kraukāt
Lietojuma biežums :
kraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri