneri piederēja pie dažādām dzimtām.
- šķiršanās laulības šķiršanas process, kas noslēdzas ar tiesas sprieduma par laulības šķiršanu stāšanos likumīgā spēkā; demogrāfisks process, kas raksturo laulību šķiršanu.
- himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas.
- optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās.
- perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai.
- vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi.
- vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats.
- kinokefali Leģendāra cilts, ko seno grieķu vēsturnieki lokalizēja Etiopijā un Indijā.
- Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri.
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs.
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
- hroniskā leikoze leikoze, kam raksturīgi lēni progresējoša gaita vai remisijas un recidīva mija; asinsainā līdztekus jaunajām leikocītu formām ir arī nobriedušās un pārejas formas.
- akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti.
- neiroleikoze Leikoze, kurai raksturīga nenobriedušu šūnu sakopojumi (blasti), kas bojā centrālo nervu sistēmu.
- sprindzēt Lēkāt šurp un turp.
- EOL Lekcijas beigas (angļu "end of lecture").
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- skatoloģiskā leksika leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus.
- norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
- pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- pārkāpt Lēnā gaitā atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- aizmūdīties Lēnām šurp vai turp doties.
- mārkstīt Lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt).
- govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība.
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- tiks Lēns, līdzsvarots, apvaldīts (par cilvēku, tā raksturu).
- štrumbante Lente vai gumijas izstrādājums zeķu nostiprināšanai; zeķtura gumija.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- suzerenitate Lēņa tiesību institūts, kura saturs raksturo, kura saturs raksturo augstākā lēņa kunga (sizerēna) tiesisko stāvokli.
- izlidleņķis Leņķis starp pacēluma līniju (stobra kanāla ass turpinājumu mērķēšanas brīdī) un izsviedes līniju (stobra kanāla ass turpinājumu brīdī, kad lode izlido no šaujamieroča stobra kanāla).
- direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
- ārleņķis Leņķis, ko veido trīsstūra vai daudzstūra viena mala ar blakus malas turpinājumu.
- lepot Lepni izturēties.
- dīdelēties Lepni šurp un turp jādelēt.
- uznesties Lepni, iznesīgi izturēties.
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama.
- takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
- zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija.
- liberalitāte Liberāla izturēšanās; liberāls raksturs; liberāli uzskati.
- Zemes iedarbības efekts lidaparāta aerodinamisko raksturlielumu maiņa, tuvojoties ekranējošai Zemes virsmai – mainās nesošo virsmu celtspēja.
- kritiskie režīmi lidaparāta lidojuma bīstamās brīvās kustības formas – griešanās, novelšanās, grīste –, kas attīstās, pārsniedzot ierobežojumu raksturlielumus.
- gaisakuģis lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēta no zemes vai ūdens virsmas.
- gaisa kuģis lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
- rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam.
- bremzes kāsis lidmašīnas nosēšanās aprīkojuma elements, kas aizķer aerofiniša trosi un aptur lidmašīnu uz skrejceļa vai uz kuģa klāja.
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas.
- pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums.
- planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem).
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- antabuss Līdzeklis alkoholisma ārstēšanai; teturams.
- galaktofīgs Līdzeklis piena sekrēcijas apturēšanai.
- hemostats Līdzeklis vai instruments asins plūsmas apturēšanai.
- sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
- ēterisks Līdzīgs ēterim (2); tāds, kas satur ēteri (2); arī viegli gaistošs.
- izotopiskais multiplets līdzīgu elementārdaļiņu grupa, kuras daļiņas stiprajās mijiedarbībās izturas vienādi.
- līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- līcin Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo darbības pastiprinājumu.
- līcan Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo darbības pastiprinājunmu.
- līcen Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo šīs darbības pastiprinājumu.
- komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- kārbata Liela alkšņa mizas turza.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- talasoīds Liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu.
- kaušinīca Liela karote, ko lieto ar abām rokām maisot katla saturu.
- dižmakšķeris Liela makšķere, ko uzstāda makšķerēšanas vietā, nevis tur rokā.
- pamatkarte Liela mēroga topogrāfiskā karte, kuras satura elementi un simboli ir obligāti citu mērogu topogrāfiskajām kartēm attiecīgajā valstī; kartogrāfiskā pamatinformācija vienā vai vairākos slāņos, kurus izmanto kā standartstruktūru papildus datu ievietošanai.
- igvarts Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai; igvāts.
- igvāte Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai; igvāts.
- igvāts Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai.
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- leluos aizdzereibys lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām.
- ģeosinklināle Liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās.
- kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
- kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls.
- truksnis Liela, tukša turza.
- C lielais latviešu alfabēta ceturtais burts
- P lielais latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
- širzutne Lielais tritons ("Triturus cristatus", senāk "Triton cristatus").
- grupveida turēšana lielāka dzīvnieku skaita turēšana vienā aizgaldā.
- Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna.
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
- Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km.
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
- nogurumizturības (ilgizturības) robeža lielākais spriegums, ko materiāls cikliski mainīgā slodzē iztur neierobežoti ilgi (pieņemts, ka ciklu skaits N ir 10 pakāpē 9).
- nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
- koncertskaņdarbs Lielas formas virtuoza rakstura soloskaņdarbs, kas paredzēts koncertizpildījumam.
- Laudamus Lielās svētku liturģijas doksoloģija (lat. "mēs slavējam Tevi").
- lenčs Lielbritānijā un dažās citās valstīs - otrās (vēlās) brokastis, ko ietur ap 11:00-12:00; vieglas uzkodas.
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- topčilar-aga Lielgabalnieku ģenerālis turkiem.
- neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- fulvoskābes lielmolekulāru, slāpekli saturošu organisko savienojumu grupa ar sarežģītu molekulāro uzbūvi; humusa sastāvdaļa.
- cerebroze Lielo smadzeņu deģeneratīva rakstura slimība.
- lendlordisms lielo zemes īpašumu sistēma, bija ļoti raksturīgs Lielbritānijā, tā pamatā - lendlordu monopols uz zemi.
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā.
- okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
- kandila Liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā.
- espadons Liels, smags zobens, ko turēja ar abām rokām.
- kā zvērs liels, spēcīgs; izturīgs.
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
- graudainība Lielu metāliskā sudraba daļiņu saskatāmība filmas attēlā, sevišķi raksturīga pirms 1930. g. ražotām filmām.
- megalomānija Lieluma mānija, vairākām psihozēm raksturīgs simptoms.
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
- teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
- berzes koeficients lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā.
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- viendimensijas lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar vienu vadmēru
- mijinduktivitāte Lielums, kas kvantitatīvi raksturo 2 vai vairāku elektriskās strāvas kontūru magnētisko saiti.
- izkliedes amplitūda lielums, kas kvantu mehānikā kvantitatīvi raksturo mikrodaļiņu un elementārdaļiņu izkliedi.
- bāriskais gradients lielums, kas raksturo atmosfēras spiediena maiņu attāluma vienībā spiediena krituma virzienā.
- volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients.
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu.
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
- reaktīvā jauda lielums, kas raksturo enerģijas apmaiņu starp ķēdes reaktīvajiem elementiem un enerģijas avotu; apzīmējums Q; mērvienība reaktīvais voltampērs (VA); sinusoidālai maiņstrāvai Q=Uisinφ.
- fotogrāfiskais platums lielums, kas raksturo fotomateriāla gaismjutīgā slāņa spēju objekta optiskā attēla spilgtuma atšķirības attēlot ar proporcionāliem fotogrāfiskajiem melnējumiem.
- brīvības pakāpe lielums, kas raksturo kādas sistēmas (atoma, molekulas, daļiņas, ķermeņa utt.) stāvokli.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma (elipses, parabolas vai hiperbolas) formu un fokālās īpašības.
- trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt.
- inerces tenzors lielums, kas raksturo ķermeņa masas izvietojumu telpā.
- deformāciju tenzors lielums, kas raksturo ķermeņa punktu stāvokli telpā pēc deformēšanas salīdzinājumā ar stāvokli pirms deformēšanas (matemātiskā formā attēlojams kā otrā ranga simetrisks tenzors).
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- radioaktīvā starojuma avota aktivitāte lielums, kas raksturo laika periodā notiekošo sabrukšanas aktu skaitu; mērvienība SI mērvienību sistēmā bekerels (Bq).
- iztvaikojamība Lielums, kas raksturo maksimāli iespējamo iztvaikošanu, ja mitruma daudzums ir neierobežots.
- lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu.
- hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas.
- palēninājums Lielums, kas raksturo palēninātu kustību; vienāds ar tangenciālo paātrinājumu, kurš vērsts pretēji ātruma vektoram.
- izšķirtspēja Lielums, kas raksturo radara spēju atšķirt divus tuvu lidojošus gaisakuģus.
- dekrements Lielums, kas raksturo rimstoša procesa pavājināšanās pakāpi.
- sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika.
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
- trieciena spēka impulss lielums, kas raksturo triecienu integrālā veidā, ievērojot trieciena spēka (F) izmaiņas laikā (t): S=∫Fdt.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- termodinamiskā aktivitāte lielums, kas raksturo vielu termodinamiskās īpašības šķīdumos.
- ātruma gradients lielums, kas vektoriāli raksturo ātruma funkcijas telpisko izmaiņu (izmaiņu uz garuma vienību), kas vērsta līmeņa virsmas normāles virzienā.
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- magnētiskā pretestība lielums, ko lieto magnētisko ķēžu aprēķinos, lai raksturotu magnētiskās ķēdes posma pretdarbību magnētiskajai plūsmai.
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- izkliedes matrica lielumu kopa (matrica), ar ko kvantu mehānikā raksturo sistēmas pāreju no viena stāvokļa citā, mikrodaļiņām vai elementārdaļiņām savstarpēji mijiedarbojoties (izkliedējoties).
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m.
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m.
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā.
- hidrauliskais lietderības koeficients lietderīgi izmantotā spiediena attiecība pret visu rīcībā esošo spiedienu; raksturo nelietderīgos spiediena zudumus.
- bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.).
- rindošanas teorija lietišķās matemātikas nozare, kas pēta tās masveida pieprasījumu apmierināšanas problēmas, kuras saistās ar pieprasījumu stohastiska rakstura apkalpošanu.
- nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm.
- lingur Lieto (parasti savienojumā ar "lengur"), lai raksturotu ko līkumotu, tādu, kas ir ar līkumiem.
- lengur Lieto (parasti savienojumā ar "lingur"), lai raksturotu ko līkumotu, tādu, kas ir ar līkumiem.
- kapu Lieto atkārtojumā kopā ar "kapāt" formām šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai.
- stiks Lieto atkārtojumā, lai raksturotu paātrinātus sirdpukstus.
- tripa Lieto atkārtojumā, lai raksturotu ritmiskas skaņas.
- klapada Lieto atkārtojumā, lai raksturotu zirga auļus.
- pur Lieto atkārtojumā, lai raksturotu, piemēram, braukšanu pa nelīdzenu ceļu.
- špukts Lieto ātras kustības raksturošanai, izvirzoties no kaut kā.
- špuks Lieto ātras kustības raksturošanai.
- špukt Lieto ātras kustības raksturošanai.
- guze Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
- atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
- pač Lieto lai raksturotu plunkšķi, kas rodas, kaut kam iekrītot ūdenī.
- kliukstēt Lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas.
- žvips Lieto ļoti ātras kustības raksturošanai.
- knietēt Lieto mēslu vaboles radītās skaņas raksturošanai.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- čau Lieto raksturojot ātras kustības.
- ķilku Lieto raksturojot zaķa lēcienu.
- ķilkām Lieto raksturojot zaķa lēcienus.
- kaušus Lieto savienojumā "kaušus kaut" šīs darbības intensitātes pastiprinājuma raksturošanai.
- kliedzen Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliedzien Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliedzin Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliegšus Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliegtin Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- šausmes Lieto, izsaucoties bailēs, briesmās, arī raksturojot ko pārmērīgu.
- īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
- nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
- plunks Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- tas pats Lieto, lai norādītu uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- protams lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; bez šaubām.
- saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
- salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, acīmredzot.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas; protams, saprotams.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- kušā Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- noi Lieto, lai pamudinātu turpināt sarunu, stāstīt tālāk.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- viens un tas pats lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- bet Lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- kur nu vēl, arī kur tad vēl lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2).
- redzēt Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
- spraukt Lieto, lai raksturotu ātru kustību.
- stirkt Lieto, lai raksturotu ātru un īslaicīgu paskarbu troksni, stirkšķi.
- dunkš Lieto, lai raksturotu atsevišķa sitiena troksni.
- dundu Lieto, lai raksturotu dobjas skaņas.
- knirkt Lieto, lai raksturotu īslaicīgu, ātru kustību.
- ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņaku Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- šaher-maher Lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu.
- šuher-maher Lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu.
- krabac Lieto, lai raksturotu pēkšņu grābienu, lēcienu.
- šmudūc Lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties.
- dripu Lieto, lai raksturotu ritmisku troksni.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
- ko nu lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- bez tam, arī pie tam lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam; turklāt.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- spudūkš Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
- lietotāja rokasgrāmata lietotājam paredzēts dokuments, kas satur informāciju, kura nepieciešama datu apstrādes sistēmas vai tās kāda komponenta izmantošanai.
- čaki Lietus dievi maiju teoloģijā, kas parasti tika attēloti grupās pa četri, un katra no dievībām tika saistīta ar vienu no debespusēm un sev raksturīgu krāsu.
- lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
- Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
- ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties.
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam.
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
- literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus.
- krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas.
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs.
- laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
- magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H).
- kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā.
- rinogramma Līkne, ko iegūst rinogrāfijas procesā, raksturo bronhu un bronhiolu muskulatūras tonusu, kā arī diafragmas un vēdera muskulatūras aktivitāti.
- hipsometriskā līkne līknes daļa, kas raksturo sauszemes augstumu izplatību.
- līcens Līks groza rokturis.
- uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- aizvēlināt Likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt.
- nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku.
- apstādināt Likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt.
- pārvietot likt cilvēkam mainīt atrašanās, uzturēšanās vietu, likt apmesties citā vietā
- pižināt Likt čurāt, pieturot bērnu.
- uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, uzturēt kādu.
- pieturēt Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
- Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
- nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai.
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
- izodinamija Likums, pēc kura dažādas uzturvielas var enerģētiskā ziņā aizvietot cita citu.
- abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību.
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām.
- linetols Lineļļas preparāts, kas satur nepiesātināto taukskābju esterus.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu. lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
- Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km.
- krēsliņš Linu kaudze (statiņš) uz lauka (parasti satur desmit saujas noplūkto linu).
- minturis Linu vai kaņepju mīstīklu rokturis.
- holesteatoze Lipīdā deģenerācija ar bagātīgu holesterīna vai tā esteru saturu, parasti aortas intīmā; holesterīna steatoze.
- fosfatīds Lipīds, kas satur fosforskābes un slāpekli saturošu atlikumu; pazīstamākie ir lecitīns, kefalīns un sfingomielīns.
- mielīns Lipīdu maisījums, kas ekstrahējams no nervšķiedrām; satur fosfatīdus un holesterīnu.
- cerebrozidoze Lipoidozes forma, ko raksturo kerazīna pārsvars ķermeņa taukos.
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- bostonvalsis Liriska, nereti arī sentimentāla rakstura amerikāņu salona deja, lēnā valša paveids 3/4 taktsmērā.
- kafēšantāns Liriskas, izklaidējoša rakstura dziesmiņas, ko izpilda restorānos un kafejnīcās.
- leģenda Liriski episka rakstura skaņdarbs ar tautisku vai reliģisku saturu.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
- felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru.
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
- erotografomānija Literārs ekshibicionisms, kas tiek aprakstītas seksuālas fantāzijas, ar kurām autors grib ierosināt un uzbudināt sevi un lasītāju, turklāt pats nereti palikdams nezināms.
- absurdisms Literārs virziens pēc 2. pasaules kara, it sevišķi dramaturģijā, ataino dzīves aplamības un tās bezjēdzību.
- nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu (neatkarīgi no izdošanas vietas un valodas).
- literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
- literatūras vēsturnieks literatūrvēstures speciālists; literatūrvēsturnieks.
- antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
- akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- kollekta Liturģijā lūgšana, ko nodzied pie altāra.
- leitūrgija Liturģija.
- liturģika Liturģijas teorija un vēsture.
- eihologions Liturģiska grāmata, kas satur trīs eiharistijas ritu tekstus un skaidrojumus, šo grāmatu tagad lieto Austrumu baznīcā.
- kollekte Liturģiska lūgšana.
- Maranatha Liturģiska pirmkristiešu formula (aramiešu valodā "mūsu Kungs, nāc!").
- doksoloģija Liturģiska slavas dziesma kristīgā dievkalpojumā.
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps.
- antifonijs Liturģisks dziedājums, ko pamīšus izpilda divi kori vai retāk solists un koris; antifona.
- salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
- Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
- Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
- akropatoloģija Locekļu patoloģija, galvenokārt ortopēdiska rakstura.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- dialoglodziņš Lodziņš displeja ekrānā, ar kura starpniecību lietotājs nodod pieprasīto informāciju sistēmai vai lietojumprogrammai, lai turpinātu tās izpildes procesu. Sk. arī ziņojumlodziņš.
- integrēta valsts informācijas sistēma loģiska valsts informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros vienotā informācijas laukā tiek uzturēti atsevišķu valsts informācijas sistēmu dati.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem.
- uzviņģot Lokoties šurp un turp uzvirzīties.
- s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā.
- augšupejošā zarna lokzarnas sākuma posms, kas ir resnās zarnas daļa, sākumā tā robežojas ar aklo zarnu, bet turpinājumā pāriet šķērszarnā.
- lejupejošā zarna lokzarnas trešais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir šķērszarnas turpinājums, kas tālāk pāriet S veida zarnā.
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots raksturs.
- liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
- Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs.
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas.
- ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
- precipitāts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
- konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem.
- ložāt Ložņāt šurpu turpu.
- ložņot Ložņāt šurpu turpu.
- lubene Lubu literatūra - viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.
- Akcijs Lūcijs Akcijs (Lucius Accius; 170. - ap 90. g. p. m. ē.) - romiešu dramaturgs.
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
- komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt.
- durtiņas Luktura atveramā sieniņa.
- pļembas Luktura lūpiņas, starp kurām atrodas dakts.
- fara Lukturis (automašīnai).
- fāra Lukturis (automašīnai).
- fāris Lukturis (automašīnai).
- spraude lukturis (kurā ieliek sveci).
- miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā.
- grozāmlukturis Lukturis, kas apgaismo ceļu atkarībā no priekšējo riteņu pagriešanas virziena, vai lukturis, kuru var pagriezt vēlamā virzienā objekta saskatīšanai vai darba zonas apgaismošanai.
- tālās gaismas lukturis lukturis, kas apgaismo ceļu transportlīdzekļa priekšā ar tālo gaismu.
- tuvās gaismas lukturis lukturis, kas apgaismo ceļu transportlīdzekļa priekšā ar tuvo gaismu (2).
- fanariks lukturis.
- lakteris Lukturis.
- lankters Lukturis.
- lāteris Lukturis.
- lāters Lukturis.
- lukteris Lukturis.
- lukturs Lukturis.
- majaks Lukturis.
- lākturītis Lukturītis (2).
- zempārsega lukturītis lukturītis, kas apgaismo motora telpu.
- gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus.
- LP Lumbālpunkcija (angļu "lumbar puncture").
- ļeveris Lupata, kas plivinās šurp un turp.
- haitura Lūpziežu dzimta ģints ("Chaiturus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
- kalnumētras Lūpziežu dzimtas ģints ("Satureja"), ārstniecības augs un garšaugs; pupumētra.
- svetecis Lustra, lampa, svečturis; Skalu iespraužamais lākturis; gaismas avots.
- lusināt Lutināt; labi uzturēt un gaidīt.
- ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties).
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
- plaušu vēzis ļaundabīgs audzējs, kas primāri izveidojies plaušā vai tur pārgājis no vēža citā orgānā.
- maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties.
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- cuksis Ļauns vīrietis, kurš uzvedas nekulturāli.
- turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
- apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi.
- izlecināt Ļaut šurp un turp lēkāt, izslīdēt.
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
- izlaist no rokām ļaut zust kam vērtīgam, noderīgam, nespēt, neprast ko saglabāt, paturēt.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
- streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu.
- ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs).
- kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- kā uguns ļoti ātri, neapturami.
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- askēze Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
- dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
- sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
- (no)turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos.
- kā no dzelzs ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs.
- kā lupata ļoti gļēvs, morāli nevarīgs, bezspēcīgs, tāds, kam ir vāja griba, raksturs.
- hiosciamīns Ļoti indīgs alkaloīds, ko satur vilkogas, driģenes un velnābols.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
- milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs; milzīgs (7).
- milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
- franksēze Ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā.
- seglu āda ļoti izturīga āda aizjūga piederumu izgatavošanai; izturīga pret sviedru, gaismas un berzes iedarbību.
- lemmuris Ļoti jauns kucēns, kas vēl stabili neturas kājās.
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.).
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- glums kā vēdzele ļoti manīgs, veikls; nenoturīgs, nenotverams.
- žuliks Ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu.
- sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
- sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- limsts Ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām.
- buru diegs ļoti resns un dilumizturīgs diegs buru šūšanai.
- purstaklis ļoti retināti austa, plāna un neizturīga drēbe.
- saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres; biešu cukurs; niedru cukurs.
- bez dvašas (biežāk elpas) ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- bez elpas (retāk dvašas) ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
- ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).
- krama vīrs ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis.
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis; arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- kā dadzis ļoti stingri, neatlaidīgi (turēties, ieķerties).
- bora Ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas.
- iznasāt Ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- paņirbēt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
- paņirbt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
- ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām); ļoti spēcīgs (par jūtām).
- tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti, tā lai redzēto paturētu prātā.
- situacionisms Mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta.
- ģeostatika Mācība par augsnes ražības uzturēšanu.
- heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm; vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
- kolorimetrija Mācība par krāsas kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas un raksturošanas sistēmām.
- mistēriosofija Mācība par mistērijām, kas mēdz piesavināties augstākās atziņas raksturu.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
- grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- diētika Mācība par saprātīgi iekārtotu dzīvi, uzturu.
- stādu morfoloģija mācība par stādu formu, par stādu ārējo un iekšējo uzbūvi un formu veidošanos individuālajā (ontoģenēze) un vēsturiskajā (filoģenēze) attīstībā.
- historika Mācība par vēsturiskā tēlojuma būtību un tehniku.
- meliorisms Mācība, ka pasaule un cilvēku sabiedrība vai kulturālā dzīve ar vispārējo attīstību un pašu cilvēku aktivitāti var kļūt vienmēr pilnīgāka.
- ahimsa Mācība, ka pret visu dzīvo (arī pret zemākajām dzīvības formām un pat pret elementiem) jāizturas godbijīgi un nevardarbīgi.
- reliģijas filozofija mācība, kas pētī reliģijas būtību un tās patiesību saturu.
- Kaucmindes mājturības seminārs mācību iestāde mājturības skolotāju sagatavošanai — Mājturības seminārs 1923.-1938. g. un Latvijas Mājturības institūts 1938.-1940. g.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
- trenažieris mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
- apgūšana Mācīšanās process, paturēšana atmiņā.
- cienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
- pievuicīt Mācot ietekmēt (kādu), panākt, ka (kāds) ko dara, izturas kādā veidā.
- damācīt Mācot ietekmēt, panākt, ka (ko) dara, izturas (kādā veidā).
- sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību.
- magmatisms magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums; magmas un magmatisko iežu veidošanās procesu kopums.
- sārmainie ieži magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija; alkālijieži.
- porfīriska struktūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
- porfīriska strultūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
- kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus.
- susceptibilitāte Magnētiskā uzņēmība - bezdimensionāls fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā.
- antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli).
- magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T).
- magniko Magnētisks materiāls uz dzelzs bāzes, kas satur kobaltu, niķeli, alumīniju un varu.
- mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO.
- hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%).
- magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā.
- enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls.
- asensvārdi Maģiski vārdi, ar ko aptur asiņu tecēšanu.
- asinsvārdi Maģiski vārdi, kam piedēvēta spēja apturēt asiņošanu.
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
- Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku.
- liegs Maigs (par emocijām); tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
- Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis.
- Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
- mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums.
- pārkāpt sev pāri mainīt savu dabu, raksturu, paradumus, rīkotie pretēji savai iekšējai būtībai.
- pārvietoties mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur.
- pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
- rezonanses pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar šauru frekvenču caurlaides joslu; parasti satur rezonanses LC kontūru.
- šļammāt Maisīt, šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
- kerka Maizes uzturdeva.
- krovņaks Maizes uzturdeva.
- hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
- houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās".
- čubināmzvērs mājdzīvnieks (parasti suns vai kaķis), ko tur mājās savam priekam, patikai; mīļdzīvnieks.
- ārtecis Mājdzīvnieks, kas skraida ārā un netiek turēts aizgaldā, kā aizgaldnieks.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- brīvā mājdzīvnieku turēšana mājdzīvnieku turēšanas veids, kurā dzīvnieki var novietnē brīvi pārvietoties.
- piesietā mājdzīvnieku turēšana mājdzīvnieku turēšanas veids, kurā dzīvniekus tur piesietus (stāvvietā) ar saiti, ķēdi vai sakām.
- pansija Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu.
- ķuptūzis Mājiņa putnu turēšanai.
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai.
- mājene Mājturība (mācību priekšmets).
- mājiks Mājturība (mācību priekšmets).
- menāža Mājturība, saimniecība.
- mājturībniece Mājturības kursu audzēkne.
- mājturībniece Mājturības speciāliste, retāk speciālists.
- lietusmākonis Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas.
- jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms.
- neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi.
- nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
- reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
- uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt.
- ekoloģiskā kapacitāte maksimālais populācijas blīvums, ko ekosistēma spēj ilgstoši uzturēt, saglabājot dabisko līdzsvaru.
- robežstiprība maksimālais spriegums, ko materiāls iztur nesagrūstot; to pārsniedzot, notiek materiāla sagrūšana.
- MPN Maksimāli pieļaujamā norma (ekoloģijā, kopā ar skaitlisko raksturojumu, piem., 3 MPN).
- abstrakts Mākslā - tāds, kam raksturīgs brīvs krāsu, līniju un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums.
- formālisms Mākslā - teorija un metode, kas noniecina mākslas saturu un absolutizē mākslas darbu formas nozīmi.
- gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- artefakts Mākslas darba apzīmējums kulturoloģijā.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- CIHA Mākslas vēstures starptautiskā komiteja (franču Comite International d'histoire de l'art).
- ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā); arī popārts.
- manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- avangardisms Mākslas virzienu kopums 20. gs. sākumā, kurus pārstāv dažādas modernismam raksturīgas stilistiskas izpausmes (kubisms, futūrisms, konstruktīvisms u. c.).
- olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens.
- angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti.
- ammofoss Mākslīgie mēsli, kuri satur amonija fosfātus un amonija sulfātu.
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- loda Mākslīgs zīds ar vilnas raksturu.
- menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu.
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai); mākslas darba žanrs, variants.
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
- racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
- naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms; naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- spraidīties Māksloti izturēties.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs.
- kukšyns māla pods ar tievu kaklu, vienu vai diviem rokturiem alus vai piena nešanai.
- immerītis Māla trauks ar rokturi, kurā uz lauka tiek ņemts līdzi šķidrs ēdiens.
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
- valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- malēnisks Malēniešu dialektam raksturīgs.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- ugunsizturīgie māli māli, kur ugunsizturība ir >1580 Celsija grādiem, parasti sastāv no kaolinīta, kam ir neliels citu materiālu piemaisījums; ugunsturīgie māli.
- eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
- malpigiji Malpigija vadi - posmkāju tipam raksturīgi izvadorgāni.
- keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus.
- oderējums malšanas iekārtu iekšpuses pārklājums ar nodilumizturīgiem materiāliem.
- māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni.
- mālīgsnējs Mālus saturošs.
- pamālijs Mālus saturošs.
- masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
- mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
- gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu.
- monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
- satvērējs manipulatora vai robota darba elements, kas nodrošina priekšmetu paņemšanu un noturēšanu noteiktā stāvoklī.
- komandu manipulators manipulators, kura kustības vada cilvēks, nosūtot komandas ar pogām, rokturiem u. tml.
- kaptjorščiks Mantzinis, uzturzinis (padomju armijā).
- niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
- valstsmonopolistisks Marksisma-ļeņinisma termins tādas valsts iekārtas raksturošanai, kas darbojas monopolu interesēs.
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
- pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den.
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
- tanki Masīvi, izturīgi saišu zābaki ar biezu zoli.
- konspirācija Maskēšanās, kaut kā turēšana noslēpumā.
- delarte Masku komēdija - itāliešu teātra veids, kas radās 16. gs. vidū; raksturīga teksta improvizācija un tipveida maskas - personāži, kas atkārtojas katrā izrādē; delartiskā komēdija.
- dračīt Masturbēt, onanēt.
- dročiķ Masturbēt, onanēt.
- dročīt Masturbēt, onanēt.
- droņīt masturbēt.
- dročeris masturbētājs.
- pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
- elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis.
- gāzes mašīna mašīna, kas pārveido gāzes enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piemēram, kompresors, ventilators, vakuumsūknis, pneimocilindrs, gāzturbīna).
- hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna.
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu.
- defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
- hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ.
- darbspēja Mašīnas spēja veikt noteiktas funkcijas, tehniskajiem raksturotājiem paliekot normas robežās; raksturo sistēmas drošumu.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību.
- kontrolaprēķins Mašīnbūvē pārbaudes precizēts aprēķins, ko izdara pēc konstrukcijas izstrādes pabeigšanas, lai garantētu tās izturību vai ilgizturību.
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
- loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
- integrālģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī dažus speciālos punktu, taišņu, plakņu u. c. ģeometrisku objektu raksturlielumus jeb mērus, kuri aprēķināmi ar integrēšanu.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- koeficients Matemātiska objekta vai transformācijas raksturlielums (piem., līdzības k.).
- dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību.
- variācija matemātiskajā statistikā – gadījumlieluma maiņas skaitlisks raksturojums.
- centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
- izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību.
- kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- eksponenciālie iedzīvotāji matemātisks modelis, kurš raksturo iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņas, ja ilgstoši saglabājas pastāvīgs augšanas temps.
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C.
- tehnoloģiskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pakļauties dažādiem apstrādes veidiem: liešanai, metināšanai, štancēšanai, apstrādei ar griešanu u. c.
- mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
- aukstumizturība Materiāla izturība zemā, negatīvā temperatūrā.
- ilgizturība materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
- materiāla punkta pārvietojums materiāla punkta stāvokļa maiņa, ko raksturo ar tā rādiusvektora vai trīs koordinātu izmaiņu laikā.
- ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
- salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
- nogurumizturība Materiāla spēja pretoties nogurumam; raksturo ar ilgizturību, ko mēra darba ciklos, lidojumos (aviokonstrukcijām), kilometros, stundās.
- kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu.
- silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
- sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu.
- mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
- bioloģisks materiāls materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā.
- termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
- personiskā (arī personīgā) lieta materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, atliecas uz kādu personu.
- personīgā lieta materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
- termodefektoskopija Materiālu sastāva un struktūras netieša noteikšana pēc to termiskajiem raksturlielumiem.
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības; kāda no šīm kustības formām.
- matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- pjedra Matu mikoze, kam raksturīga cietu mezgliņu veidošanās uz mata kutikulas.
- abenseragi Mauru 2(2) cilts Granadā, kura izturējās naidīgi pret karali Abu Hasanu, kurš tos visus lika ievilināt Alhambrā (mauru karaļu pilī, vēlākajā Granadas citadelē), un tur tos nogalināt (ap 1460. g.).
- raška Maza apaļa vanna ar rokturiem abās pusēs.
- arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
- lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai.
- MVF Mazā vēstures fakultāte (LU).
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
- nojumes veida mītnes mazas, vieglas pagaidu celtnes cūku turēšanai vasarā, lai aplokā pasargātu dzīvniekus no saules, vēja un lietus.
- osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija.
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.).
- dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
- mazizturīgs Mazliet izturīgs, neilgi izturīgs.
- pavāļoties Mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties.
- pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura.
- Mazovše Mazovija, vēsturisks novads Polijā.
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- sipka Mazs bērns, kas skraida šurp un turp.
- rokas dators mazs dators, ko var turēt vienā rokā un darbināt ar otru roku.
- globulārais leikocīts mazs klejojošs limfocīts zarnu kriptu epitēlijā; satur pilienus, kas ar eozīnu krāsojas košsarkani.
- voliks Mazs vienmasta kuģis turkiem.
- traliņš Mazs zvaniņš, ko izmanto kā rotājumu (piemēram, pie zirglietām, ragavām vai citur).
- trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); fiziski neizturīgs, vārgs.
- bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā.
- mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- līdiskā kvarta mažors ar augstu ceturto pakāpi.
- kaļiki MDMA saturošas tabletes.
- kaļosas MDMA saturošas tabletes.
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- borvazelīns Medicīnā lietojama ziede, kas satur borskābi.
- preventīvā medicīna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar veselības veicināšanu un uzturēšanu, izsargāšanu no slimībām, nevarības un priekšlaicīgas nāves.
- patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori; ģeogrāfiskā patoloģija.
- MVM Medicīnas vēstures muzejs.
- telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību.
- nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju.
- verucīds Medikaments, ko izmanto kārpu ārstēšanai, satur salicilskābi un etiķskābi.
- ripā Mednieku lietots ļoti precīza šāviena raksturojums gadījumā, kad dzīvnieks krīt uz vietas pēc ātra skrējiena un inerces ietekmē it kā vēl ripo.
- Mingrēlija Megrēlija, vēsturisks novads Gruzijā.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- vārpstu kārba mehāniska pārvada ietaise ar vairākām vārpstām, kas satur instrumentus; pievienojama darba galvai, izmantojot tās piedziņu.
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
- krāsošana Mehāniski un fizikālķīmiski procesi, ar ko iegūst noturīgu materiālu krāsojumu.
- triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā.
- slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
- nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi.
- mehanolamarkisms Mehānistisks virziens mācībā par organiskās pasaules vēsturisko attīstību; par evolūcijas virzošajiem spēkiem tas atzīst organismu mainīgumu un iedzimtību.
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem.
- puikskuķis Meitene, kurai patīk uzturēties, rotaļāties kopā ar zēniem.
- beibīgs Meitenēm raksturīgs.
- luņģinēt Meklējot skraidīt šurp un turp.
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
- pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%.
- mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis.
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos.
- ārstniecības melisa melisu suga ("Melissa officinalis"), garšaugs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu; citronmētra.
- ahromatiskās krāsas melnā, baltā un pelēkā krāsa, kuras raksturo tikai pēc vienas krāsas pazīmes - gaišuma.
- melnstrazds Melnais strazds ("Sturnus").
- melstrazds Melnais strazds ("Sturnus").
- ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi; titāna rūda.
- loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda.
- kara- Melns; vietvārdos bieži sastopama nosaukuma daļa turku tautu apdzīvotās zemēs.
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- melodramatisms Melodrāmai (2) raksturīgs dramatisms.
- puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte.
- memmesdēliņš Memmes dēliņš - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
- memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
- certoksnis Mēness ceturksnis.
- ceturknis Mēness ceturksnis.
- ceturksnis Mēness ceturksnis.
- griests Mēness ceturksnis.
- lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- supraselārā meningioma meningioma, kas attīstās virs turku segliem.
- meningisms Meningītam raksturīgi simptomi, kurus izraisa nevis iekaisums, bet cits kairinājums.
- menolipse Menstruācijas aizture vai trūkums.
- kriptomenoreja Menstrualo atdalījumu aizture, kuras cēlonis ir iedzimts vai iegūts maksts sašaurinājums.
- algomenoreja Mensturācija ar sāpēm.
- bromomenoreja Mensturācijas ar smirdīgiem izdalījumiem.
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- flikermetrs Mēraparāts mirgošanas raksturlielumu mērīšanai.
- emanometrs Mēraparāts radona satura noteikšanai atmosfērā.
- vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
- sobriamente Mēreni, atturīgi.
- sobrio Mēreni, atturīgi.
- temperance Mērenība, atturība, sātība.
- mērīgs Mērens, atturīgs.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- mērījumu sakritība mērījumu īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu tuvinājumu vienu otram, ja tie veikti vienādos apstākļos.
- mērījuma rezultāta kvadrātiskā novirze mērījumu rezultātu sadalījuma funkcijas parametrs, kas raksturo to izveidi.
- mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas.
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- mežsaimnieciskā ainava mērķtiecīgi apsaimniekots meža ainaviskais komplekss, kam raksturīga cilvēka veikta diferencēta kontrole vai uz mežu resursu racionālu izmantošanu vai aizsardzību vērsta iejaukšanās dabiskajā mežaudzes attīstībā.
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
- izšķirtspēja Mērs, kas raksturo mikroskopa, teleskopa vai citas optiskas sistēmas spēju veidot atdalītus attēlus objektiem, kuri atrodas tuvu cits pie cita.
- pakāpe mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
- Gloria Mesas daļa, parasti ar svinīgu raksturu.
- meshi Meshetijas turki, etniska grupa, Meshetijas novada Gruzijas DR pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, arī gruzīnu valodā, reliģija - Islāms.
- tiešie mēsli mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
- amonijmēsli Mēslojums, kas satur amonija sāļus.
- mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
- fosfora minerālmēsli mēslošanas līdzeklis, kurā galvenais augu barības elements fosfors (P) visbiežāk ir fosforskābes sāļu veidā; veicina citu barības elementu izmantošanu, palielina augu izturību pret sausumu un veldrēšanos, sekmē augu nobriešanu.
- enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi.
- bandāža Metāla gredzens uz mašīnu vai konstrukciju daļām nodilšanas samazināšanai un izturības palielināšanai.
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus.
- hromēšana Metāla izstrādājumu virsmas elektrolītiska pārklāšana (galvanostēģija) ar hromu, lai novērstu koroziju, palielinātu dilumizturību.
- pīpīte Metāla luktura daļa, kurā tika likta svece.
- ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība.
- spraislums metāla stīpas krāsns velves saturēšanai.
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
- tīrmetāls Metāls bez piemaisījumiem, tā saturs kādā izstrādājumā, monētā (zelta, sudraba), ko līdz 19. gs. mārīja mārkās.
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
- amorfs metāls metāls, kas, ļoti strauji atdzesēts, nekristalizējas, bet saglabā šķidrai fāzei raksturīgo nesakārtoto uzbūvi.
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
- galvanīts Metālu sālis saturoša masa, kas noderīga metālu gludināšanai un spodrināšanai, ieberzējot ar mitru drēbi.
- kordēt Metālu tehnikā apstrādāt darba rīku rokturus, padarot tos grubuļainus, vieglāk noturamus.
- greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
- paņoties Mētāt galvu šurp un turp (par zirgu karstā laikā).
- bumbuļot Mētāt kā bumbu šurp un turp; apmest kūleni.
- aerobioloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī dzīvo organismu (mikroorganismu, dažu kukaiņu), kā arī sēklu, sporu sadalījumu atmosfērā un šī sadalījuma sekas, kas ir atkarīgs no vēja, konvekcijas un turbulences.
- radiooglekļa metode metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
- molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli.
- atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
- perorālā kontracepcija metode, kad perorāli lieto kādu preparātu, parasti hormonālu savienojumu, lai apturētu ovulāciju un novērstu grūtniecības iestāšanos.
- dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi.
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm.
- zināšanu attēlošana metodoloģija, kas ir pamatā ekspertu sistēmu un zināšanu bāzu plānošanai un izmantošanai, kas raksturo noteiktu tēmu.
- stabilizācija Metožu un paņēmienu kopums, ko lieto, lai palielinātu materiālu izturību pret dažādu faktoru (temperatūras, gaismas, skābekļa u. c.) iedarbību pārstrādes, glabāšanas un ekspluatācijas laikā.
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija.
- Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā.
- jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods.
- triass mezozoja pirmais periods (pirms \~230-195 mlj. gadu), kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un pirmo zīdītāju parādīšanās; triasa periods.
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
- nogabals meža inventarizācijas pamatvienība – viendabīga meža platība, kurā ir vienādi audzi raksturojoši taksācijas dati, vienāds augšanas apstākļu tips un kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms.
- intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē.
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
- zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
- baltuzacu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Irania gutturalis”).
- gipīrs Mežģīne ar asi konturētu rakstu.
- tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
- tarzāns Mežonis, nekulturāls cilvēks.
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
- tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas.
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- barbamils Miega līdzeklis, kas pieder pie barbiturātiem, balts amorfs pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- nekrotiskā mielopātija mielopātija, kam raksturīga muguras smadzeņu nekroze.
- separāts miers miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- eirēniķi Miera ļaudis, kas atturas no polēmikas ticības konfesiju starpā.
- irēniķi Miera ļaudis, kas atturas no polēmikas ticības konfesiju starpā.
- lēnīgs Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
- lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- plosta arkls mietam līdzīgs, ar dzelzi apkalts baļķēns, ko izmanto plosta pakāpeniskai apturēšanai.
- Setaria verticillata mieturainā sarene.
- charophyta Mieturaļģes.
- mieturalgas Mieturaļģes.
- trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- lychnothamnus Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- nitellopsis Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- tolypella Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- menturis Mieturis - tradicionāls mājturības rīks, ko lietoja maisīšanai, vārot biezputru.
- kuļčēklis Mieturis (2).
- žukurs Mieturis (miltu putras maisīšanai); mietiņš.
- žukuris Mieturis (miltu putras maisīšanai).
- žeperis Mieturis miltu iejaukšanai ūdenī.
- žeperklis Mieturis miltu iejaukšanai ūdenī.
- mengriča Mieturis putras maisīšanai.
- zaru mieturis mieturis.
- dukuris Mieturis.
- jaukturis Mieturis.
- ķemburs Mieturis.
- ķencele Mieturis.
- kultnica Mieturis.
- kulturis Mieturis.
- menderiņš Mieturis.
- mentals Mieturis.
- mieturs Mieturis.
- žeberis Mieturis.
- žeburs Mieturis.
- žēpars Mieturis.
- žepere Mieturis.
- mieturu ilekss mieturu akmeņozols.
- Ilex verticillata mieturu akmeņozols.
- Myriophyllum verticillatum mieturu daudzlape.
- Fritillaria verticillata mieturu fritilārija.
- Hydrilla verticillata mieturu hidrilla.
- Malva verticillata mieturu malva.
- bastardmētra Mieturu mētra ("Mentha verticillata").
- Mentha x verticillata mieturu mētra.
- Polygonatum verticillatum mieturu mugurene.
- Plectranthus verticillatus mieturu plektrants.
- Salvia verticillata mieturu salvija.
- mieturveidīgs Mieturveida.
- radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
- sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- komplementācija Mijiedarbība starp diviem celulārajiem vai virusālajiem gēnu komplektiem vienā un tai pašā šūnā vai tā, ka šūna spēj funkcionēt arī tad, ja katrs gēnu komplekts satur mutantu vai nefunkcionējošu gēnu.
- lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
- pārtraukumainā ligatūra miju pārsējums augšpus inficētas brūces asiņošanas apturēšanai, ko palaikam atraisa asinsrites atjaunošanai.
- cisturetrogrāfija Mikcijas cisturetrogrāfija - urīna plūsmu novērošana urīnizvadkanālā.
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
- mikrocitoze Mikrocīti asinīs; raksturīga dažām anēmijas formām.
- kobalta mēsli mikroelementu mēslojums, kas satur kobaltu, piemēram, kobalta sulfāts, kobalta hlorīds un kobalta nitrāts.
- vara mēsli mikroelementu mēslojums, kas satur vara sāļus un rūpniecības atkritumus.
- arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture").
- mikrokristaloskopija Mikroķīmiska vielu kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir raksturīgu kristālisku nogulšņu veidošanās.
- ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
- amonifikācija Mikroorganismu izraisīta slāpekli saturošu organisku vielu noārdīšanās, kuras rezultātā veidojas augiem izlietojams amonjaks.
- puvums mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process; pūšana
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process.
- diegveida kristāli mikroskopiski monokristāli, kuru izmēri vienā virzienā ir daudzreiz lielāki nekā pārējos virzienos (tipiski 1–10 mm gari ar diametru 1–2 μm). D. k–iem praktiski nav defektu, to mehāniskā izturība tuva teorētiskajai.
- gludās ādas mikrosporija mikrosporija, kurai raksturīgi apaļi perēkļi, kuru centrā vērojama lobīšanās un perifērijā ir vezikulu valnītis.
- miksomatoze Miksomatozā jeb gļotainā deģenerācija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga multipla miksoma.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- ballonets Mīkstčaulas aerostata iekšējais nodalījums, ko pilda ar gaisu lai balona iekšienē būtu pastāvīgs gaisa spiediens un balons paturētu savu formu.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- otomane Mīksts dīvāns ar diviem ruļļiem un spilveniem, kas aizstāj atzveltni; turku dīvāns.
- ļemīgs Mīksts, sapuvis, neizturīgs.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
- militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta.
- apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei.
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
- patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg.
- Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu.
- metrese Mīļākā, ko mīļākais uztur; sevišķi 17. un 18. gs. Francijas karaļa mīļākā.
- Mimants Mimass - Saturna pavadonis.
- vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
- stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
- sēravots Minerālavots, kura ūdens satur sērūdeņradi.
- dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus.
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem.
- rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts.
- kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- fosformēsli Minerālmēsli, kas satur fosforskābes sālis.
- slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
- anhidrīts minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO~4~; Latvijā sastopams ģipšakmeņos sīku ieslēgumu veidā.
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
- andezīns Minerāls plagioklazu grupā; raksturīgs magmatiskajiem iežiem ar vidēju silīcijskābes saturu.
- badelīts minerāls ZrO~2~, cirkonija dioksīds, ugunsizturīgs materiāls.
- kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
- ortīts Minerāls, kas satur cēziju, itriju, lantānu u. c. elementus; radioaktīvs; to izmanto kā izejvielu retzemju elementu iegūšanai.
- pirohlors Minerāls, kas satur galvenokārt niobiju un tantalu; radioaktīvs.
- tantalīts Minerāls, kas satur tantalu.
- brannerīts Minerāls, kas satur titānu, urānu, toriju un itriju; no brannerīta iegūst urānu.
- uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
- otenīts Minerāls, kas satur urānu; stipri radioaktīvs; to izmanto urāna un urāna savienojumu ieguvei.
- fergusonīts Minerāls, komplicēts oksīds, kas satur niobiju, itriju, tantalu, titānu, urānu, toriju.
- kamasīts minerāls, kristāliskās dzelzs un niķeļa sajaukums; satur dzelzs meteorīti.
- kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
- argentīts Minerāls, tumšs, svinpelēks, izcelsme epitermāla, sudrabu saturoša rūda.
- sērūdens minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža; sērūdeņraža ūdens.
- radona ūdeņi minerālūdeņi, kas satur radona gāzi.
- izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas.
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- alohtonā minoritāte minoritāte, kas izveidojusies kādā valstī pārskatāmā vēstures periodā.
- metmioglobīns Mioglobīna oksidēšanās produkts, kas satur trisvērtīgo dzelzi.
- miksomioma Mioma, kas satur miksomatozus audus.
- neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
- hronomirāža Mirāža, kurā vērojami vēsturiski sižeti vai vēsturiskas celtnes, kas vairs neeksistē.
- virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru.
- profesionālā mirstība mirstība, kuras līmeni nosaka indivīdu nodarbinātības raksturs.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
- gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- buras gredzens misiņa riņķis, ko iešuj buras stūros, lai palielinātu tās izturību.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
- mitēties Mitināties; uzturēties.
- novietne Mītne (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) turēšanai.
- Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta.
- asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes.
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
- mitrumizturīgums Mitrumizturība.
- fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem.
- cementa apmetums mitrumizturīgs, mazplastisks cementa javas apmetums.
- kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai.
- koksnes līdzsvara mitrums mitrums, uz kuru tiecas žūstoša koksne, ja to iztur vidē ar nemainīgiem parametriem (temperatūru un gaisa mitrumu).
- ūdukšņains Mitrumu saturošs, ūdeņains.
- ūdokšnājs Mitrumu saturošs.
- ūdoksnis Mitrumu saturošs.
- ūdūkšnājs Mitrumu saturošs.
- svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
- handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
- spīrināties Mocīties, spārdīties, turēties pretim.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
- maksi mode mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi; mini mode.
- mini mode mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi; minimode.
- midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- konceptuāls modelis modelis, kas apraksta datu bāzu saturu un struktūru, kā arī dod iespēju lietotājam pārskatīt speciāliem lietojumiem nepieciešamās datu bāzes daļas.
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī).
- metamodelis modelis, kas atspoguļo un raksturo citus modeļus un ar kura palīdzību analizē citus modeļus
- kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai paredzētu paliekošo kļūdu skaitu, nepieciešamo testēšanas laiku un citus līdzīgus raksturojumus, kas tiek izmantoti, izvērtējot programmatūru.
- pozētājs Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas.
- tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 -3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- reps modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
- supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
- dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
- fenokopija Modifikācija, kura rodas, ārējai videi iedarbojoties uz gēna realizēšanos pazīmes attīstības procesā, un kura kopē pazīmes, kas raksturīgas citam genotipam vai atsevišķiem tā elementiem.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm.
- parahora Molekulas konstante, kas raksturo vielas blīvumus šķidrā un gāzveidā, kā arī virsmas spraigumu.
- orte Monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
- panmongolisms Mongoļu tautas cenšanās pēc pasaules iekarošanas; šīs idejas vēsturiska reminiscence.
- kāghāns Mongoļu-turku valdnieku tituls, saīsinātā formā hans.
- limonēns Monociklisks terpēns, ko satur daudzas ēteriskās eļļas, terpentīns; izmanto pārtikas un parfimērijas rūpniecībā.
- melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti.
- monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
- Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums.
- monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
- pils Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- apakšmorēna Morēnu apakšējā kārta, kas satur pelēko morēnu mālu vai merģeli, kas radies vecākā ledus laikmetā.
- submorfs Morfa strukturāli mainīgā daļa, kas paplašina vai samazina pamatmorfēmu.
- narkofīns Morfija un narkotīna mēkonāts, satur apmēram 30% morfija un apmēram 43% narkotīna, lieto tur, kur vajadzīga opija iedarbība bez blakus vielām.
- citomorfoze Morfoloģiskas pārmaiņas šūnā tās dzīvības laikā; šūnu daudzuma vai rakstura pārmaiņas audos.
- čoperis Motocikla tips ar pagarinātiem un paaugstinātiem stūres rokturiem.
- hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids; mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- motorvagonu ritošais sastāvs motorvagoni un piekabes vagoni pasažieru pārvadāšanai, no kuriem tiek veidoti elektrovilcieni, dīzeļvilcieni, turbovilcieni un automotrisas.
- enduro Motosacensību veids - izturības brauciens.
- policistronālā ribonukleīnskābe mRNS molekula, kas satur ģenētisko informāciju vairāk nekā viena polipeptīda sintēzei.
- kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
- funikulārais mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas skar balto vielu, sevišķi mugurējo saišķi, raksturīgs ļaundabīgajai mazasinībai.
- spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
- epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā.
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
- mahdisti Muhameda Ahmeda piekritēji Sudānas tautas cīņā pret turku un ēģiptiešu virskundzību.
- mensālmuižas Muižas, kuras noderēja bīskapiem uztura piegādāšanai.
- bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti.
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
- nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- mērkaķīgs Muļķīgi ārišķīgs, ākstīgs; tāds, kas izturas, rīkojas nepiemēroti, nepiedienīgi.
- lollis Muļķis; tas, kas rīkojas, izturas bērnišķīgi.
- munsterēt Munsturēt.
- munstrullis Munsturrullis.
- zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1).
- ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
- plegzna Mūrnieka darbarīks virsmas līdzināšanai (mazs dēlis ar rokturi).
- patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana.
- hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- aga Mūsdienu Turcijā - turīga zemnieka uzrunāšanas forma; dažreiz arī personvārda sastāvdaļa.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā.
- musturots Musturains.
- Rabi II musulmaņu kalendāra ceturtais mēnesis.
- ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām.
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums.
- mudžtahids Musulmaņu skolotājs, kurš, pamatojoties uz savām zināšanām un autoritāti, pieņem juridiska rakstura lēmumu vai dod slēdzienu; liela autoritāte šiītu islāmā.
- gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu.
- šļemmāt Mutē kaut ko valstīt šurp un turp.
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- kinomuzejs Muzejs, kas vāc, saglabā, dokumentē, pētī, izstāda un popularizē nozīmīgus kinovēstures materiālus.
- muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku.
- kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils; kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana.
- segue mūzikā aizrādījums lappuses beigās, ka skaņdarbs vēl nav galā, bet turpinās nākamā lappusē
- cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls).
- sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
- fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
- oratorijs Muzikāla drāma, kuras saturs ņemts no svētajiem rakstiem, bet vēlāk no pasaulīgās dzīves; oratorija pamats ir koris, bet bez tā piedalās arī orķestris un solisti; oratorija.
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem; šāda žanra darbs, izrāde.
- atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
- pas d'action muzikāli dejiska forma, kurā tiek risinātas baleta dramaturģiskās kolīzijas.
- ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.).
- dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- bezrocība Nabadzība, mazturība.
- spelunka Nabadzīgs vai netīrs dzīvoklis, vispār katra šaubīga rakstura vieta, krogus vai lokāls 2.
- nacionālā valoda nācijas valoda, kas izveidojusies uz tautības valodas bāzes noteiktā vēsturiskā periodā līdz ar nācijas veidošanos.
- Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos.
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi.
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
- nacboli Nacionālboļševiki - cilvēki, kuru uzskatiem raksturīgs nacionālistiskas un komunistiskas (boļševistiskas) ideoloģijas savienojums, nacionālboļševistiskas partijas (organizācijas) biedri.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības.
- onihogripoze Naga slimība, kam raksturīgs naga ķermeņa sabiezējums un saliekšanās.
- nāgasvarams Nagasvarams - indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu.
- stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem.
- kaltūnis Nagu slimība, kam raksturīga to drupšana.
- ienaidība Naids; naidīga izturēšanās.
- Maitreja Nākamais Buda, pirmais no nākotnes budām; budisti tic, ka laiku pa laikam pasaulē parādās jauns buda, lai uzturētu zināšanas par pareizo ceļu.
- nākamceturtdien Nākamajā ceturtdienā.
- a. f. nākošajā gadā (lat. "anni futuri").
- pārnākt Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
- plīvu pūce nakts plēsēju putns ar visai raksturīgu seju, Latvijā reti.
- namturība Nama uzturēšana un apsaimniekošana.
- pritanejs Nams, kur grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes.
- mājkopība Namturība, nama apsaimniekošana.
- hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture.
- autoirumācija Narcisma paveids, sava dzimumlocekļa kairināšana ar mēli un lūpām; orālā masturbācija.
- ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
- Monodon monoceros narvaļu suga, kuras vīrišķiem īpatņiem raksturīgs 2-3 m garš uz priekšu vērsts ilknis.
- NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency").
- nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- NAS Nātriju nesaturošs (angļu "no added sodium").
- rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes.
- ašars Naturālais (dažreiz naudas) nodoklis musulmaņu zemēs; 20. gs. atcelts.
- ln Naturālais logaritms, t. i. logaritms, kura bāze ir skaitlis e=2,7182818...
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- NP Naturalizācijas pārvalde.
- e naturālo logaritmu bāze (e=2,71828…)
- fakultāte Naturālo skaitļu rindas progresīvs turpinājums.
- vesels skaitlis naturāls skaitlis ar zīmi + vai –, arī 0.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
- kvarta Naudas vienība - viena ceturtā daļa no rubļa jeb 25 kapeikas.
- bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums.
- zibšņuguns Navigācijas zīmju signāls ar raksturīgiem īsiem gaismas uzliesmojumiem (zibšņiem), kuriem seko ilgāks tumsas brīdis.
- slīpnazis naža asmens ar 2 rokturiem koku stumbru mizošanai, izlīdzināšanai u. tml.
- apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet.
- drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
- gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri.
- tartaļa Neapoles tautas komēdijas raksturīga maska.
- hiperemēze Neapturama vemšana.
- kā lavīna neapturami, neatvairāmi, arvien pieaugot apjomā.
- katatīmija Neapzināts pārdzīvojumu komplekss ar sekundārām slimīgām pārmaiņām apziņā; emocionālo faktoru ietekme uz psihisko procesu saturu, raksturu un norisi.
- leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
- poriomania Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, shizofrēnijas gadījumā.
- poriomānija Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, šizofrēnijas gadījumā.
- akrāzija Neatturība, pašsavaldīšanās trūkums.
- mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
- plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens.
- skapens Nebēdīga rakstura sulaiņa tēls italiešu komēdijās.
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti.
- apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
- grābt dievam acīs necienīgi izturēties pret dievu.
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- uzniecināt Nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties.
- paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu.
- palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt.
- ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena (skaitot no pirmdienas).
- želberēt Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- želberēties Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- fokāls nefrīts nefrīts, kad iekaisums skar tikai atsevišķus nieru stromas vai glomerulu rajonus; raksturīgs nieru insuficiences vispārējo simptomu trūkums.
- akūts nefrīts nefrīts, kam raksturīga proteinūrija un hematūrija bez edēmas un hipertonijas.
- pretstūrēšana Negaidītas un nevēlamas uzlūvēšanas un citu viļņu izraisītu kursa maiņu novēršana, izmantojot stūres lāpstu, tādējādi ieturot izvēlēto kursu.
- sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties.
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
- vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- žabals Negatīvi raksturojama persona.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
- biskvīta apdedzināšana neglazētu smalkkeramikas izstrādājumu pirmā apstrāde, lai iegūtu tālākai apstrādei nepieciešamās īpašības, galvenokārt mehānisko izturību.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji.
- Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
- nabadzīgs Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- nabags Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- spļaut virsū (arī uz ko) neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
- pasamaisīties Neilgu laiku uzturēties kādā vietā.
- pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
- paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību.
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- mioneiroma Neiroma, kas satur muskuļaudus.
- distrofoneiroze Neiroze, kas radusies nepietiekama uztura dēļ.
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
- internēšana Neitrālas valsts teritorijā iegājušu karojošas valsts militārpersonu aizturēšana un atbruņošana.
- ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti.
- triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra.
- triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla.
- aizturēt Neizmaksāt; ieturēt _(biežāk)_
- balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
- krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
- lauzt sirdi neizturami, pārlieku sāpināt kādu.
- dzelžains Neizturams, grūti paciešams; nežēlīgs, varmācīgs.
- neiespējams Neizturams, neciešams.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- šņargļi Neizturīga, vāji savērpta dzija.
- nestiprs Neizturīgs (parasti par priekšmetiem).
- frigolabils Neizturīgs pret aukstumu.
- koktolabils Neizturīgs pret vārīšanu.
- glēvs Neizturīgs, vājš.
- adalīns Nekaitīgs miega līdzeklis, balta kristāliska viela, satur bromu.
- haotiska kustība nekārtīga, jucekliska kustība; piemīt, piemēram, gāzes un šķidruma daļiņām (turbulentā kustībā).
- pauturs Nekastrēts vērsis vai auns; pautturis.
- čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā; čičunčā.
- nešpetnība Nekrietna, ļauna izturēšanās, rīcība, runa.
- robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem); arī pirmatnēji spēcīgs.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- nelaipnība Nelaipna izturēšanās, rīcība, runa.
- īgns Nelaipns, skarbs (par raksturu), īgnas dabas cilvēks.
- neldzība Neldzīga izturēšanās, rīcība, runa.
- holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
- pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
- punkts neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- ekloga Neliela apjoma instrumentāls skaņdarbs ar pastorālu raksturu.
- novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
- šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs.
- pieturas punkts neliela pieturvieta.
- Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils.
- aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
- aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta.
- aizkrāsns Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta.
- skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
- gultele Neliela, arī neizturīga gulta.
- paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
- Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm.
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
- kariete neliels 17. gs. pulkstenis, ko var ievietot speciālā misiņa kārbā ar misiņa pamatni unrokturi augšdaļā.
- parabole Neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2).
- zurdze Neliels avotiņš ar neskaidru, dzelzi saturošu ūdeni.
- oligohīmija Neliels barības putriņas saturs zarnās.
- pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- igvartis Neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem.
- tušs Neliels fanfaru rakstura skaņdarbs, ko atskaņo apsveikumam svinīgos gadījumos.
- pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelīde.
- prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelūdija.
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
- ostiņa Neliels trauks ar rokturi.
- vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
- vienroķis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
- rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; vienrocis.
- nelegālā nodarbinātība nelikumīga ekonomiska rakstura darbība, kad konkrētas personas netiek vai nevar tikt nodarbinātas likumīgā veidā vai konkrētā darbības joma ir nelikumīga.
- elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību.
- granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
- nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
- apstādināt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
- apturēt Neļaut veikt, turpināt (darbību).
- gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri.
- mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
- know-how Nemateriālo ieguldījumu sastāvdaļa, kas ietver tehnisko dokumentāciju, izstrādājumu paraugus, komerciāla rakstura ziņas, norādījumus par ražošanas organizāciju u. c. informāciju; pieredze, zinātība.
- pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt.
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
- nekurnieks Nemiera pilns, kāds, kurš nekur neuzturas ilgstoši.
- ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties.
- jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
- dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
- lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
- buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties.
- dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties.
- kņosīties Nemierīgi izturēties.
- žaukstīties Nemierīgi izturēties.
- brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
- kūlēties Nemierīgi pārvietot šurp un turp bez reālas vajadzības.
- beznāves Nemirstīgs, neizpostāms, izturīgs.
- unspieģelība Nenopietna izturēšanās, vēlme jokoties.
- vēja grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks; vējagrābslis, vējgrābslis.
- gaisa grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks.
- distropija Nenormāla, ekscentriska izturēšanās.
- vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
- orhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka novietošana sēklinieku maisiņā un nostiprināšana tur.
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula.
- ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto).
- plitars Nenoteikts, viegla rakstura cilvēks.
- cūkas mezgls nenoturīgs savienojamais mezgls.
- cūkmezgls Nenoturīgs savienojamais mezgls.
- gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils.
- vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- tukšs kā izšauta plinte Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
- uzspļaudīt Neņemt (ko) vērā, ignorēt (ko); nievājoši izturēties (pret ko).
- pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki.
- monoblastoma Neoplazma, kas satur monoblastus un monocītus.
- kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija.
- mezioklūzija Nepareizs sakodiens, ko raksturo apakšējā zobu loka izvirzījums uz priekšu attiecībā pret augšējo loku.
- aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
- zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras.
- mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
- kontinuācija Nepārtraukta turpināšana; saistība.
- perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
- grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
- mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
- plūksnāšana Nepatīkama parādība iespiešanas laikā, kad iespiežamā krāsa turas stingrāk pie iespiežamās formas nekā papīra.
- Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos.
- žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
- dienišķā maize nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekļi katrai dienai.
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs.
- ļurbība Nepieklājīga, neestētiska izturēšanās, rīcība (parasti alkohola reibumā).
- kā lops nepieklājīgi, nekulturāli.
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
- negausīgs Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
- alkēni nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti, vispārējā formula C~n~H~2n~.
- poliolefīni Nepiesātināto olefīnu (etilēna, butilēna) polimēri; termoplastiski, ar labu mehānisko un ķīmisko izturību.
- koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
- inutrīcija Nepietiekama uzture.
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- denutrīcija Nepietiekams uzturs; novājējums no nepietiekama uztura.
- trombopātija Nepilnīga, nepietiekama asinsrece; stāvoklis, kam raksturīga spontāna asiņošana bez trombopēnijas.
- demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu.
- bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
- izlaist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot.
- laist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot.
- (iz)laist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot.
- katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
- katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
- reliņa statnis nerūsoša metāla balsts, kurā iever reliņa aizturtroses, tos piestiprina vienādā attālumā virs klāja visapkārt bortiem.
- horeofrāzija Nervoza vārdu vai frāžu atkārtošana, nepievēršot uzmanību to formai vai saturam.
- beneceptors Nervu aparāts, kas piegādā nervu centriem labvēlīga rakstura stimulus.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- neirostatuss Nervu sistēmas stāvokļa apraksts slimības vēsturē.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- pirška Nesaturīgs cilvēks.
- piršķis Nesaturīgs cilvēks.
- pirslis Nesaturīgs cilvēks.
- ļeveris Nesaturīgs, āverģēlīgs cilvēks.
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2).
- bezkodulīgs Nesaturīgs, tukšs.
- bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos).
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
- miglains neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par saturu, domām, priekšstatiem)
- nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
- pārnest Nesot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sāpīgais nefrīts nespecifisks sarežģījums; raksturīga sāpīga kapsulas sabiezēšanas, ko izraisa neskaidras etioloģijas iekaisums.
- inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
- aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
- amilodispepsija Nespēja sagremot ar cieti bagātu uzturu.
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- bezputrinieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu.
- moninieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu.
- monenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- monnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- pagasta nespējnieks (arī nabags) nespējnieks, ko uzturēja pagasts.
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto stāju, iepriekšējo izturēšanās veidu; beigt izlikšanos.
- nojukt Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
- ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
- pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
- īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem.
- jēdzienu lauks nestrukturēta tematiski saistītu jēdzienu kopa, kuru sakārtojot veido konkrētas nozares jēdzienu un terminu sistēmu.
- netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
- pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti.
- banderša Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētāja.
- banders Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētājs.
- nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
- cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds.
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
- burāt brīvi no kursa neturēt jahtu kursā, bet, izmantojot izdevīgāku vēja virzienu, iet apmēram uz vajadzīgo pusi.
- nopļundurot Neturēt solījumu.
- tergloties Neturēt vārdu.
- krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- minstināties Neturpināt runāt, vilcināties runāt tālāk.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) - piemēram, par parādībām dabā.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko.
- pārstāt Neturpināties, izbeigties (par darbību, stāvokli).
- neuzmācīgs Neuzbāzīgs, atturīgs, pieklājīgs.
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
- nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
- perfidija Neuzticība, vārda neturēšana, nodevība.
- muisterēt nevajadzīgi izrīkot, sūtīt šurp un turp.
- sildīt Nevajadzīgi turēt bumbu spēlē.
- dracāties Nevaldāmi izturēt, trakot plosīties.
- nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- nevarēt izlēkt no savas ādas laukā (arī ārā) nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- penka Nevārītas olas saturs.
- trušīties Nevarot aizmigt, grozīties šurp un turp.
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- gūboties Neveikli izturēties, vilcināties.
- gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties.
- lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties.
- vīzīgs Neveikls, lempīgs (pēc izturēšanās).
- vaina nevēlama (piem., rakstura, personības, ārienes) īpašība
- sekstings nevēlama, aizskaroša seksuāla rakstura ziņu, attēlu vai video sūtīšana, izmantojot modernās tehnoloģijas.
- traucēt Nevēlami ietekmēt (dzīvnieka) izturēšanos.
- kaitēšana Nevēlamu seku tīša vai netīša izraisīšana ar apzinātu rīcību, izturēšanos.
- pārpļaustīt Nevērīgi šur un tur pļaut.
- vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
- nodulārais nekrotiskais dermatīts nezināmas etioloģijas slimība, kam raksturīgi polimorfi izsitumi, mezgliņi, čūlas, kreveles, rētas un hiperpigmentācija.
- identifikācija Nezināmas vielas vai materiāla dažādu īpašību noteikšana un salīdzināšana ar jau zināmo objektu tiem pašiem raksturojumiem un konstantēm.
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
- zoosadisms Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
- dzert (arī sūkt) asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi.
- sūkt asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi.
- raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties.
- bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
- pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
- nefrons Nieres strukturāls un funkcionāls pamatelements.
- prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši.
- Lefkoša Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukums turku valodā ("Lefkoşa").
- naidēt Nīst, naidīgi izturēties.
- riezties nīsties, nelabu prātu uz kādu turēt.
- nivose Nivozs - ceturtais mēnesis franču revolūcijas kalendārā (sniega mēnesis).
- nivoze Nivozs - franču revolūcijas kalendārā ceturtais mēnesis, no 21. decembra līdz 19. janvārim.
- notabļi No 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji.
- skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
- kiklopu mūri no aizvēsturiskiem laikiem Grieķijā un Itālijā atlikuši lieli akmeņu blāķi.
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra.
- haimatogens No asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi.
- pina No auduma vai kāda cita materiāla šūta šaura josta, saite apģērba daļu sasiešanai, saturēšanai.
- ragaža no aukliņām pīts maisveida tīkliņš ar rokturiem.
- serdes dēlis no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēts dēlis, kas satur necaurzāģētu serdi.
- zemeņturza No bērza tāss vai alkšņu mizas gatavota kārba zemeņu ievietošanai; šāda kārba kopā ar saturu.
- adventīvs No citurienes nākošs vai nācis.
- diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
- deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem.
- fosforīns No dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju.
- čača No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
- čačis No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
- magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs.
- fibrīna pavedieni no fibrogēne radušies pavedieni, kas izveido biezu un izturīgu tīklu; nodrošina asinsrites hemostāzi, jo tīklā ieķeras asinsķermenīši.
- vemšana No gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās.
- vieglā šamota izstrādājumi no izdegošas piedevas saturošas šamotaa masas izgatavoti izstrādājumi, ko izmanto siltumizolācijai augsttemperatūras iekārtās.
- fokštaga ar gropi no izturīga nerūsoša materiāla izgatavota stingra fokštaga ar gropi buras priekšējam līķim; tā paredzēta arī rollfoka ierīcē, ar kuru buru ierīēvē, uztinot uz štagas.
- kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji.
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu.
- čāska No koka mizas gatavota turza, tūta (ogošanai).
- tummaks No koka mizas izgatavota turza.
- lignocelluloza No koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas.
- gadījumprocess No laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu.
- keramika no māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai.
- parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; vazelīneļļa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
- kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus.
- melnais krīts no ogli saturoša māla šīfera pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- glidīns No stērķelēm atbrīvots kviešu miltu preparāts, satur 96% olbaltuma, 3% sāļu, 1% lecitīna.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- humoss No turku zirņiem, sezama sēklu un eļļas maisījuma, garšvielām, citronu sulas un ķiplokiem gatavota pasta.
- nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- glazētās grīdas flīzes no virspuses glazētas, spožas vai matētas nodilumizturīgas flīzes ar saķepušu smalkgraudainu drumstalu.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- stagnīns No zirgu liesas iegūts dzelteni brūns pulveris, ko lietoja intramuskulāru iešļircinājumu veidā asiņošanas apturēšanai.
- ihtulīni No zivju oliņām dabūjamas fosforu saturošas olbaltumvielas.
- nobls Nobless - tāds, kas uzvedas, izturas smalki, cēli.
- vācelis Nocīgs apzīmējums kādam, kas nespēj noslēpumu pie sevis paturēt.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- masturbēt Nodarboties ar masturbāciju; onanēt.
- tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus.
- banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
- leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- metoikions Nodoklis, ko seno grieķu pilsētās maksāja ārzemnieki par tiesībām tur dzīvot.
- filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala.
- noķīpāt Noēst; izlietot (uzturam daudz vai visu).
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu).
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
- nācināt Nogatavināt (novāktus augļus turot saulainā vietā, līdz pilnīgai nobriešanai).
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos.
- mēmie ieži nogulumieži, kas nesatur organismu atliekas, pēc kurām varētu noteikt to ģeoloģisko vecumu.
- fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos.
- novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- nobraukāties Nogurt braukājot šurp un turp, arī nonākt līdz spēku izsīkumam.
- plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa.
- akadēmiskais Nokavēšanās ceturtdaļstundu.
- radioaktīvie nokrišņi nokrišņi, kas satur radioaktīvās vielas un apkārtnē rada radioaktīvo piesārņojumu.
- paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; nievas.
- nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; paļas.
- neapturams Nolieguma divdabis --> apturēt.
- neatturams Nolieguma divdabis --> atturēt.
- neizturams Nolieguma divdabis --> izturēt.
- neizturēts Nolieguma divdabis --> izturēt.
- uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem.
- licen Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- licin Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- disforija nomākts garastāvoklis, kas saistās ar īgnumu, nemieru, ļaunumu, raksturīgs, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem.
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
- atsisties Nonākt līdz šķērslim, kas aptur virzīšanos tālāk.
- aizvandīties Nonākt, kustoties šurpu turpu.
- aizskraidelēt Nonākt, skraidot šurpu turpu.
- tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība.
- uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
- par Norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu.
- no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves, uzturēšanās vietu.
- ar Norāda uz (piemēram, trauka) saturu.
- iš- Norāda uz aizturi, uz šķērsli.
- išo- Norāda uz aizturi, uz šķērsli.
- okso- Norāda uz asu, skābu, ātru; skābekli saturošu savienojumu.
- par- Norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma.
- pāra- Norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma.
- pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
- par Norāda uz darbības, stāvokļa saturu.
- ar Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
- ar Norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu.
- viss Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
- tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
- bez Norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu.
- tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
- ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme.
- pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur.
- pie tam norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam; turklāt.
- veids norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
- ar Norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu.
- semi- Norāda uz pusi, daļu, daļēju raksturu.
- pats Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- viens Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- -pole Norāda uz saistību ar pilsētu, pilsētas daļu, ko raksturo noteiktas pazīmes.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās; norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa); līdz šim brīdim.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
- aiz Norāda uz to, kam pieskaras, ko tver, ved, tur u. tml.
- ar Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
- kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
- tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
- trof- Norāda uz uzturu, barošanos.
- trofo- Norāda uz uzturu, barošanos.
- sito- Norāda uz uzturu.
- top- Norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju.
- topo- Norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju.
- tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, laikposms) turpinās, tiek turpināts.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- tālāk Norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to; turpmāk.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni.
- priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- priekšā Norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml); norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- gar Norāda, ka kas šurpu turpu virzās ap ko.
- vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks; arī turpmāk.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
- orto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
- spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana; spiedien-.
- spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
- all- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- allo- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- vairs Norāda, ka šajā momentā, brīdī, arī laikposmā kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- pārtraukuma vektors norāde uz vietu atmiņā, kur tiek glabāta rutīna, kas veic pārtraukumu apkalpošanu, tas satur rutīnas adresi un izmanto to, lai izsauktu rutīnu, kad programmai nepieciešama tās izpilde.
- vitālā indikācija norādījumi ārstēšanai, kas motivēti ar nepieciešamību novērst dzīvību apdraudošus apstākļus, piem., asiņošanas apturēšana.
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
- repulsīvs Noraidošs, atturīgs.
- normohromija Normāla eritrocītu krāsa, kas norāda uz normālu hemoglobīna saturu.
- NTP Normāla temperatūra un spiediens (angļu "normal temperature and pressure").
- dekstrinoze Normālam metabolismam neraksturīgu polisaharīdu uzkrāšanās audos.
- definitīvās normas normas, kas satur tiesisko parādību definīcijas, jēdzienus.
- apbūves zemes normatīvajos aktos juridiski noteikta platība, kas nepieciešama ēku un būvju celtniecībai un uzturēšanai.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
- dūmainība normējams spēkratu vai motora ekspluatācijas īpašību parametrs, kas raksturo izmešu optisko blīvumu; viens no izplūdes gāzes raksturojošiem parametriem.
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- definēt Norobežot un precīzi raksturot (jēdzienu).
- aizgalds Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli.
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
- grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
- simetrijas elementi nosacīti ģeometriski palīgtēli (plaknes, asis, centrs), ar kuru palīdzību raksturo kristālu.
- elektronegativitāte Nosacīts lielums, kas raksturo atoma akcepta spēju (spēju saistīt elektronus).
- raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas.
- ekspozīcijas skaitlis nosacīts skaitlis, kas raksturo uzņemšanas apgaismojuma lielumu, pēc kura nosaka optimālo ekspozīciju.
- cietā koksne nosacīts termins, kas pieņemts gk. lapkoku koksnes raksturošanai.
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- atšifrēt Noskaidrot (saīsinājumu saturu).
- magnētiskais dipols noslēgta elektriskās strāvas kontūra ekvivalents, ko raksturo magnētiskais dipola moments, kas ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un tās ietvertā laukuma reizinājumu; par magnētisko dipolu var uzlūkot arī magnētu.
- dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā.
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus.
- zaķiriķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
- zanačiķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
- nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē.
- nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- kļamka Nospiežams durvju rokturis.
- kļampa Nospiežams durvju rokturis.
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
- izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
- attieksmes inokulācija nostājas / attieksmes noturīguma pakāpeniska nostiprināšana.
- cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu.
- nošaudīties Nostumdīties, noskraidīties šurpu turpu.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- uzraksts notariāls apliecinājums, ko izdara uz notariālā kārtībā taisītiem aktiem un citiem notariāli apliecināmiem dokumentiem, tā saturs ir atkarīgs no notariālā akta vai apliecinājuma rakstura un veida.
- nospraust ceļu noteikt mērķi, turpmāko darbības virzienu, dzīvesveidu.
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- identificēt noteikt, pazīt; konstatēt (ko vai kādu pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piem., aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- valsts forma noteikta forma, kurā izpaužas valsts saturs, raksturo valsts varas organizāciju; izsaka to, kā šī vara ir organizēta un tiek realizēta.
- aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
- adreses lauks noteikta komandas vai ziņojuma daļa, kas satur adresi.
- M2X Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, plašā nauda, kas raksturo valsts naudas sistēmu; tā ietver apgrozībā esošo skaidro naudu bez atlikumiem banku kasēs, pieprasījuma noguldījumus un termiņnoguldījumus.
- pas Noteikta rakstura dejiska kustība (pas de chat, pas de basque).
- dienesta atzīme noteikta satura uzraksts, ko uz dokumenta oriģināla vai tā atvasinājuma izdara tā saņemšanas, izpildes vai nosūtīšanas procesā.
- ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
- darba perioda tabulas noteikta vecuma vīriešu un sieviešu ekonomisko aktivitāti raksturojošu statistisko rādītāju sistēma.
- bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
- pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli; pietura (1).
- pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi; pieturvieta.
- siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; šādai formai atbilstošu zīmju kopums.
- subsistēma Noteiktai sistēmai pēc apjoma un satura pakļauta apakšsistēma.
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
- veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- gaisa kondicionēšana noteiktām prasībām atbilstošu gaisa parametru iegūšana un automātiska uzturēšana slēgtās telpās, izmantojot atbilstošu tehnisko līdzekļu kopumu – gaisa kondicionēšanas sistēmu.
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai.
- signālrādītāji Noteiktas formas un krāsas gaismas, apgaismojamās vai neapgaismojamās tāfeles vai lukturi ar nosacītiem apzīmējumiem vai uzrakstiem, kas dod lokomotīvju brigādei papildu informāciju par kustības maršrutu, attiecīgu iekārtu atrašanas vietu un stāvokli.
- redzamie signāli noteiktas krāsas luksofori, tāfeles, karodziņi, lukturi, diski, signālrādītāji un signālzīmes ar raksturīgu signalrādījumu skaitu un savstarpējo izvietojumu, signāluguņu degšanas režīmu un pārnesamo signāltāfeļu formu.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, telpā, ierīcē).
- noziedzīga nodarījuma stadijas noteikti noziedzīgās darbības attīstības posmi, kas kvalitatīvi atšķiras pēc bīstamās darbības rakstura un atspoguļo vainīgās personas nodoma realizācijas dažādas pakāpes.
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu).
- nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko); arī nostāja.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- izturēts Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
- profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums.
- interpunkcija Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos.
- mācīšanās noteiktu psihes, rakstura, personības īpašību veidošana, attīstīšana sevī
- darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē); nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums kādas darbības veikšanai.
- robežrežīms Noteikumu un normu sistēma, kas nosaka iebraukšanas, pagaidu uzturēšanās, dzīvošanas, pārvietošanās un darbu veikšanas kārtību pierobežas zonā (joslā).
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- vēstures rats (arī ritenis) notikumu vēsturiska attīstība, vēsturiskās attīstības process.
- tenendo Notis izturot.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai.
- sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai.
- nomarinēt Noturēt (pārāk ilgi), aizkavēt.
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt dievu (par kādu, par ko).
- pārlūgt Noturēt aizlūgumu.
- noturēt līdzsvaru noturēt ķermeni līdzsvarā.
- džonglierēt Noturēt līdzsvaru; laipot.
- munsturēt Noturēt militārās apmācības.
- mišāties Noturēt misi.
- mišoties Noturēt misi.
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- balanksēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- sasaturēties Noturēties līdzsvarā.
- nosaturēties Noturēties.
- pasaturēties Noturēties.
- noturīgums Noturība (1).
- noturīgums Noturība (2).
- saturs noturība, stingrība.
- praids noturīga 6-12 īpatņu grupa lauvu populācijā (parasti ar vienu barvedi).
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- sistēmas struktūra noturīgs sistēmas elementu iekšējo saistījumu kopums, kas nodrošina sistēmas veselumu un pašidentitāti.
- ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- stabils Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām).
- stiprs Noturīgs, nemainīgs (par ideju, uzskatu, u. tml.).
- stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
- konstitūcija noturīgu psihofizisku īpašību kopums, respektīvi, psihofizioloģiskā uzbūve.
- rama Noturīgu stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- attvaiks Novadāmais tvaiks, kas paliek neizlietots tehnoloģiskā procesā (piem., tvaicēšanā, kondensācijas tvaika turbīnā).
- Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni.
- aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
- noturināt Novaldīt, atturēt.
- nopīnēt Novaldīt, noturēt (lopus) vienā vietā.
- karšu rekognoscēšana novecojušu topogrāfisko karšu satura korekcija atbilstoši jaunajām apvidus īpatnībām.
- standartizētā novērošana novērošanas veids, kuru raksturo stingri noteikta procedūru secība un tiek veikta saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu.
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām.
- glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē.
- īslaicīgā glabāšana novietotu spēkratu turēšana īslaicīgos darba pārtraukumos, kas parasti nav ilgāki par diviem mēnešiem.
- apeidoze Novirze no slimībai raksturīgās klīniskās vai histoloģiskās ainas.
- parnasisms Novirziens franču dzejā 19. gs. 2. pusē, ko raksturo stingrs formas kults un tieksme pēc ideju skaidrības.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms.
- soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- linčtiesa Noziedznieka, aizdomās turētas personas vai politiska pretinieka (šaurākā nozīmē - nēģeru) sodīšana bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma (parasti ASV).
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- vecāku varas atņemšana nozīmē to tiesību atņemšanu, kas izriet no radniecības ar bērnu un pieder vecākiem līdz laikam, kad bērni iegūst pilnīgu rīcībspēju, kā arī dažu likumā paredzēto personisko un mantisko tiesību atņemšanu, to skaitā uzturlīdzekļu saņemšanu no pilngadīgiem bērniem.
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu.
- prāts Nozīme, saturs; arī jēga.
- jēga Nozīme, saturs.
- semēma Nozīmes, satura vismazākā vienība, kurai ir korelativitāte ar atbilstošu formas elementu.
- šķīrējpazīme Nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
- strangulācija Nožņaugšana; kādas ķermeņa daļas saspiešana, ar ko aptur asinsriti.
- bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti.
- dezoksiribonukleotīdi Nukleozīdu fosforskābes esteri, kas satur dezoksiribozes.
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
- grest Ņemt ļaunā, turēt aizdomās.
- aizcerēt Ņemt vērā, paturēt cerībās.
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- ņerras Ņerru ņerrām - kaķu un suņu plēšanās raksturojums.
- bistjē ņieburkrūšturis.
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- katafāze Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu; katafātisms.
- katafātisms Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- ideja Objektīvā ideālisma filozofijā - pasaules vēsturiskās attīstības pirmcēlonis.
- pusapohromatisks objektīvs objektīvs, kas satur fluorīdu; īpašību ziņā atrodas starp ahromatu un apohromatu.
- CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture").
- standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture").
- Db Obligācija (angļu "Debenture").
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem.
- adamantinoma Odontogēns audzējs, kura uzbūve atgādina zoba emaljas orgāna aizmetņa uzbūvi; audzēja audi var būt blīvi vai saturēt cistas, pildītas ar dzidru šķidrumu.
- demisija Oficiāla (valdības, ministra, amatpersonas vai amatpersonu grupas) atteikšanās turpmāk izpildīt amata pienākumus.
- pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē.
- valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- demisionēt Oficiāli atteikties turpmāk izpildīt amata pienākumus (par valdību, ministru).
- atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
- raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus; arī dokuments.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
- mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- Jaunogre Ogres pilsētas daļa tās rietumu malā, arī dzelzceļa pieturpunkts.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā.
- redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas.
- tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
- getīts Oksīdu klases minerāls, izplatīts dzelzi saturošu minerālu dēdēšanas produkts; brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa.
- padēklis Ola, kas ir ielikta mājputna ligzdā, lai panāktu, ka tas tur dēj.
- padēkle Ola, ko atstāj mājputnu ligzdā, lai putns tur neatmestu dēšanu.
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metaferrīns Olbaltumvielu preparāts, kas satur koloidālu dzelzi; lieto pret anaimiju un hlorozi.
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
- strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā.
- dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
- truhaķ Onanēt (masturbēt).
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- angiostomija Operācija (asins) vada atvēršanai un kaniles ievadīšanai tajā uz ilgāku laiku, lai iegūtu tā saturu.
- pārnešana Operatīvās atmiņas satura pārsūtīšana palīgatmiņā un otrādi.
- COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem.
- EXE datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne, kuras vārda paplašinājumā ietilpst sufikss "EXE", kuru izmanto, lai apzīmētu datni, kas satur pārvietojamu izpildāmu programmu.
- omnopons Opija alkaloīdu maisījums, kas satur apmēram 50 procentus morfīna.
- durj Opijs, anaša, stipras iedarbības narkotiskas vielas saturošas tabletes.
- opozicionāls Opozīcijai raksturīgs.
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus.
- daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību.
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede).
- zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti.
- kompaktdisks Optiskais disks, lielas ietilpības atmiņas ierīce dažāda rakstura diskrētās informācijas uzglabāšanai.
- cietvielu lāzers optiskais kvantu ģenerators, kura aktīvā vide ir dielektriski kristāli un stikli, kas satur optiski aktīvus centrus (piemaisījumi – retzemju metālu vai pārejas metālu joni, krāsu centri), kuru enerģētiskie līmeņi tiek izmantoti inversijas apdzīvotības radīšanai.
- flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem).
- realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- kompozīts orderis orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- katafrakse Orgāna ieslēgšana metāla ietvarā, lai saturētu to īstajā stāvoklī.
- atvilnis Orgāna satura atpakaļplūsma no zemāk esoša orgāna uz augstāk esošu.
- ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
- kopulācijas orgāni orgāni, kam ir spermas ievadīšanas funkcija (dzīvniekiem, kam raksturīga iekšēja apaugļošanās).
- OLED Organiskā gaismas diode; gaismas diode (LED), kas satur organisku pusvadītāju materiāla slāni starp elektrodiem.
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
- pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
- gallskābe Organiska skābe, ko satur zalkšu sūreņu droga.
- betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi.
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju.
- sulfoskābe Organiska, sešvērtīgo sēru saturoša skābe.
- organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
- vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam.
- bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- diazonija savienojumi organiskas vielas, kuru sastāvā ir raksturīgā grupa R–N=N^+^–X^–^ (R – parasti ir aromātisks gredzens, bet X^–^ ir skābes anjons); plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā.
- spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus.
- diazoamīni Organiski savienojumi, kas satur atomu grupējumu -N=N-NH-.
- ketēni Organiski savienojumi, kas satur grupējumu >C=C=O ar 2 kumulētām dubultsaitēm.
- diazosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulai raksturīgs ar 1 oglekļa atomu saistīts diazogrupējums.
- biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem.
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
- floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
- atoksils Organisks arsēna savienojums, kas satur 37,69% arsēnika; lietoja pret sifilisu, anaimiju, miega slimību.
- krezols Organisks fenolu rindas savienojums, ko satur akmeņogļu, kūdras, arī kokogles darva.
- skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
- dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa, kas dzīvajā dabā nes ģenētisko informāciju; DNS.
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle).
- gvajakols Organisks savienojums aromātiskajā rindā, pirokatehina monometilēteris, ko satur skābarža darva; iegūst sintētiski.
- acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
- vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
- blastogēnija Organisma attīstības vēsture, ontoģenēzes nozare.
- hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni.
- biotelemetrija Organisma dzīvības funkcijas raksturojošu lielumu izmērīšana no attāluma.
- preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
- idiotips Organisma imunoloģisko īpašību raksturojums.
- tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
- diploidālais hromosomu komplekts organisma ķermeņa šūnām (sonai) raksturīgais hromosomu sastāvs.
- morfoģenēze Organisma orgānu sistēmu un daļu rašanās individuālajā un vēsturiskajā attīstībā.
- astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
- darbspēja Organisma, kā arī tā atsevišķu orgānu un sistēmu spēja izpildīt noteiktu, tiem raksturīgu funkciju, darbu.
- radiorezistence Organisma, tā atsevišķu daļu izturība pret jonizējošo starojumu.
- remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
- miksotrofi Organismi, kam raksturīga jaukta tipa - heterotrofiska un autotrofiska - barošanās.
- eirifoti organismi, kas plašā diapazonā spēj izturēt gaismas apstākļu svārstības.
- eiritermi organismi, kas spēj izturēt ievērojamas ārējās vides temperatūras svārstības.
- augs organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
- aneiploīds Organisms, kura šūnu kodolā hromosomu skaits ir par vienu vai vairākām hromosomām lielāks vai mazāks nekā attiecīgajai sugai tas raksturīgs.
- ekoģenēze Organismu ekoloģisko īpašību izmaiņu vēsturiskais process.
- filembrioģenēze Organismu individuālās attīstības gaitā radušās novirzes no vēsturiski raksturīgās attīstības gaitas.
- specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
- idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim.
- organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
- tīkla operāciju centrs organizācija, kas ir atbildīga par datoru tīkla pastāvīgu pārraudzību, uzturēšanu un tehnisko traucējumu novēršanu.
- misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju.
- nevalstiskas organizācijas organizācijas, kas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs un kuru saturiskā darbība nav pakļauta valsts pārvaldei, kā arī nav vērsta uz peļņas gūšanu vai reliģisko darbību.
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm.
- stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas.
- algotie pagaidu sabiedriskie darbi organizēts aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem sociālo iemaņu un prasmju uzturēšanai, īpaši sociāli ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma apstākļos.
- organovoloknīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras pildvielu; korozijizturīgs un nodilumizturīgs siltumizolācijas materiāls aerokosmiskajā tehnikā, kuģu būvē un mašīnbūvē.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
- provizorisks orgāns orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns.
- laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
- oriģināldramaturģija Oriģināla 2(1) dramaturģija.
- OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
- krusts Ornamentāls simbols, reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- psitakoze Ornitoze - akūta cilvēka un putnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- vanga Osa, rokturis, stīpa.
- līkste Osa, rokturis.
- otomaņi Osmaņi; turki.
- fragilocīts Osmotiski neizturīgs eritrocīts.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā.
- sekunde Otrais pamatstāvoklis (parade), uzbrukums un atbilde, paukojot (lejup un uz āru, turot rapieri ar nagiem uz leju).
- II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē.
- festino otrās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9.
- ārtecis Pa ziemu turama cūka.
- turbo Paātrināts režīms; turborežīms.
- ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus.
- pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur).
- gaisa spilvens paaugstināta spiediena gaisa slānis berzes samazināšanai starp saskarvirsmām; spiedienu rada un uztur ar kompresoru vai ventilatoru.
- bakelizēts saplāksnis paaugstinātas ūdensizturības, atmosfērizturības un stiprības saplāksnis.
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
- apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
- padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
- paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā.
- izadzīvāties Pabūt, uzturēties pēc kārtas vairākās vietās.
- bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši).
- informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm.
- panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
- apgarēt Paciest, izturēt.
- apnesties Paciest, izturēt.
- iscērpēt Paciest, izturēt.
- izciest Paciest, pārciest, izturēt.
- panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
- cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- sīkstināt padarīt izturīgāku.
- pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos).
- cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
- paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
- noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
- atmiegt Padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana.
- Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā.
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
- hircisms Paduses raksturīgā smaka.
- pieķuidīt Paēdināt, uzturēt.
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris.
- ceļu klaušas pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja.
- Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja.
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja.
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja.
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- ceturtais paions paions, kura ceturtā zilbe ir gara.
- paipole Paipala ("Coturnix coturnix").
- puspelava Paipala ("Coturnix coturnix").
- puspelēda Paipala ("Coturnix coturnix").
- vaķis Paipala ("Coturnix coturnix").
- pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
- direktorija pakalpojumi pakalpojumu veids, kas dalītās datu bāzēs uztur viennozīmīgu atbilstību starp balto un dzelteno lapu formā iekļauto informāciju.
- pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
- līmenis pakāpe, kas raksturo (ko) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
- naturālā pakāpe pakāpe, kuras kāpinātājs ir naturāls skaitlis.
- veidošanās pakāpeniska psihes, rakstura, personības īpašību, uzskatu u. tml. attīstīšanās
- veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
- vadības pakete pakete datoru tīklos, kurai nav datu lauka, bet kura satur tīkla vadībai nepieciešamo informāciju; izšķir savienojumu nodibināšanas, pārtraukšanas, plūsmas vadības, diagnostikas un kļūdu apstrādes paketes.
- datagramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam.
- datogramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam.
- paketes iesākums paketes daļa, ko pārsūta pirms lietotāja datiem un kas satur adreses un citu vadības informāciju.
- spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
- spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
- analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
- saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
- abinieku paķērsa paķērsu suga ("Rorippa amphibia", arī "Nasturtium amphibium").
- purva paķērsa paķērsu suga ("Rorippa palustris", arī "Nasturtium palustre").
- meža paķērsa paķērsu suga ("Rorippa sylvestris", arī "Nasturtium sylvestre").
- bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes.
- tormoziķ Palēnināt, apturēt kādu darbību.
- tormozīt Palēnināt, apturēt kādu darbību.
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
- tafonomija Paleontoloģijas un vēsturiskās ģeoloģijas nozare, kas pētī fosilu organismu atrašanās vietu veidošanos zemes garozas slāņos.
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā.
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
- paleozoja ēra paleozojs, trešā Zemes vēstures ēra.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
- pašterapija palīdzošajās profesijās strādājošo (sociālo darbinieku, psihoterapeitu, psihologu u. c.) personiskās terapeitiskās pieredzes iegūšanas un psihiskās veselības uzturēšanas process pie psihoterapeita vai psihologa, individuāli vai grupā.
- kaušelis Palielāka karote ar īsu rokturi ūdens smelšanai.
- hiperhromija Palielināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- tiēmija Palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs.
- lukturītis palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
- skatītājs Palīgprogramma, kas lietotājam ļauj redzēt attēlu un dokumentu datņu saturu, neizmantojot programmu, ar kuru šīs datnes izveidotas (angļu "viewer").
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
- cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni.
- pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_.
- seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas.
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa.
- laika apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība.
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā.
- pieļāvuma palīgteikums palīgteikums, kura saturs ir loģiskā pretrunā ar virsteikuma saturu, tomēr ļauj īstenoties virsteikuma darbībai.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) palikt bez pārtikas, uztura.
- aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem.
- kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
- pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā).
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
- izstilt Palikt, uzturēties kur, vienā vietā.
- Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē.
- Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā.
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
- tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
- piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.
- hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- mācīšana panākšana, ka dzīvnieks izturas noteiktā veidā; dresēšana
- gūt Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
- atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
- pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
- iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
- pieradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
- pārturkot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
- ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu saturs.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
- paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (uzmanība) kļūst nenoturīga.
- nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
- ziemināt Panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos.
- pārtraukt Panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
- pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- pasniegt panākt, ka (kā) saturs kļūst skaidri uztverams.
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). P. smagos pirkumus mājās.
- sajaucēt Panākt, ka (mājdzīvnieki) uzturas, atrodas kopā.
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
- atradināt Panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība).
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- pārvietot panākt, ka mājdzīvnieks pāriet uz citu mītni, uzturēšanās vietu
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- izmācīt Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- stinkšināt Panākt, ka sāk stinkšēt un turpina stinkšēt kādu laiku.
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- izvēdināt smadzenes (arī galvu) panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt galvu (arī smadzenes) panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- majorāns panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Majorana"), garšaugs, kas satur ēterisku eļļu, izmanto arī medicīnā un parfimērijā.
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
- punks Panks - jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- ļipa Pannas rokturis.
- panzija Pansija - viesu māja, kurā tiek dots arī uzturs.
- Atskaņu hronikas pantos sarakstīti Baltijas vēstures avoti - "Jaunākā atskaņu hronika" un "Vecākā atskaņu hronika".
- vecuma pārbīdes metode paņēmiens iedzīvotāju vecumsastāva prognozēšanā, tas paredz izmantot bāzes datus par iedzīvotāju sadalījumu pēc vecuma un dzimuma un turpināt aprēķinus (pārbīdi) kohortu secībā.
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
- politiskais režīms paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā režīma pamatgrupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs).
- maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā.
- savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, lai turpinātu tā iesākto darbību.
- papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
- staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
- zoka Papīra turza, maiss.
- sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%.
- apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē.
- antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas.
- papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums.
- baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības.
- fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības.
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
- arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)").
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- tīrs Par cilvēka attiecībām, arī izturēšanos.
- simpātisks Par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- parupjš Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
- rotorplāns Par gaisu smagāks gaisakuģis, kam kustību dod spēka iekārta un ko tur lidojumā gaisa un viena vai vairāku nesošo propelleru mijiedarbība.
- bonifikācija Par kādā valstī iegādātu preci ieturētā nodokļa atmaksa, izvedot šo preci no valsts.
- kvaternioni Par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu.
- neizteiksmīgs Par kustībām, izturēšanos.
- lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
- sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- pamosties Par psihes, rakstura, personības īpašībām.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- banalitāte Parādība, fakts ar banālu raksturu; banāls izteiciens.
- pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.).
- aneiploīdija Parādība, kad sugai raksturīgais hromosomu skaits mainījies par vienu vai dažām hromosomām.
- heteroploīdija Parādība, kad sugai raksturīgais hromosomu skaits mainījies par vienu vai dažām hromosomām.
- regulētājs Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē); regulators (3).
- regulators Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē); regulētājs (5).
- pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
- svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma.
- sekundārais analfabētisms parādība, ko raksturo apstāšanās attīstībā; lasīšanas iemaņu neizmantošana, kā rezultātā iestājas to regresija.
- tiesību nevienlīdzība parādība, kuru raksturo dažādu tiesību brīvību un pienākumu diskriminējošs, uz privilēģijām balstīs sadalījums un nodrošinājums.
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
- izmēra efekti parādības cietvielās, kas rodas, kad parauga izmēri kļūst salīdzināmi ar kādu no raksturīgiem fizikāliem garumiem - lādiņnesēja brīvā ceļa garumu, difūzijas garumu, de Brojī viļņa garumu.
- postimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; pēcimpresionisms.
- pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; postimpresionisms.
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
- izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- pozicionēt Parādīt, raksturot kāda pozīcijas, vietu, attieksmi.
- parādnieka pārstāvji parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku.
- iedaža Paradums, raksturs.
- parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus.
- banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- izomorfisms paralēlisms valodas skaņas un valodas jēgas aspektu organizācijā (izteiksmes aspektā un satura aspektā).
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji.
- izkliedes fāze parametrs, kas kvantu mehānikā raksturo mikrodaļiņu un elementārdaļiņu elastīgo izkliedi.
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- koksnes briešanas koeficients parametrs, kas raksturo koksnes briešanu, ja koksnes saistītais mitrums palielinās par 1%.
- transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros.
- cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku.
- pārvadājumu apjoms parametrs, kas raksturo transporta darba rezultātus: kravas automobiļiem - pārvadātās kravas kopējā masa, kg vai t, pasažieru automobiļiem - kopējais pārvadāto pasažieru skaits, pasažieri.
- pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu.
- laiks norīkojumā parametrs, kas raksturo transporta sistēmas izmantošanu laikā: transportlīdzekļa nodarbinātības ilgums viena norīkojuma, t. i., darba uzdevuma vai maiņas laikā, stundās; norīkojuma laiks.
- bezkravas nobraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā ir kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot bez kravas, km.
- slogbraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot ar kravu, km; kravas nobraukums.
- kravas nobraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot ar kravu, km; slogbraukums.
- tehniskais ātrums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: transportlīdzekļa kopējā nobraukuma attiecība pret braukšanas laiku, km/h vai m/s.
- ekspluatatīvais ātrums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu norīkojuma, t. i., darba uzdevuma izpildes vai maiņas, laikā: transportlīdzekļa kopējā nobraukuma attiecība pret norīkojuma laiku, km/h vai m/s.
- nominālais parametrs parametrs, ko noteikusi izgatavotājrūpnīca savam ražojumam. Parasti tas ir strukturālais vai diagnostiskais parametrs jaunai mašīnai.
- pieļaujamais parametrs parametrs, ko raksturo pieļaujamais maksimālais vai minimālais lielums.
- lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati.
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi.
- šņirks Parasti atkārtojumā, raksturo skaņas, kas rodas ar asu dzelzs griezni griežot (vai skrāpējot) kādu cietu materiālu, piemēram, akmeni.
- hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
- ratiņi Parasti savienojumā "bērnu ratiņi": neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
- rondo Parasti savienojumā "rondo raksts", "rondo burts": raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- piesnaust Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
- piegulēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
- piestaigāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- piestāvēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
- piejokot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
- piekurnēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
- pielāpīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
- pierāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
- pieraudāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- piežēlot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- laist Parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": pārstāt turēt (ko savās rokās).
- izlaist Parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- laisties Parasti savienojumā ar "prom", "projām": doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- paraža Parasts (kāda cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; arī paradums (1).
- teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā.
- pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- makets Paraugs, kas atspoguļo (topoša darba) saturu un izveidi.
- rakstraudzis Paraugs; raksts, musturs, ornaments.
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- organozoji Parazītiskie dzīvnieki, kas uzturas orgānos, piem., muskuļu trihīnas, finnas u. c.
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
- avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
- cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus.
- izturspriegums Pārbaudes sprieguma lielākā vērtība, kuru bez caursites iztur izolācija.
- pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- apciest Pārciest, izturēt.
- dārdzinieks Pārdevējs, kurš uztur augstas cenas.
- trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
- melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
- aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino; rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
- iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- administratīvā atbildība paredzēta darba devējam par personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, par administratīvajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
- buras fallstūra dēlītis paredzēts, lai izlīdzinātu nevēlamo kroku efektu, ko izraisa buru paceltā stāvoklī noturošā falle.
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu.
- katisma Pareizticīgajā baznīcā īsa liturģiska himna, ko dzied ortrosa laikā.
- litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā.
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi.
- ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā.
- sūcējparenhīma Parenhīma, kuras šūnām ir raksturīga sūkšanas funkcija.
- hidroparēze Parēze kopā ar tūsku, raksturīga beriberi slimības gadījumā.
- nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa.
- pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa.
- neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- sakūcināt Pāris reizes šurp un turp vicināt.
- nabisti Parīzes mākslinieku postimpresionistu grupējums 19. gs. beigās; daiļradei raksturīga reliģisko un mitoloģisko tēmu izmantošana, simbolisma iezīmes.
- kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
- apzvaigznīt Pārklāties šur tur ar plānu ledu.
- pārtapt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārtikt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
- ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana.
- zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
- negals Pārliecīgs, grūti izturams.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu; iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
- pārslēgties Pārmainīt savu darbību, izturēšanos, tās veidu.
- pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
- pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam.
- responsorium Pārmaiņus dziedājums dievkalpojuma liturģijā, kas sastāv no kantora dziedājuma un draudzes atbildes; daļu no atbildes dziedājuma var izpildīt arī koris.
- mevalonacidūrija Pārmantota aminoacidopātija, kas radusies mevalonātkināzes deficīta dēļ; raksturīga pārmērīga mevalonskābes izdalīšanās ar urīnu, attīstības aizture, hipotonija, hepatosplenomegālija un dažādu orgānu darbības traucējumi.
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
- lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos.
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
- glikosialoreja Pārmērīga glikozi saturošu siekalu.
- hipersomnija Pārmērīgi ilgstoša miega periodi ar normālu stāvokli starplaikos, atšķirībā no somnolences, kam raksturīga pastāvīga miegainība.
- hiperaērija Pārmērīgs gaisa saturs, piem., plaušās.
- īstais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīga lidojuma fāze pēc papildu atbalsta.
- lēnais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgalēna, vienmērīga ķermeņa griešanās kustība, vienlaicīgi atbalstot rokas un nav lidojuma fāzes pēc roku atbalsta.
- riteņveida pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgs roku un kājusecīgs atbalsts (bez lidojuma fāzes pēc roku atbalsta).
- džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
- ugunslākturis Pārnēsājama apgaismes ierīce, lākturis.
- lateris Pārnēsājamais lukturis.
- žņurgulis Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā.
- žņurguls Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
- patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām; izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- grāmatniecisks Pārņemts, aizgūts no grāmatām; grāmatām raksturīgs.
- PND Paroksismālā nakts aizdusa (angļu "paroxysmal nocturnal dyspnea").
- PNH Paroksismālā nakts hemoglobinuria (angļu "paroxysmal nocturnal hemoglobinuria").
- gastrosukoreja Paroksismāla rakstura primāra vai sekundāra kuņģa sekrēcijas neiroze: kuņģa hipersekrēcija un bieža kuņģa sulas atvemšana.
- redudance Pārpilnība; liekvārdība informācijā, bez kuras var iztikt, nezaudējot patieso saturu.
- lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai.
- bandāžas saite pārsējs, kas notur ķermeņa locekli vai kādu daļu vajadzīgajā stāvoklī.
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt).
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Tubaria conspersa pārslainā turzene.
- konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru.
- ceremoniāls Pārsmalcināts (manierēs, izturēšanās veidā); ar pārsmalcinātām manierēm.
- vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
- vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
- manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
- nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās; pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām); laižot vaļā, atņemt (rokas no kā).
- izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu.
- markants Pārsteidzošs, iespaidīgs; zīmīgs, raksturīgs.
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- zaleņa pārstrāde pārstrādei parasti izmanto tehnisko koku zaleni, kas satur dažādus piemaisījumus.
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots.
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- monofāgija Pārsvarā viena pārtikas produkta lietošana uzturā.
- Parta Partas valsts - sena vergturu valsts uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250. g. p. m. ē. - 224. g. m. ē.
- pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- mitinājums Pārtika, uzturs, barības vielas.
- mitinums Pārtika, uzturs, barības vielas.
- sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši.
- mikrokristāliskais vasks pārtikas pedeva E905 (iegūst no jēlnaftas), glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E939 Pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
- gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
- nātrija acetāts pārtikas piedeva E262 (etiķskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt ādas un acu kairinājumu.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- alfa-tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija eritorbāts pārtikas piedeva E316 (eritorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- nātrija malāti pārtikas piedeva E350 (ābolskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija malāts pārtikas piedeva E351 (ābolskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā.
- karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu.
- tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- beta-ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā.
- amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību.
- nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
- nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- kalcija inozināts pārtikas piedeva E633, garšas un aromāta pastiprinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
- hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- E296 Pārtikas uzlabotājs - ābolskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E1414 Pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
- E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E307 Pārtikas uzlabotājs - alfa-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E442 Pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E503 Pārtikas uzlabotājs - amonija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
- E938 Pārtikas uzlabotājs - argons, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
- E410 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E160e Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160f Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E459 Pārtikas uzlabotājs - beta-ciklodekstrīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E901 Pārtikas uzlabotājs - bišu vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E460 Pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E650 Pārtikas uzlabotājs - cinka acetāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E330 Pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E450 Pārtikas uzlabotājs - difosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E628 Pārtikas uzlabotājs - dikālija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E632 Pārtikas uzlabotājs - dikālija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E242 Pārtikas uzlabotājs - dimetildikarbonāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E585 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) laktāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- E260 Pārtikas uzlabotājs - etiķskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E1413 Pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
- E297 Pārtikas uzlabotājs - fumārskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E1518 Pārtikas uzlabotājs - gliceriltriacetāts, triacetīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E422 Pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E640 Pārtikas uzlabotājs - glicīns un tā nātrija sāls, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E574 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E412 Pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E140 Pārtikas uzlabotājs - hlorofili, hlorofilīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - lietošanai uzturā nekaitīgs.
- E630 Pārtikas uzlabotājs - inozīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E953 Pārtikas uzlabotājs - izomalts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E263 Pārtikas uzlabotājs - kalcija acetāts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E302 Pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E341 Pārtikas uzlabotājs - kalcija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E629 Pārtikas uzlabotājs - kalcija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E526 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
- E633 Pārtikas uzlabotājs - kalcija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
- E352 Pārtikas uzlabotājs - kalcija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
- E538 Pārtikas uzlabotājs - kalcija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E354 Pārtikas uzlabotājs - kalcija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E261 Pārtikas uzlabotājs - kālija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E357 Pārtikas uzlabotājs - kālija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E340 Pārtikas uzlabotājs - kālija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E577 Pārtikas uzlabotājs - kālija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- E326 Pārtikas uzlabotājs - kālija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E351 Pārtikas uzlabotājs - kālija malāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E337 Pārtikas uzlabotājs - kālija nātrija tartrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E902 Pārtikas uzlabotājs - kandelilvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E416 Pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis.
- E927b Pārtikas uzlabotājs - karbamīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E903 Pārtikas uzlabotājs - karnaubvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160a Pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
- E415 Pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E966 Pārtikas uzlabotājs - laktīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E322 Pārtikas uzlabotājs - lecitīni, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
- E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E343 Pārtikas uzlabotājs - magnija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E511 Pārtikas uzlabotājs - magnija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E504 Pārtikas uzlabotājs - magnija karbonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E530 Pārtikas uzlabotājs - magnija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E965 Pārtikas uzlabotājs - maltīts, maltīta sīrups, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E461 Pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E905 Pārtikas uzlabotājs - mikrokristāliskais vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E262 Pārtikas uzlabotājs - nātrija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E356 Pārtikas uzlabotājs - nātrija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- E301 Pārtikas uzlabotājs - nātrija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E339 Pārtikas uzlabotājs - nātrija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E576 Pārtikas uzlabotājs - nātrija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
- E325 Pārtikas uzlabotājs - nātrija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E350 Pārtikas uzlabotājs - nātrija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E535 Pārtikas uzlabotājs - nātrija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E481 Pārtikas uzlabotājs - nātrija stearoil-2-laktilāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
- E335 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E959 Pārtikas uzlabotājs - neohesperidīns DC, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E1404 Pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
- E1200 Pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E452 Pārtikas uzlabotājs - polifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E444 Pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E474 Pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E507 Pārtikas uzlabotājs - sālsskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E551 Pārtikas uzlabotājs - silīcija dioksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E967 Pārtikas uzlabotājs - silīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E941 Pārtikas uzlabotājs - slāpeklis, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E942 Pārtikas uzlabotājs - slāpekļa (I) oksīds, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E493 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monolaurāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E494 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monooleāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E495 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E492 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E904 Pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E570 Pārtikas uzlabotājs - taukskābes, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E304 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju, askorbīnskābes esteri, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E957 Pārtikas uzlabotājs - taumatīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E306 Pārtikas uzlabotājs - tokoferoli, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
- E451 Pārtikas uzlabotājs - trifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E175 Pārtikas uzlabotājs - zelts, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, neirotoksisks.
- haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkānos, Ungārijā, Moldāvijā no 15. līdz 19. gadsimtam).
- uzglūnēšana Partizānu grupu cīņas elements, kas raksturīgs ar slazdu un slēpņu izmantošanu.
- brosnīt Pārtraukt (darbību, izturēšanos) - par dzīvniekiem.
- apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apturēt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apstādināt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apstādināt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
- raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām.
- pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- atmest (retāk pamest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- atmest (retāk pamest) visam ar roku pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi.
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- kravplūsma pārvadājumu procesa raksturlielums: pārvadājumu apjoms, kas laika vienībā tiek pārvests kādā ceļa punktā noteiktā virzienā, tas ir vektoriāls lielums, ko raksturo gan lielums, gan virziens.
- hidrodinamiskais pārvads pārvads, kas pārvada griezes kustību, izmantojot šķidruma plūsmas radīto spēku; svarīgākās sastāvdaļas ir kopējā tvertnē ievietoti sūkņa un turbīnas skrejrati ar lāpstiņām un nekustīgi vadaparāti ar lāpstiņām.
- pārgriezt Pārveidot (piemēram, kāda raksturu).
- eiropeizēt Pārveidot par tādu, kas raksturīgs Eiropai, eiropiešiem.
- izlēkt no savas ādas pārvērsties, mainīt savu dabu, raksturu, rīkoties pretēji savai iekšējai būtībai.
- alkoholizēts Pārvērsts alkoholā; alkoholu saturošs.
- pārraut Pārvest ar transportlīdzekli (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- mēbeles pārvietojamu vai iebūvētu izstrādājumu kopums cilvēkam dzīvojamās vai sabiedriskajās telpās un dažādās cilvēka uzturēšanās vietās.
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- pāriet Pārvietoties (uz citu uzturēšanās vietu, mitekli u. tml.) - par dzīvniekiem.
- pārcelties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu) - par cilvēkiem.
- pārvākties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu).
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
- algoti pagaidu sabiedriskie darbi pasākumi bezdarbnieku darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, kuri rada sociālu labumu sabiedrībai un kurus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu.
- emisijas ierobežošana pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, arī emisijas robežvērtības vai ierobežojumi un nosacījumi emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju.
- iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- veselības plānošana pasākumu kopums, kas ietver slimību aizkavēšanu un agrīnu diagnostiku, kā arī ārstēšanu un turpmāko aprūpi.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
- fiziskā drošība pasākumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu datoru tīkla resursu aizsardzību pret iepriekš plānotiem vai gadījuma rakstura draudiem.
- WWF Pasaules Dabas fonds (angļu "World Wide Fund of Nature").
- Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis.
- jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles).
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
- romantika pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta
- pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
- optimisms Pasaules uztvere, kurai raksturīgs dzīvesprieks, aktivitāte, ticība nākotnei.
- WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture").
- pasažierapgrozība Pasažieru apgrozība, rādītājs, kas raksturo izpildīto transporta darba apjomu, pārvadājot pasažierus: pārvesto pasažieru skaita reizinājums ar pārvadāšanas attālumu.
- sadka Pasažieru iekāpšanas platforma, transporta pieturvieta.
- saģiļņiks Pasažieru iekāpšanas platforma, transporta pieturvieta.
- snaudpumpuri Pasīvie veģetatīvie pumpuri, kas plaukst, ja fizioloģisku traucējumu pēc apturēta aktīvo pumpuru augšana.
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs.
- atkārtots pasta sūtījums pasta sūtījuma atkārtota nosūtīšana adresātam, pilnībā saglabājot tā saturu.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu.
- iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam); turpināt pastāvēt (kādā laika posmā).
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus); attiecīgā celtne, telpas.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente).
- pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
- hiperparatireoze Pastiprinātas parathormona sekrēcijas nosacīta endokrīnās sistēmas slimība, kam raksturīgi izteikti kalcija un fosfora maiņas traucējumi.
- abonenta kastīte pastkastīte pasta nodaļā vai citur, ko klients abonē un kurā saņem sūtījumus
- pastorella Pasturele.
- autopatogrāfija Paša slimnieka uzrakstīta slimības vēsture.
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
- ipsācija Pašapmierināšanās, sevišķi seksuāla; onānisms, masturbācija.
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
- autogreiders pašgājēja mašīna zemes darbu veikšanai; darborgāni ir grozāma vēsture un irdinātājs ar mehānisku vai hidraulisku vadību.
- kaulviela Paši blīvākie un izturīgākie saistaudi; kaulaudi.
- haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās.
- bezkarkasa Pašnoturīgs, bez nesošā režģa (par celtnēm, celtņu konstrukcijām).
- pašbilde Pašportrets, parasti fotografēts ar viedtālruni, turot to rokā; pašfoto; fotopašportrets.
- Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs.
- zeliga Pātaga ar dzelzs rokturi.
- deivelēt Pātagot (dzīvnieku) šurp un turp dzenājot.
- pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
- lietošana patērēšana, piem., uzturā vai baudas gūšanai
- izmantot patērēt (uzturam); pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).
- lietot patērēt, piem., uzturā vai baudas gūšanai
- apolitisms Patiesi vai šķietami vienaldzīga izturēšanās pret politikas jautājumiem; izvairīšanās no līdzdalības politiskajā dzīvē.
- konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- aromāts Patīkama (parasti kam raksturīga) smarža.
- bakterēmija Patogēno mikrobu iekļūšana un īslaicīga uzturēšanās asinīs.
- trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz matiem.
- proteinofobija Patoloģisks pretīgums pret proteīniem uzturā.
- apziņas traucējumi patoloģisks stāvoklis, kad reālās pasaules atspoguļojums iegūst izkropļotu raksturu.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- mieloblastoze Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts mieloblastu daudzums asinīs.
- gestoze Patoloģisks stāvoklis, kas dažreiz rodas grūtniecības laikā un kam raksturīgi vielmaiņas, neirohumorālās regulācijas un asinsrites sistēmas darbības traucējumi.
- hematoporfirīnisms Patoloģisks stāvoklis, ko raksturo hematoporfinēmija un jutība pret saules gaismu.
- angiomatoze Patoloģisks stāvoklis, ko raksturo multiples angiomas.
- zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu.
- angiotrofoneiroze Patoloģisku procesu grupa, kurus raksturo dažādu audu un orgānu vazomotoriskās un trofiskas inervacijas traucējumi.
- piedrukājums Patstāvīga grāmatas daļa ar savu titullapu un pagināciju, kas parasti nav minēta ne pamatteksta titullapā, ne satura rādītājā.
- mirdzizlāde Patstāvīgās elektriskās gāzizlādes veids, kam raksturīgs relatīvi mazs strāvas blīvums un liels potenciāla katodkritums.
- cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks.
- zamuhļiķ Paturēt kaut ko, kas bija jānodod citam.
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda nepieņemtu, atraidītu).
- apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
- pārredzēt Paturēt uzmanības centrā, neizlaist no redzes loka.
- paturēt (arī turēt) acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- paturēt acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
- piepaturēt Paturēt.
- habeas tibi paturi pie sevis.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem); arī despotija (2).
- kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5).
- kvarta Paukošanā - ceturtā pozīcija (viens no atvairīšanas un izklupiena paņēmieniem).
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt.
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties.
- sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai.
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība.
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- pavediena numurs pavediena smalkuma mērs, kas raksturo garuma attiecību pret masu: N=L/M; pavediena mērvienības ir km/kg, m/g, mm/mg.
- leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī.
- varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība.
- izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2); izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
- ieturējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieturēt (3).
- konturējums Paveikta darbība, rezultāts --> konturēt.
- pafakturējums Paveikta darbība, rezultāts --> pafakturēt.
- pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot; izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5); saturs, jēga.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- strukturējums Paveikta darbība, rezultāts --> strukturēt.
- uzturējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzturēt (3).
- apsaukt Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības).
- celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām.
- abbreviators Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
- abreviātors Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
- pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39.
- iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību.
- pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem.
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
- pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- ādere Pazemes ūdeņus saturoša dzīsla vai slānis.
- kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- stigma Pazīme, kas raksturīga noteiktai slimībai.
- izglītotība Pazīme, kas raksturo kāda cilvēka izglītības līmeni, to, cik viņš ir [izglītots]{s:545}
- mazgājamība pazīme, kas raksturo to, cik labi kāds objekts panes mazgāšanu
- signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem.
- cenoģenēzes Pazīmes, kas rodas organisma embrionālajā vai kāpura stadijā, organismam pielāgojoties eksistences apstākļiem, un turpmākajā attīstības gaitā izzūd.
- transgresija Pazīmju kopuma paplašināšanās otrajā un turpmākajās hibrīdu paaudzēs.
- puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni.
- notifikācija paziņojums par vekseļa protestu, kuru vekseļa turētājs izsūta personām, kas ir atbildīgas par samaksu.
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja".
- pazīstēt Pazīt (kādu cilvēkua); zināt (kāda cilvēka) raksturu, uzskatus.
- strupā pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum nasturtiifolium").
- flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
- Gaujaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe).
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
- eksistences zīmes pēc Budas mācības visu eksistenci raksturojošas trīs iezīmes: dukha, anika, anata.
- sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās.
- kariogramma Pēc izmēriem un raksturīgajām pazīmmēm sakārtots kariotipa hromosomu fotouzņēmumu komplekts.
- atsišķis Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- zefiroti Pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu.
- stabilizējošā izlase pēc noteiktas pazīmes vai pazīmju kompleksa populācijas modālajam tipam tuvu īpatņu izdzīvošana un savairošanās noturīgos vides apstākļos.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- no dabas pēc rakstura
- vēlāk Pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma.
- faivokloks Pēcpusdienas maltīte, kurai ir saviesīgs raksturs un kurā parasti dzer tēju.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
- noslēgums Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās.
- finālturnīrs Pēdējais, izšķirošais turnīrs (sporta sarīkojumā).
- beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā); šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
- pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais.
- grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma.
- mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
- izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
- pamūdīt Pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu).
- pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
- margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena.
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- kāre Peldlīdzekļa iekšpusē izvietotas ribas, kas satur ārējo apšuvi.
- noenkurošanās Peldlīdzekļa noturēšana uz vietas ar enkuru, kas ieracies gruntī.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi.
- penicilīns Pelējumsēņu sugu grupa, kurām raksturīga antibiotisku vielu izstrādāšana.
- pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
- bezdievība Peļama rīcība, izturēšanās.
- bezdievīgs Peļams (par izturēšanos, rīcību); grēcīgs.
- hemorāģisks pemfigs pemfigs ar asiņainu pūšļu saturu.
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija).
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru.
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- pēnezis Pēnīzeris - auduma platumturis.
- alimentārā pentozūrija pentožu ekskrēcija urīnā, ksiloze un arabinoze pēc pārmērīgas ķiršu, plūmju, vīnogu u. c. augļu vai to sulu lietošanas uzturā.
- kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā.
- podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
- fjumāres Periodiskas upes Itālijā, kas satur ūdeni tikai lietus sezonā, bet citā laikā sausas.
- aciklija Periodiskas, cikliskas funkcijas aizture.
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai.
- tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā.
- amplitūdas vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskā strāva, spriegums, EDS) maksimāli iespējamās vērtības perioda laikā.
- efektīvā vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) vidēji kvadrātiskā vērtība; pēc sinusoidāla likuma mainīgiem lielumiem efektīvā vērtība ir mazāka par amplitūdas vērtību.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
- referatīvais žurnāls periodisks sekundārās informācijas izdevums žurnāla vai kartes veidā; satur dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs publicētu iespieddarbu koncentrētu, īsu izklāstu - referātus.
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.).
- Asukas periods periods Japānas vēsturē (538.-710. g.) starp Jamato periodu un Naras periodu, kura laikā Japānā ieviesās budisms un tika pārņemta ķīniešu likumdošana un rakstība pārveidojot hieroglifus japāņu valodai piemērotā veidā.
- protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai.
- arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas.
- brieduma periods periods, kam raksturīga organisma produktīvo un atražošanas funkciju pilnīga izpausme un stabilizācija.
- sarkano lukturu iela pērkamo sieviešu kvartāls; savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām bija izkārti sarkani lukturi.
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur.
- Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā.
- superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- bulbuls Persiešu lakstīgala; persiešu un turku dzejā simbols dievu meklējošai dvēselei.
- gurdži Persiešu-turku nosaukums grūziešiem, t. i. gruzīniem.
- salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri.
- datu bāzes administrators persona vai personu grupa, kas atbild par datu bāzes uzturēšanu, ekspluatāciju, attīstību, drošību un integritāti.
- dietētiķis Persona, kam ir teorētiskas un praktiskas zināšanas dietētikā; speciālists uztures jautājumos.
- pārsūtītājtirgotājs Persona, kas no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai neapstiprināta tirgotāja statusa.
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu mākslas, muzejniecisku vai cita rakstura pasākumu un pārrauga tā norisi (piemēram, izstādes kurators).
- hairetiķis Persona, kas sludina hairezi vai turas pie tās.
- sistēmas administrators persona, kas uztur datoru tīklu darba stāvoklī.
- pārdzīvojušais persona, kura turpina dzīvot pēc ģimenes locekļa nāves; mirstības tabulā persona, kas pārsniegusi noteiktu vecumu.
- apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem.
- transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
- nodokļa maksātāja pārstāvis persona, kurai ir tiesības samaksāt akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko noliktavas turētājs vai pārsūtītājtirgotājs no vienas dalībvalsts piegādā citas dalībvalsts personai, kurai nav noliktavas turētāja statusa.
- noliktavas turētājs persona, kurai ir tiesības turēt tās īpašumā vai valdījumā esošu akcīzes preču noliktavu.
- apstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības saņemt akcīzes preces no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu.
- neapstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības uz vienu noteiktu darbību — uz konkrētu akcīzes preču vienreizēju saņemšanu no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu.
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju.
- aizturamais Persona, kuru aiztur.
- ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
- aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā.
- anonimitāte Personas (piem., autora, liecinieka) vārda neuzrādīšana, turēšana slepenībā.
- dēka Personas daba, rakstura īpašība.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašbilde.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns.
- kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība.
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
- pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
- izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
- patergazija Personības patoloģija, kas radusies no nespējas pielāgoties strukturālām vai funkcionālām organisma pārmaiņām.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
- krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums.
- prosopopeja Personificēšana, personificējums; stilistiska konstrukcija, ar kuru priekšmetam (lielākoties nedzīvam) piedēvē dzīvas būtnes darbību vai stāvokli, kas tām īstenībā nav raksturīgs, piem., "zvaigzne ar zvaigzni runā".
- ceļošanas dokuments personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Imigrācijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes.
- nitrofēns Pesticīds, brūna pasta, satur akmeņogļu alkilofenolu nitrēšanas produktus, lieto kā fungicīdu, insekticīdu un herbicīdu.
- Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu.
- rādītājs pētāmās parādības vai procesa skaitliskais raksturojums.
- izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
- etnosemantika Pētījumi par vietējiem iedzīvotājiem raksturīgajām komunikācijām, nozīmju un klasifikācijas sistēmām.
- sinhronisks pētījums pētījums, kurā tā priekšmets aplūkots kādā noteiktā laikposmā, neievērojot tā vēsturisko attīstību.
- kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- izlases metode pētīšanas metode, ar ko, novērojot daļu no pētāmā objekta vienībām, iespējams iegūt reprezentatīvus pētāmo objektu raksturojošus rādītājus.
- teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus.
- mice Petrolejas lampas vai kvēpenes detaļa - metāla ierīce dakts saturēšanai.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
- maritims Pie jūras esošs, jūrai raksturīgs.
- bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē.
- atnākt Piebraukt pieturā, pienākt (par transportlīdzekļiem).
- kūcens Piebūve cūkas turēšanai.
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
- pentēkontaetija Piecdesmit gadu laiks grieķu vēsturē starp persiešu kariem un Peloponnēsas karu (480.-431. g. p. m. ē.).
- pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas.
- tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam.
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- leska Piedzēries līdz nesamaņai, tāds, kas vairs nevar noturēties kājās.
- piegavilējums Piedziedājums ar ilgi izturētām skaņām, kas izpaužas kā gaviles.
- detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
- (iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- eklektiskā pieeja sociālajā darbā pieeja vispārīgā sociālā darba praksē, kas neiekļaujas vienas paradigmas ietvaros vai pieņēmumos un kam raksturīga vairāku sociālā darba teoriju, pieeju vai to atsevišķu daļu kombinēšana; plašu diskusiju temats sociālajā darbā, un attieksme pret šo pieeju ir pretrunīga.
- kaķa daba pieglaimīgs, viltīgs raksturs.
- ielišķēties Pieglaimoties lišķīga rakstura dēļ.
- osot Piekārtot rokturus, osis.
- ieturēt šniti pieklājīgi uzvesties; ieturēt labu stāju.
- godīgs Pieklājīgs, kulturāls.
- piektvakars Piektdienas priekšvakars, t. i. ceturtdienas vakars.
- sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3.
- piesaķerties Pieķerties (lai pieturētos).
- daķerties Pieķerties, turēties klāt.
- gliebties Pieķerties, turēties, piekļauties.
- svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos.
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- išogalaktija Piena sekrēcijas aizture.
- dienesta pienākumi pienākumi, kas raksturo valsts civildienesta ierēdņa darbu valsts iestādē.
- zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne.
- dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām.
- laktofenols Piens ar paaugstinātu dzelzs saturu (līdz 0,02%), lieto pret mazasinību.
- pienijs Pienu saturošs.
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
- pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
- izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
- iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
- iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
- iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā; arī arestēt.
- pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu.
- izraidīšana Piespiedu uzturēšanās aiz savas dzimtās zemes robežām uz noteiktu laiku vai visu mūžu.
- berzt Piespiežot virzīt šurp turp (gar ko).
- pieknaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar veļturi.
- birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu.
- vakuuma satvērējs piesūcekņa veida satvērējs parasti plakanu objektu noturēšanai.
- piesūcināšanas šķidruma caurlaidība piesūcināšanas šķidruma spēja iekļūt koksnē piesūcināšanas laikā, kas raksturo piesūcināšanas ātrumu.
- bet piešķir pretstatījumam pieļāvuma raksturu
- saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); dēvēt.
- dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); saukt.
- rimtīgs Pieticīgs, necils, izturīgs, rimts.
- atskraidelēties Pietiekami daudz šurp un turp skraidīt.
- atstaiģinēt Pietiekami, līdz pagurumam (šurp un turp) staigāt.
- pietilināt Pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem).
- pietulināt Pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem).
- pietuļināt Pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem).
- pietrūkt pulvera pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt).
- aptura Pietura.
- apturēt Pieturēt (par transportlīdzekļa vadītāju, par transportlīdzekli).
- izdirsināt Pieturēt bērnu uz podiņa.
- pabalstīt Pieturēt, saturēt (kādu).
- pietverties Pieturēties; arī pieķerties.
- kaipties Pieturēties.
- piesaturēties Pieturēties.
- pieturas vieta pieturvieta.
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
- punkts pieturzīme ( . ); arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.
- divpunkte Pieturzīme ( ‥ ), ko lieto, lai parādītu izlaidumu citātos.
- daudzpunkte Pieturzīme ( ... ), ko lieto stilistiskos nolūkos; šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- izsaukuma zīme pieturzīme (!), ko parasti liek izsaukuma, pamudinājuma, vēlējuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme pieturzīme (?), ko parasti liek jautājuma teikuma beigās.
- domuzīme pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme ( – ).
- kols Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (:).
- atdalītājpieturzīme Pieturzīme, kas parasti atdala teikumus, teikuma daļas, teikuma locekļus vai to grupas.
- pieturas zīme pieturzīme.
- izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas).
- punktuācija Pieturzīmju izvietojums dzejā, kas atšķiras no valodā pieņemtās normas.
- punktuācija Pieturzīmju lietošana, interpunkcija.
- interpunkcija Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
- ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.
- piepīt Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
- go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības.
- pielaikot dirku pievilkt vai atlaist dirkas falli, kas notur grotbomja noku (galu) vajadzīgajā augstumā.
- iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu.
- mīnijs Pigmentu grupa, kas satur dažus dzelzs un svina oksīdus.
- eļļas ietilpība pigmentu un pildvielu tehnisks raksturlielums, kas ļauj aptuveni novērtēt to saslapēšanai nepieciešamo eļļas daudzumu.
- melinīts Pikrīnskābi saturoša sprāgstviela.
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums.
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
- nefālisms Pilnīga atturība no alkoholiskiem dzērieniem.
- izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
- raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- no galvas pilnīgi paturot atmiņā; pilnīgi atceroties.
- pilntaukie Pilntaukie sieri - sieri, kas satur ne mazāk par 45% tauku siera sausnā.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā, kas kopš mazotnes tika pieradināti pie pieticīga dzīvesveida un izturības.
- Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Alabamas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Džordžijas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Ilinoisas štatā, 74000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā.
- Stērdžisa Pilsēta ASV ("Sturgis"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batērsta Pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu.
- Barisava Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Amatura pilsēta Brazīlijā (_Amaturá_), Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones labajā krastā.
- Ambatura pilsēta Indijā (_Ambattur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Beltērbeta pilsēta Īrijā ("Belturbet"), Kevanas grāfistē, 1380 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ačetūra Pilsēta Itālijā ("Accettura"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minturno Pilsēta Itālijā ("Minturno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rionero Vulturē pilsēta Itālijā ("Rionero in Vulture"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Volturno pilsēta Itālijā (“Castel Volturno”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ako Pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā.
- Bunija Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ituri provinces administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kjondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kyongju"), 256200 iedzīvotāju (2011. g.), apkaimē vairāki vēsturiski arhitektūras pieminekļi.
- Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Belgoroda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Orlova Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina.
- Kuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā).
- Bežecka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Suzdaļa Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Ļuišuņa Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, Liaodunas pussalas dienvidos, 324800 iedzīvotāju (2010. g.); Portartura (1898.-1905. g.).
- Durbe Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Grobiņa Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Ventspils pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 184 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. g., pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1290. g.
- Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Talsi Pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.–1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežota pilsētas pārvalde no 1894. g., vēstures avotos pirmo reizi minēti 1231. gadā.
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
- Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
- Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā.
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
- Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
- Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
- Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
- Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.).
- Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Lielvārde Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis.
- Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Ilūkste Pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā.
- Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža.
- Bedforda Pilsēta Lielbritānijā ("Bedford"), Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Dotnuva Pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, 780 iedzīvotāju (2004. g.), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta XIV gs.
- Šauļi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā ("Šiauliai"), ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta, apriņķa un pašvaldības rajona administratīvais centrs, 106850 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1713. g.
- Cetiņe Pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15100 iedzīvotāju (2003. g.), valsts vēsturiskā galvaspilsēta (no XV gs. līdz 1946. g.) un valsts prezidenta rezidence.
- Damaturu Pilsēta Nigērijā ("Damaturu"), Jobes štata administratīvais centrs, 196100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Haleba Pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos (arābu val. "Halab", turku val. "Aleppo"), Kuveikas krastos, muhāfazas centrs, 1,6 mlj. iedzīvotāju (2007. g.); Alepo; Alepa.
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē), kas ietilpst kultūrvēsturiskajā reģionā, ko plašāk pazīst kā Basku zemi.
- Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grenhene Pilsēta Šveicē (vācu val. "Grenchen", fr. "Granges"), Zoloturnas kantonā, Juras kalnu dienvidu piekājē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oltene Pilsēta Šveicē, Zoloturnas kantonā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Adijamana pilsēta Turcijā (turku: _Adiyaman_, kurdu: _Semsûr_), ila administratīvais centrs, 304600 iedzīvotāju (2018. g.).
- Bilacerkva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Borispiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Bohuslava Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava.
- Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Andidžona Pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilojata administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana.
- Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
- Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
- Arnštate Pilsēta Vācijā ("Arnstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
- Barmene Pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
- Detmolda Pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Maturina Pilsēta Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Maturin"), Monagasas štata administratīvais centrs, 542300 iedzīvotāju (2012. g.).
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- guļampilsēta Pilsētas daļa, parasti piepilsētā, kuras nodarbinātie iedzīvotāji lielākoties strādā citur.
- Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.).
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
- Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve".
- Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms.
- Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
- Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava.
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni.
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- karsta kritene piltuvveida ieplaka Zemes virsmā, kas radusies, iebrūkot pazemē izskalotiem iežiem, raksturīga ģipša un karbonātiežu izplatības rajoniem.
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas.
- mutturis Pīpes (arī taures u. tml.) daļa, ko tur mutē.
- iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
- piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina.
- vidējais pirksts pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- otrais (arī trešais, ceturtais, piektais) pirksts pirksts, kas ir blakus īkšķim (otrajam, trešajam, ceturtajam pirkstam).
- Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera.
- verdzības iekārta pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- mulazims Pirmā virsnieku pakāpe turku armijā.
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
- Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam.
- čaga Pirmais ledus, kas ir trausls un nenoturīgs.
- lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns).
- eolipils Pirmais tvaika mašīnas prototips, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekštecis, ko 1. gs. izveidoja sengrieķu zinātnieks Aleksandrijas Hērons.
- lentes iezīme pirmais un pēdējais magnētiskās lentes ieraksts, kas satur informāciju par datnēm, kas glabājas lentē.
- indekss pirmais vai pirmie divi, trīs, četri cipari abonentu līniju numerācijā, kuri raksturīgi reģiona, rajona, pilsētas vai telefona centrālei atsevišķi pieslēgtajiem aparātiem.
- Bruno Pirmais vēsturiski zināmais mediķis Rīgā, minēts 1287. un 1290. g. parādu grāmatās.
- agrais akmens laikmets pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu.
- Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei.
- noslēpumainā teika pirmais zināmais mongoļu vēstures un literatūras piemineklis, sarakstīts ap 1240, autors nav zināms.
- pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmākajām darbībām.
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā.
- zigonēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kam raksturīga hromosomu savienošanās pāros un konjugācija.
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- ferio pirmās slēdzienu figūras ceturtais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
- neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma (pēdējā starpledus laikmetā), kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai; rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
- Filadelfijas latviešu kopiena pirmie latvieši Filadelfijā apmetušies 1888. g., 1. pasaules kara laikā pilsētā un apkaimē dzīvoja līdz 4000 latviešu, taču 30. gados lielākā daļa jau bija amerikanizējušies, 1949. g. ieceļoja 1200-1500 latviešu bēgļu, 80. gadu beigās tur dzīvoja \~2500 latviešu.
- Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
- logogrāfi Pirmie vēsturiskās prozas autori Senajā Grieķijā (ap 6. gs. p. m. ē.).
- pirmdati Pirmie, sākotnējie dati, ko izmanto turpmākajam darbībām.
- muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
- agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums.
- eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
- zibki Pīti grozi ar rokturiem zivju glabāšanai un pārvadāšanai.
- Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci.
- polārās koordinātas plaknes koordinātu sistēma, kurā punkta M (r, φ) stāvokli raksturo ar tā rādiusvektora OM garumu r un nogriežņa OM leņķi φ ar fiksētu staru OA (polāro asi).
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- blefarostats Plakstiņa turētājs; instruments plakstiņa pacelšanai acu operācijās.
- plākšņtaustekļainie Plākšņtaustekleņi - vaboļu dzimta, kuras pārstāvju taustekļiem ir raksturīgi 3 -7 plākšņveida posmi; šīs dzimtas vaboles.
- ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
- ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza).
- pļurra drēbe plāna un neizturīga drēbe.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
- pergamīns Plāns, caurspīdīgs, izturīgs papīrs.
- aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis.
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
- baseins plaša norobežota nogulumu izrakteņu platības teritorija ar kopīgu ģeoloģiskās attīstības vēsturi.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- valsts iekārta plašākā nozīmē - galveno pazīmju kopums, kas raksturo noteiktas valsts būtību un uzbūvi.
- paplašināts Plašāks, pilnīgāks nekā parasti (sastāva, satura, apjoma ziņā).
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- kavatīne Plašs, pamatīgs opertēla raksturojums izvērstā virtuozā, parasti divdaļu, kompozīcijā.
- apjoms plašums (piem., saturam, parādībai, īpašībai).
- turnīra plati svārki, nēsājami ar turnīru (1).
- vienkabeļa platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā gan turpvērstajam kanālam, gan atpakaļvērstajam kanālam tiek izmantots viens un tas pats kabelis.
- divkabeļu platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā turpvērstajam kanālam izmanto vienu, bet atpakaļvērstajam kanālam citu kabeli.
- platlapju Platlapu augiem raksturīgs.
- Turgenia latifolia platlapu turgēnija.
- sperute Platumturis.
- spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba.
- lukta plaukts, arī skapis kulšanā, kur atrodas lukturis (svečturis).
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
- pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas.
- plebejisks plebejiem raksturīgs, rupjš, vulgārs (piemēram, plebejiskas manieres).
- amikts Plecu sega, garīdznieka liturģiskā tērpa sastāvdaļa - četrstūrains balts lina audums, kam divos stūros piestiprinātas saites.
- ļaundabīgā mezotelioma pleiras, vēderplēves vai perikarda audzējs, no dažāda veida šūnām sastāvošas plašas plēves; dažās vietās satur sarkomai līdzīgas, citur adenomatozas šūnas.
- blaugzna Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
- blaugzne Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- palmcivetas Plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Paradoxurus"), nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 43-71 cm, masa - 1,5-4,5 kg), dzīvo mežos, uzturas gk. kokos, Āzijas dienvidaustrumu daļā līdz Indonēzijai, 3 sugas.
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- čamdēt Plosīties, šurp un turp mētāties.
- zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
- zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
- akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa.
- prīvulis Plostniecības piederums - arklveida ierīce, ar ko apturēt plostu.
- prīvuls Plostniecības piederums - arklveida ierīce, ar ko apturēt plostu.
- aerodinamiskais profils plūdlīniju ķermeņa vai spārna šķēlums ar plakni paralēli bāzes plaknei; profilu raksturo ar formu (simetrisku, rombveida, trīsstūra u. c.), hordas garumu, relatīvo biezumu (maksimālo spārna biezuma attiecību pret profila hordu) un izliekumu.
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
- renklode Plūmju šķirne, kam raksturīgi violeti, zaļi vai dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme.
- olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme.
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- blenkšis Pļāpa, nesaturīgs cilvēks.
- bābošana Pļāpāšana; tenkošana; arī sievietēm raksturīga rīkošanās, darbošanās.
- bābošanās Pļāpāšana; tenkošana; arī sievietēm raksturīga rīkošanās, darbošanās.
- ļeverīgs Pļāpīgs, nesaturīgs.
- slapstick Pļauku komēdija - komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā.
- ošu pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Euphydryas maturna").
- pļurns Pļurna zeme - tāda augsne, kas neaiztur mitrumu, jo viss ūdens aizplūst dziļākos slāņos.
- berilioze Pneimokonioze, ko rada berilija putekļu ieelpošana; raksturīga ar granulomu izveidošanos plaušās un limfmezglos.
- koniofibroze Pneimokoniozes forma, kam raksturīga saistaudu hiperplāzija plaušās, piem., azbestoze un silikoze.
- ģikts Podagra - vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un citur.
- puncis podiņš ar diviem rokturiem.
- šļompa Podniecībā putra no rudzu miltiem, karupeļiem, ko lēja traukiem pirms glazūras likšanas, lai labāk turas.
- velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī.
- velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi.
- tulis Pogas veida apaļš rokturis durvīm (arī izkaptij u. tml.).
- poikilītisks poikilītiska struktūra - iežu struktūra, kam raksturīgi sīku, senāku kristālu ieslēgumi vēlāk izveidojušos lielākos kristālos
- iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
- polemisms Polemiku izraisoša īpašība, raksturs.
- berta Policijas automašīna aizturēto pārvadāšanai.
- televizors Policijas dežūrdaļas istaba aizturētajiem.
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- zlīdnis Policists, kas kādu gatavojas aizturēt.
- Polideuks Polideiks, Saturna pavadonis.
- ričerkārs Polifonās mūzikas žanrs 16.-17. gs. ar brīvi improvizatorisku raksturu un uzbūvi.
- streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
- polifonisks Polifons - saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- rindrādis Poligrāfijā lietota šķērsierīce pie manuskripta turētāja, kas burtlicim rāda manuskriptā saliekamo vietu.
- PCB Polihlorētie bifenīli, hloru saturošas organiskās vielas, kuras izmanto krāsās un plastmasās un kā izolācijas materiālu hidrauliskās sistēmās un transformatoros.
- sopolimēri Polimēri, kuru makromolekulas sastāv no diviem vai vairākiem dažāda tipa strukturālajiem posmiem; procesus, kuros veidojas šādi polimēri, sauc par sopolimerizāciju vai sopolikondensāciju.
- polielektrolīti Polimēri, kuru makromolekulas satur jonogēnās grupas.
- aramīds Polimērs uz aromātisko poliamīdu bāzes, izturīgāks par dzelzi un vieglāks par alumīniju; lieto kosmonautikā, aviorūpniecībā un autobūvē.
- dermatomiozīts Polimiozīts ar raksturīgām iekaisīgām ādas pārmaiņām.
- sarkoidālā neiropātija polineiropātija, ko dažkārt novēro sarkoidozes gadījumā; raksturīgs kraniāls polineirīts vai spinālo nervu mazspēja ar plašiem, nejūtīgiem laukumiem pa visu ķermeni.
- Ku Polinēziešu kara dieva havajiešu variants, citur saukts par Tu.
- brīvais loceklis polinoma loceklis (skaitlis), kas nesatur mainīgos.
- fibropolips Polips, kas satur fibrozus elementus.
- mukopolisaharīds Polisaharīds, kas satur heksozamīnu, muciņa sastāvdaļa (savienojumā ar proteīnu vai bez tā).
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu.
- osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību.
- centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana.
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām".
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- mahdistu sacelšanās politiski-reliģiska tautas cīņa Sudānā pret turku un ēģiptiešu virskundzību un angļiem 1882-98, ko vadīja Muhameds Ahmeds, nosaucot sevi par mahdī.
- batskelisms Politisks kurss, kura pamatā ir cenšanās ieturēt vidusceļu, lai iegūtu tautas atbalstu.
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- bigoss Poļu virtuvei raksturīgs, sautējumam līdzīgs ēdiens, gatavots no kāpostiem, vairāku veidu desām, sarkanvīna un plūmēm.
- alēlotips Populācijas ģenētiskā struktūra, ko raksturo gēna dažādo alēļu frekvence.
- Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju.
- limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
- porfīrija Porfirīna metabolisma traucējums, kam raksturīga pastiprināta porfirīnu rašanās un ekskrēcija.
- metālporfirīns Porfirīns, kas satur metālu, piem., dzelzi (hēms), varu (turacīns) u. c.
- pornofilma Pornogrāfiska rakstura filma.
- ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma.
- ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību.
- baltais portlandcements portlandcements, kura izejvielas nesatur vairāk par 0,3–0,45% krāsvielu.
- manuelino Portugālei raksturīgs arhitektūras stils, kas attīstījās karaļa Emanuēla I valdīšanas laikā (1495-1521) un iezīmēja pāreju no gotikas uz renesanses stilu.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- transkulturācija Posms akulturācijas gaitā norisošā pārejā no vienas kultūras uz citu.
- plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas.
- narācija Postkulturālistu terminoloģijā - divu vai vairāku naratoru dialogs.
- narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- potenciālis Potenciāls (2), fizikāls lielums, kas raksturo lauku noteiktā telpas punktā.
- starppozīcija Pozīcija, ko var izveidot starp aizstāvēšanās pirmo un otro joslu, lai to varētu ieņemt atejošais karaspēks vai karaspēks no dziļuma, vai pretinieka uzbrukuma atvairīšanā neiesaistītie spēki, lai neļautu pretiniekam turpināt uzbrukumu.
- veselie skaitļi pozitīvie naturālie skaitļi, nulle un negatīvie skaitļi -n, kur n ir pozitīvs naturāls skaitlis.
- rigorozitāte Pozitīvo vekseļu likumu noteikumi, kuru dēļ vekseļa saistībai piemīt sevišķi formāls un nelokāms raksturs.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- reducētā masa pozitīvs skaitlis kas raksturo mašīnas vai iekārtas kādas brīvības pakāpes inertumu kustības laikā.
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- vispārīgais sociālais darbs prakse, kurai raksturīga sociālā darba pamata kompetence bez noteiktas specializācijas; raksturīgs daudzveidīgu pieeju, teoriju un metožu lietojums dažādos sociālā darba prakses līmeņos.
- otrā koša prānas ķermenis, kas satur kopā fizisko ķermeni un prātu; prānamājākoša.
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
- mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
- rezonēt Prātot, spriedelēt nenozīmīgi, bez satura.
- Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt.
- režīms Precīzi, stingri noteikta (darbības, izturēšanās) kārtība, sadalījums laikā.
- metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā.
- moduļa specifikācija precīzs un pilnīgs moduļa veicamā uzdevuma formulējums, kas satur nepieciešamo informāciju uzdevuma risināšanas algoritma izstrādāšanai.
- trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī.
- iztikas minimums preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama vienas personas uzturēšanai.
- kvadrātiskā preisija preisiju suga ("Preissia quadrata"), kas aug uz karbonātus saturošas augsnes un akmeņiem.
- proterozojs prekembrija pēdējā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju, pirms \~2500-540 miljoniem gadu.
- kriptozojs Prekembrijs - senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss (pirms \~570 miljoniem gadu un agrāk).
- depo Prēmijas daļa, kas pienākas apdrošinātajam un jāietur pārapdrošinātājam kā pārapdrošināšanas līgumā paredzēto saistību izpildes garantija.
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- polivitamīni Preparāti, kas satur vairākus vitamīnus.
- azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām.
- hlorfeniramīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, satur receptoru blokatorus.
- forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem.
- mikolotisulīns Preparāts, kas satur tuberkulozes mikobaktēriju antigēnu mikolu un pret tuberkulozi rezistentu, imunizētu dzīvnieku audu ekstraktu tisulinu; ieteikts tuberkulozes terapijai.
- pankrelipāze Preparāts, ko iegūst no cūku aizkuņģa dziedzera; satur dažādus enzīmus, gk. lipāzi, amilāzi un proteāzi; darbība līdzīga aizkuņģa dziedzera sulas darbībai; izmanto gremošanas veicināšanai aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā.
- bulvāra prese prese, kas lasītājus cenšas pievilināt ar sensacionālu vai erotisku saturu; dzeltenā prese.
- bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- nerūsējošie tēraudi pret elektroķīmisko koroziju izturīgi tēraudi, leģēti ar 12–14% hroma, kas uz metāla virsmas veido blīvu aizsargkārtiņu un palielina tērauda elektroķīmisko potenciālu.
- ergamils Pret sārmiem pilnīgi izturīga mākslīga smaržviela, kādēļ sevišķi lietota smaržīgu ziepju ražošanai.
- vējlauzēju joslas pret vēju izturīgu koku un krūmu stādījumi joslās, kas samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā.
- radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~).
- heteroseksuālisms Pretējam dzimumam raksturīgu pazīmju rašanās organismā.
- pretepidēmijas Pretepidēmijas pasākumi - pasākumi infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un to likvidēšanai.
- pretepizootisks Pretepizootiskie pasākumi - pasākumi dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un novēršanai.
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
- brikns Pretīgs, nejauks (piemēram, par cilvēka raksturu, dzīvnieku).
- apvainošana Pretlikumīga izturēšanās pret personu, izrādot tai nicināšanu un necieņu.
- mikoseptīns Pretsēnīšu preparāts, ziede, kas satur cinka undecilēnu.
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
- kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
- ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi.
- kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant").
- jokto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē).
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
- palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā.
- tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai; arī rokturis.
- akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs.
- pirmās nepieciešamības priekšmeti, uzturlīdzekļi priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt.
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
- mērs Priekšmets tilpuma mērīšanai; šāda priekšmeta saturs.
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā.
- muzejisks priekšmets priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā.
- rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza.
- platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā.
- vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka.
- kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
- noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi.
- primārs ikterogēnais papilīts primāram stenotizējošam Fātera papillas ("papilla Vater-i") iekaisumam raksturīgu simptomu triāde: recidivējošs drudzis, žults kolikas, pārtraukumaina dzelte.
- protofloēma primārās lūksnes ārējā daļa, kas veidojas tajās auga daļās, kas turpina intensīvi augt, turklāt tās elementi strauji aug garumā un ļoti drīz beidz funkcionēt.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
- makrolīti Primitīvi apstrādāti masīvi akmens rīki, kas raksturīgi neolītam.
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti.
- antreprīze Privāta teātra uzturēšana.
- anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks.
- nodošana procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts nodod otrai valstij notiesāto personu turpmākai soda izciešanai šīs personas pilsonības valstī.
- restarta procedūra procedūra, kas dod iespēju turpināt datu apstrādi no pēdējā kontrolpunkta, bet nevis no programmas sākuma.
- programmēšanas valoda PL/1 procedūrorientēta augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas domāta dažāda rakstura skaitļošanas un datu apstrādes uzdevumu risināšanai.
- anormālā apture procesa (datoriekārtas darba) apture gadījumos, kad tā tālākā izpilde kļūst neiespējama; tās cēloņi var būt īslaicīgi bojājumi datorā, kļūdas programmās u. c.
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
- iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
- aizplūde Process --> nonākšana citur, citu rīcībā.
- bērnprocess Process vairākuzdevumu vidē, kuru izsauc vecākprocess un kuru bieži izpilda vecākprocesa aiztures laikā.
- piekāpšanās Process, ar kura starpniecību lokālajos datoru tīklos stacija aiztur datu pārraidi, lai novērstu sadursmi, ja pārraides vide ir aizņemta.
- valodas normēšana process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu; valodas normas noteikšana
- vecākprocess Process, kas vairākuzdevumu vidē izsauc bērnprocesu un nereti aiztur savu darbību, kamēr tiek veikts bērnprocess.
- velkatlase Process, ko realizē, nospiežot peles pogu, turot to nospiestu un pārvietojot peles rādītāju pa displeja ekrānu.
- augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
- identificēšana Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- identifikācija Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- medikalizācija process, kurā ikdienas dzīves norises vai nemedicīniskas problēmas tiek raksturotas kā medicīniskas, piedēvējot tām slimības vai patoloģijas statusu.
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
- vienpusperioda taisngriešana process, kurā maiņstrāvu pārveido viena virziena līdzstrāvā, izmantojot tikai viena pusperioda strāvu, bet otru aizturot.
- kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību.
- izveide Process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- administratīvā aizturēšana procesuāls piespiedu līdzeklis administratīvā pārkāpuma procesā; aizturētajai personai ir tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo darba devējam.
- nosacītās vienības produkcijas izlaide, kas raksturota nevis kvantitatīvi, bet ar patērēto resursu apjomu (materiāli, darbaspēks, vispārējās izmaksas).
- nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu.
- sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas.
- uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
- garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- arodslimība Profesionāla slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
- sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji).
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju.
- aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
- prognozēšana Prognozes izstrādāšana; konkrētu dabas vai sabiedrisku parādību turpmākās attīstības iespējamību zinātniska pētīšana.
- datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību.
- ierīces draiveris programma, kas nodrošina operētājsistēmas sadarbību ar kādu perifērijas ierīci, sniedzot operētājsistēmai informāciju par tās raksturojumiem (piemēram, displeja ekrāna izšķirtspēju); ja datoram tiek pieslēgtas jaunas ārējās iekārtas, tad jāizmanto jauni draiveri.
- tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām.
- pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi.
- sazarošanās Programmas izpildes secības maiņa atkarībā no kāda nosacījuma pārbaudes rezultātiem, pārejot uz vienu no diviem vai vairākiem iespējamiem turpinājumiem.
- segments programmas loģiski noslēgta, funkcionāli neatkarīga daļa, kas var tikt ielādēta atmiņā un izpildīta atsevišķi un kas parasti satur instrukcijas, kuras nodrošina pāreju uz cita segmenta izpildi.
- programmatūras kļūme programmas nespēja turpināt izpildi sakarā ar algoritma loģikas kļūdu.
- dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
- lietojumprogrammatūra Programmatūra kādu konkrētu datu apstrādes sistēmas lietotājam specifisku uzdevumu risināšanai; satur attiecīgās lietojumprogrammas un lietojumpakotnes.
- atbalstne Programmatūra vai programma, kas palīdz citas programmatūras izstrādē, uzturēšanā vai izmantošanā vai arī nodrošina kādu vispārīgu lietojumneatkarīgu funkcionālo iespēju.
- lappuses pazīšana programmatūra, kas atpazīst datorā skenētas drukātas lappuses saturu. Lai pārveidotu drukātos vārdus datora tekstā un atšķirtu tekstu no citiem lappuses elementiem, piemēram, attēliem un virsrakstiem, šī programmatūra izmanto rakstzīmju optisko pazīšanu.
- datņu skatītājs programmatūra, kas datnes saturu uz displeja ekrāna attēlo tādā pašā veidā, kādā to būtu attēlojis tas lietojumprocess, kurš to izveidojis.
- draudzīgā programmatūra programmatūra, kas dod lietotājam ērtu un dabisku sadarbības iespēju ar datu apstrādes sistēmu, aizsargā pret kļūdīšanos un informē par iespējamām lietotāja turpmākām darbībām.
- atbalstprogrammatūra Programmatūra, kas palīdz izstrādāt vai uzturēt citas programmas, piem., kompilatorus, ielādes programmas un citas palīgprogrammas.
- brīvpiekļuves atmiņas dubultotājs programmatūra, kas saspiež atmiņas saturu, tādējādi divkāršojot tās pieļaujamo apjomu.
- adaptīvā uzturēšana programmatūras uzturēšana, kas nodrošina datora programmu izmantošanu mainītā vidē.
- uzlabojošā uzturēšana programmatūras uzturēšana, kas nodrošina tās veiktspējas vai citu raksturojumu uzlabošanu.
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai labotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju un citus raksturojumus, kā arī lai adaptētu tos funkcionēšanas videi.
- bēta programmatūra programmatūras versija, kuras testēšana pirms nodošanas pasūtītājam nav pabeigta un var saturēt kādu kļūdu.
- objektorientēta programmēšana programmēšanas tehnika, kas paātrina programmu izstrādāšanu un atvieglina to uzturēšanu, atkārtoti lietojot objektus ar vienotu izturēšanos, raksturīgajām pazīmēm un attiecībām.
- valoda COBOL programmēšanas valoda ar attīstītu datņu un ierakstu apstrādi, kas paredzēta ekonomiska rakstura uzdevumu risināšanai.
- paskāls programmēšanas valoda PASCAL lietišķo programmu un sistēmprogrammu izstrādāšanai, kurā izmantoti strukturālās programmēšanas principi.
- sistēmas programmētājs programmētājs, kas plāno, veido, uztur, paplašina un vada operētājsistēmas izmantošanu, lai uzlabotu datu apstrādes sistēmas darba efektivitāti.
- informācijas pārvaldības sistēma programmu komplekss, kas veic datņu vai datu bāzu izveidošanu, izmantošanu, atjaunošanu un uzturēšanu.
- asinhrono sakaru programmatūra programmu pakotne, kas ar modema starpniecību ļauj jebkuram datoram uzturēt sakarus ar citiem datoriem, to informatīvo servisu un datu bāzēm, izmatojot asinhrono pārraidi vispārējās lietošanas telefona tīklos.
- programmatūras uzturēšana programmu uzturēšana.
- atbalstsistēma Programmu, aparatūras, metožu un paņēmienu kopums, ko izmanto, lai izstrādātu, ekspluatētu un uzturētu datu apstrādes sistēmas.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
- nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes.
- kiļdims Prostitūtu uzturēšanās vieta.
- proteoze Proteīna pārvērtību vai daļējas hidrolīzes produkts, pārvērtību gaitā zaudē spēju veikt raksturīgās bioloģiskās funkcijas.
- feroproteīns Proteīns, kas satur dzelzi; piedalās skābekļa pārnesē un apmaiņā.
- hipoproteinoze Proteīnu iztrūkums uzturā; stāvoklis vai saslimšana, kas no tā rodas.
- piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- supranaturālisms Protestantisma vēsturē pret racionālismu 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē vērstais vācu teologu virziens.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna.
- beztausteklenis Protūra - kukaiņu klases kārta ("Protura").
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- provansieši Provansas vēsturiskā novada iedzīvotāji Francijā.
- tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt.
- naratoloģija Prozas stāstījuma formas un struktūras elementu zinātniskā analīze (franču strukturālistu termins).
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo.
- Natrimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura raksturīgākā darbība ir zemes mīdīšana, iespējams, radies sadalot senāka auglības dieva Trimpa funkcijas.
- psiholoģija psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības
- skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- tiesu psihiatrija psihiatrijas nozare, kas pēta personas dažādus garīga rakstura traucējumus sakarā ar tiesu medicīnisko ekspertīzi, psihiski slimo tiesisko stāvokli, kā arī izstrādā medicīniskos kritērijus par pieskaitāmību un rīcībspēju.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- nervs Psihiska izturība, pacietība.
- neiropsihopātija Psihiska slimība, kam raksturīgi nervu darbības traucējumi.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- cinantropija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš pārvērsts par suni un viņam jāizturas kā sunim.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
- hospitālisms Psihiskās attīstības aiztures zīdaiņa vecumā, kas rodas emocionālā kontakta ar pieaugušo izteikta deficīta dēļ.
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām; suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs.
- pasaule psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums; arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
- telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
- žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- jūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīga emocionāla pacilātība, dziļš saviļņojums.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
- apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- emocionāls stāvoklis psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
- karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; arī apātija.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- parafronija Psihisks traucējums, kas rada rakstura pārmaiņas.
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā.
- Elektras komplekss psihoanalīzē libido izveidošanās meitenēm 3-4 gadu vecumā; šo kompleksu raksturo neapzināta dzimumtieksme uz tēvu, greizsirdība un naids pret māti.
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- īstenums Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm.
- identitātes krīze psiholoģijā izmantots jēdziens, kas raksturo cilvēka identitātes attīstības grūtības kādā no dzīves posmiem.
- desmoloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskas aiztures.
- raksturzinātne Psiholoģijas nozare, kas pētī rakstura tipus, to būtību, struktūru un attīstību.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- funkcionālisms psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām.
- refleksoloģija Psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedināšana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- masu psihoze psiholoģiska rakstura izmaiņas cilvēkos, kas dažkārt novērojamas, tiem atrodoties lielā ļaužu pūlī.
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus.
- autisms psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga kompulsīva uzvedība, noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- psihomotors Psihomotorisks - saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- histērija psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
- psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā.
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja.
- pterīns Pteridīna ciklu saturošs pigments; atrodams tauriņu spārnos un zīdītājdzīvnieku audos.
- historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi, vēstures bibliogrāfija.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
- trīna Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- trīne Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai.
- cefeīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam raksturīga regulāra spožuma maiņa.
- displejpults Pults, kas satur vismaz vienu displeju un, iespējams, vienu vai vairākas citas ievadierīces.
- izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot.
- galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās.
- priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus").
- trīskāršs punkts punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs fāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru.
- masas centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā - ja ķermenis ārējo spēku iedarbībā atrodas kustīvā, tā masas centr pārvietojas tāpat kā pārvietotos materiāls punkts, kurā koncentrēta visa ķermeņa masa un spēki, kas iedarbojas uz ķermeni
- inerces centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā.
- podnieks pūra ceturtā daļa (=17,375 l, dažviet arī līdz 25 l).
- sekvenēšana Purīnbāzes (adenīnu un guanīnu) un pirimidīnbāzes (citozīnu un timīnu vai uracilu) saturošu nukleotīdu secības (sekvences) noteikšana polinukleotīdu (DNS, RNS) virknēs.
- bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā.
- strīķa pūrs pūrs ar nolīdzinātu saturu, bez kaudzes.
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
- pašapliecināšanās Pusaudžu vecumam raksturīgs jaunveidojums, kas saistīts ar jauna tipa pašapziņas veidošanu un centību pierādīt savu "pilnvērtību".
- pusvēders Puse no nepieciešamā uztura daudzuma.
- pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
- zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā.
- kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem.
- paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze.
- subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas.
- Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns).
- Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m.
- pārpūt Pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
- pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību.
- kompensēts pusvadītājs pusvadītājs, kas vienlaikus satur donorus un akceptorus salīdzināmās koncentrācijās; donoru atbrīvotos elektronus satver akceptori, kas noved pie brīvo lādiņnesēju koncentrācijas samazināšanās.
- varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
- piemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu detaļa, ko tur pie lūpām vai mutē.
- pemfigs Pūšļēde, smaga dermatoze, kam raksturīga pūšļu veidošanās uz ādas un gļotādām.
- nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
- ziemotāji putni putni, kas ziemā uzturas attiecīgajā teritorijā.
- raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti.
- pareģotājputns Putns, pēc kura izturēšanās mēdza pareģot.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
- gaisa maisi putnu bronhu turpinājums ārpus plaušām ķermeņa dobumā, kaulu dobumos un zem kakla ādas, regulē putna ķermeņa temperatūru, atvieglo lidošanu un peldēšanu.
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
- dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
- sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu.
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
- pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei.
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella").
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus").
- aklimatizators Putnu māja, kurā jaunputnus audzē apstākļos, kas tuvi pieaugušo putnu turēšanas apstākļiem.
- bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
- starojuma pēcefekti radiācijas iniciētā polimerizācija (precīzāk, polimēra vidējās molekulmasas palielināšanās), kas turpinās pēc starošanas beigām.
- dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
- metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
- politizēt Radīt (kam) politisku raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- darīt Radīt ar savu rīcību, izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
- nošļurkstēt Radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim.
- čerināt Radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām.
- slirkšināt radīt noteiktu troksni, kas raksturīgs cieta priekšmeta pārvietošanai velkot vai stumjot.
- brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- rucināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt.
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
- noboncēt Radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim.
- čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
- kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
- dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
- blorkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- blurkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- tūterēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
- tūtināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- kogināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
- kokināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
- ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
- merkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- pupināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par pupuķi).
- buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- rukšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- kladzēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
- kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
- krekšēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
- zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām.
- murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
- lulot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
- lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
- lulināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
- lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
- klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
- pokšināt Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
- pokšināties Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- klakšināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt.
- kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi); murrāt.
- čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
- kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
- ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
- ūkšēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ņurkšēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
- ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
- klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- čirkstēt Radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- pēkšināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
- pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
- pēkšēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
- mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
- mekšināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt.
- gagināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
- ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
- urbt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt, urrināt.
- urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt.
- ulināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- tirkšēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
- klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
- klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
- klaigalēt Radīt raksturīgas, samērā skaļas skaņas (par dažiem putniem).
- klikšināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
- kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
- trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- klapšēt Radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim.
- slakšēt Radīt raksturīgu troksni bradājot pa ūdeni.
- spurkšēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties.
- kondicionēt gaisu radīt un automātiski uzturēt telpā vēlamo gaisa stāvokli.
- džergzdēt Radīt vāju, neskaidru guturālu skaņu.
- izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
- nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- dinamikas rindas vidējie rādītāji rādītāji, kas raksturo dinamikas rindas īpašības visā aplūkojamā periodā.
- sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu.
- aktivitātes rādītāji rādītāji, kas raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto tā rīcībā esošos līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai.
- perioda rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības lielumu noteiktā laika periodā, piemēram, mēnesī, ceturksnī utt.
- dinamikas rindas vidējais līmenis rādītājs, kas izsaka raksturīgo parādības lielumu rindā ietvertajā laika periodā.
- demogrāfiskā slodze rādītājs, kas raksturo bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecību pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem.
- ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā; darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu; materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
- elektroapgādātība Rādītājs, kas raksturo ražošanā izmantotā dzīvā darba un elektriskās enerģijas patēriņa kvantitatīvo samēru.
- energoapgādība Rādītājs, kas raksturo ražošanā izmantotā dzīvā darba un enerģijas patēriņa kvantitatīvo attiecību.
- akcelerators Rādītājs, kas raksturo sakarību starp tīrajiem kapitālieguldījumiem un pieprasījumu.
- augšanas ātrums rādītājs, ko raksturo ar absolūto un relatīvo jeb attiecināto pieaugumu.
- migrācijas tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju migrācijas intensitāti.
- laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves.
- bilance Rādītāju, raksturojumu sistēma, kuri atspoguļo kādas mainīgas parādības stāvokli.
- interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
- domu karte radoši, strukturēti tīklveida zīmējumi, kas sakārto un uzglabā informāciju, idejas un domas, izmantojot atslēgvārdus, asociāciju simbolus un zīmējumus.
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
- pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem).
- ģenealoģija Radu raksti, cilts vēsture.
- pannuss Radzenes iekaisums, kuram raksturīga patoloģiska saistaudu un asinsvadu ieaugšana no konjunktīvas.
- ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis.
- ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- ūzkale Ragavu detaļa, kas satur kopā ragavu mietnes.
- atgalvene Ragavu slieces kopā saturošais priekšējais posms.
- vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā.
- varjetē Raibais teātris, viegla satura un mazas vērtības.
- šudīties Raiti kustēties, šurp un turp skraidīt.
- bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas.
- piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
- bilžu raksts raksta tips, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas; piktogrāfiskais raksts.
- pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
- jaunreālisms Rakstniecībā atgriešanās pie dabas, cilvēka un viņa reālās dzīves, kad dzīves noliedzējs simbolisms bija zaudējis pamatu 20. gs. sākumā; apzīmē 19. gs. pēdējās puses reālisma un naturālisma tālāku attīstību un augstāku pakāpi.
- satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
- tautībnieki Rakstnieku grupa krievu 19. gs. literatūrā, kas savu darbību koncentrēja ap laucinieku dzīvi, atturēdamies no svarīgiem sadzīves jautājumiem.
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- piktogrāfiskais (arī attēlu, bilžu) raksts raksts, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas.
- pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
- nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
- rakstrauds Raksts, musturs, ornaments.
- musturs Raksts, ornaments (parasti audumā); musturis.
- skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma.
- apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
- daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās.
- drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
- apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
- neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
- harakteroloģija Rakstura un personības pētīšana.
- iedaba Rakstura, personības iezīmju kopums; arī raksturs.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- negācija Rakstura, personības negatīva īpašība.
- krakovjaks Raksturdeja baletā.
- raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
- dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3).
- dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- vilciens Raksturīga iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- raksturiezīme Raksturīga iezīme.
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
- raksturīpašība Raksturīga īpašība.
- differentia specifica raksturīga īpatnība, ar ko attiecīgā suga atšķiras no pārējām ģints sugām.
- polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā.
- darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā).
- raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme.
- iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
- kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
- figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
- vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka.
- šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
- pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa.
- boreālais klimats raksturīgas ar aukstu ziemu un siltu (lai gan īsu) vasaru.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
- piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
- piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana.
- šnite Raksturīgas īpatnības; stils, fasons.
- vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
- tiesību īpašības raksturīgas tiesību pazīmes: normativitāte - tiesības sastāv no visiem obligātām tiesību normām; tiesību normas ir sakārtotas sistēmā; tiesību normām ir formāli noteikts raksturs; tiesībām ir spēja piespiest šīs normas ievērot.
- pelnvielas raksturīgas vielas, ko satur pelni; koppelni.
- vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
- laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
- pamatlīnija Raksturīgo (kā) kontūru, ārējo formu kopums.
- animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga.
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
- profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
- raksturlielums Raksturīgs (kā), parasti fizikālais, lielums.
- akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis.
- štučka Raksturīgs (piem., rīcības) elements.
- čarltenhauss Raksturīgs 16. gs. angļu pils paraugs ar E veida plānu.
- aitinis Raksturīgs aitām; piederīgs aitām.
- aizgādīgs Raksturīgs aizgādībai; aizgādniecisks.
- akvarelisks Raksturīgs akvarelim.
- analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (1), saistīts ar to.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to; patvaļīgs, nedisciplinēts.
- anarhistisks Raksturīgs anarhismam (1), saistīts ar to.
- anarhosindikālistisks Raksturīgs anarhosindikālismam, saistīts ar to.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- anglisks Raksturīgs angļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs angļiem.
- antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam; nesamierināmi pretišķīgs.
- antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
- antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to; vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- bradikinētisks Raksturīgs ar gausām kustībām; kinematogrāfijā aqttiecīgs uz metodi palēnināti demonstrēt ātras kustības.
- arābisks Raksturīgs arābu valodai, saistīts ar to; raksturīgs arābiem.
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- askētisks Raksturīgs askētam, askētismam; ļoti atturīgs, vienkāršs.
- aterosklerotisks Raksturīgs aterosklerozei.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs, aristokrātisks.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem.
- vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem; baltvācu.
- baltvācu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem.
- butaforisks Raksturīgs butaforijai; arī neīsts.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
- jauns Raksturīgs cilvēkam jaunībā; arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns.
- vecs Raksturīgs cilvēkam vecumā; vārgs, nespēcīgs.
- cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- X veida priekškājas raksturīgs cūku eksterjera defekts – stipri satuvināti priekškāju ceļgali.
- čigānisks Raksturīgs čigāniem; raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
- pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1); tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- donkihotisks Raksturīgs donkihotam.
- animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem.
- džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim.
- eolītisks Raksturīgs eolītiem (2).
- epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (1) vai epikūrismam (1).
- epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (2) vai epikūrismam (2).
- ēzelisks Raksturīgs ēzelim.
- feļetonisks Raksturīgs feļetonam (1).
- filistrisks Raksturīgs filistram.
- francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to; raksturīgs frančiem.
- havajisks Raksturīgs havajiešiem vai Havaju salām.
- huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
- igaunisks Raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to; raksturīgs igauņiem.
- itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs itāliešiem.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- jauneklīgs Raksturīgs jaunam cilvēkam.
- kareivisks Raksturīgs karavīram.
- ikdienējs Raksturīgs katrai dienai; parasts.
- kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
- kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
- liepains Raksturīgs liepai, liepu ziediem.
- mērkaķisks Raksturīgs mērkaķim.
- mežinis Raksturīgs mežeņiem (parasti par augļiem).
- mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
- baroka mūzika raksturīgs monumentālisms, dekorativitāte, spraiga dinamika.
- nēģerisks Raksturīgs nēģeriem.
- pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam; arī mūsdienu.
- pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanalfabētam.
- pusaudzisks Raksturīgs pusaudzim (2).
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
- kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
- sejas panti raksturīgs sejas veidojums, sejas līnijas, vaibsti.
- sēlisks Raksturīgs sēļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs sēļiem.
- arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
- slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos); arī ātrs.
- izoseksuāls Raksturīgs tam pašam dzimumam.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem.
- zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs zemgaļiem.
- ziemeļniecisks Raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
- ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt.
- ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (1).
- ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (2).
- siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
- spogulis Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
- sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- raksturisks Raksturīgs.
- paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums.
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
- skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā).
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki.
- kliegšana raksturīgu, samērā skaļu saucienu, balss signālu radīšana – par dzīvniekiem
- izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
- kadri metros raksturlielums, kas atšķiras dažāda formāta filmām; 16 mm filmai tas ir 131, bet 35 mm filmai – 52; kadri/m.
- šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras.
- purkš raksturo apspiestu smieklu skaņas, kā arī skaņas kas rodas plēšot drēbi u. tml.
- šmikš Raksturo asu kustību, rīkstes vai pātagas vicināšanu.
- švauks Raksturo ātra kritiena skaņu (piemēram, nogāžot koku).
- šņapt Raksturo ātru darbību, piemēram, sitienu.
- žviuks Raksturo ātru kustību vai sitienu.
- šmurks Raksturo ātru kustību, piemēram, aizlidošanu.
- daļai Raksturo ātru kustību.
- šmukst Raksturo ātru kustību.
- spurks Raksturo ātru kustību.
- švips Raksturo ātru kustību.
- švirkts Raksturo ātru kustību.
- už Raksturo ātru kustību.
- šmeiks Raksturo ātru, parasti negaidītu, kustību.
- nolieguma noliegums raksturo attīstības procesa virzienu, formu un rezultātu, izsaka attīstību kā virzību pa spirāli.
- valdīšanas forma raksturo augstāko valsts varas iestāžu organizāciju t. i. to struktūru, nodibināšanas kārtību, kompetenci, iedzīvotāju piedalīšanās pakāpi to veidošanā - valsts varas juridisko avotu, pamatveidi: monarhija un republika.
- žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot.
- dziņ Raksturo džinkstošu skaņu.
- apstarojuma doza raksturo gaisa jonizāciju rentgenstarojuma vai gamma starojuma ietekmē.
- pudūc Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību.
- pudūkš Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību.
- lomas ģimenē raksturo katra ģimenes locekļa sagaidāmo uzvedības modeli, balstoties uz radniecību un/vai statusu ģimenē, ietver noteiktas funkcijas, atbildību, mijiedarbību, attieksmes un saistības ar citiem ģimenes locekļiem.
- žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni.
- tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem.
- koksnes nodilumizturība raksturo koksnes spēju pretoties virsmas slāņa sagraušanai mehāniskā spēka (parasti berzes) iedarbībā.
- blādz Raksturo kritiena vai sitiena troksni.
- blāgž Raksturo kritiena vai sitiena troksni.
- strups Raksturo kritiena, lēciena nobeiguma troksni.
- strupt Raksturo kritiena, lēciena nobeiguma troksni.
- šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
- šļuks Raksturo nejaušu izslīdēšanu.
- stirku stirkumis raksturo nestabilu, nepastāvīgu situāciju.
- strump Raksturo palēkšanās kustību.
- šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot.
- žļāgs Raksturo pēkšņu izliešanas darbību.
- zmaugt Raksturo pēkšņu saķeršanu, sagrābšanu, arestu.
- žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju.
- žmīks Raksturo rīkstes vai pātagas sitiena troksni.
- biku raksturo ritmisku troksni, kāds rodas, piemēram, mīcot maizi
- neglītais Raksturo skaistajam pretējas īstenības parādības, cilvēka negatīvo attieksmi pret tām.
- žvērkstēt Raksturo skaļu, nepatīkamu skaņu.
- žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā.
- šļu Raksturo skaņu, kāda rodas īslaicīgai šķidruma strūklai papildinot šķidrumu traukā.
- žvings Raksturo skaņu, kāda rodas izkapts asmenim kustībā skarot akmeni vai granti.
- nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā.
- plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas.
- šļaks Raksturo skaņu, kas rodas izlejot ūdeni.
- blāks Raksturo skaņu, kas rodas kādam smagam priekšmetam nokrītot.
- žļarkt Raksturo skaņu, kas rodas kaut kam smagam iekrītot kādā šķidrumā.
- plaks Raksturo skaņu, kas rodas krītot cietam priekšmetam.
- pļiukš Raksturo skaņu, kas rodas sitot kādam ar plaukstu pa ausi.
- pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī.
- garīgi sensitīvs sociālais darbs raksturo sociālo darbu kā jūtīgu un cieņpilnu sociālā darbinieka attieksmi pret dažādām garīguma izpausmēm (reliģiskām un nereliģiskām), kuras praktizē cilvēki, ģimenes, grupas un kopienas.
- šņīps Raksturo strauju kustību, asu sitienu.
- stibic Raksturo strauju kustību, lēcienu.
- stibīc Raksturo strauju kustību, lēcienu.
- švik Raksturo strauju kustību; arī skaņas, kas rodas plaujot ar izkapti.
- ņerkš Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam lūstot.
- žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
- pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- šmok Raksturo troksni, kāds rodas skaļi skūpstot.
- švaukš Raksturo troksni, kāds rodas vicinot rīksti vai pātagu.
- žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.).
- blukš Raksturo troksni, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot ūdenī.
- žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu.
- portretintervija Raksturojoša intervija.
- ģimenes pazīmes raksturojumi, pēc kuriem iedzīvotāju kopums tiek uztverts kā ģimene; svarīgākās iezīmes: kopīga dzīves vieta, radnieciskās attiecības, kopīgs budžets.
- sarežģītība Raksturojums, kas parāda ar kādas datu apstrādes problēmas risināšanu saistītās grūtības un ko parasti izsaka kāda šīs problēmas risināšanas gaitā patērējamā resursa terminos.
- katafātisks Raksturojums, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- portretējums raksturojums.
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt (4).
- izsacīt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt (4).
- nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu, kas apzīmē kādu īpašību vai radību, kam raksturīga īpašība.
- noraksturot Raksturot un pabeigt raksturot.
- aprakstīt Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes.
- iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
- portretēt raksturot.
- mugurkauls Raksturs (parasti stingrs, noteikts).
- bruka Raksturs, iedaba.
- telka Raksturs, izskats, paskats; veidols.
- dēna Raksturs, savdabīgums.
- karakters Raksturs; griba.
- dūša Raksturs.
- harakters Raksturs.
- karakteris Raksturs.
- vieža Raksturs.
- raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā).
- raksturkomēdija Raksturu komēdija.
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekam strādāt vai iepazīties ar dokumentiem (materiāliem), kas satur slepenu informāciju.
- normatīvie akti rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
- sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
- vadības simbols rakstzīme, kura noteiktā kontekstā iniciē, modificē vai aptur vadības operācijas izpildi; šo vadības rakstzīmi parasti nedrukā un uz displeja ekrāna tā neparādās.
- vadības rakstzīme rakstzīme, kura noteiktā kontekstā iniciē, modificē vai aptur vadības operācijas izpildi; šo vadības rakstzīmi parasti nedrukā un uz displeja ekrāna tā neparādās.
- pļukt Rakturo skaņu, kas rodas smagam priekšmetam krītot.
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā.
- ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
- atdzimt Rast turpinājumu (pēcnācējos).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- dravīt Rāt (kādu); bargi, stingri izturēties (pret kādu).
- ķēvīte Ratiņa griežamais rokturis.
- klaniņš Ratiņa griežamais rokturis.
- kuļka Ratiņa griežamais rokturis.
tur citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV